Sistēmanalītiķis šķērsgriezumā


Iedvesmojos no izstādes BODIES REVEALED reklāmas un uzrakstīju tādu nelielu SISTĒMANALĪTIĶIS REVEALED.

 Labs (un īss!) apraksts latviski, kas vispār ir sistēmanalīze.

Ilustrēts materiāls – arī latviski – kas patiesībā ir sistēmanalītiķis, kā arī šīs profesijas apraksts. Un vēl apraksts par profesiju.

 Sistēmanalītiķa oficiālais profesijas standarts.

Viena parasta darbdiena kāda sistēmanalītiķa mūžā

Sākšu ar atrunām – konkrētu darbu saturs vienmēr ir atkarīgs no darba uzdevuma – vai tā ir jaunas sistēmas izstrāde, vai esošas uzturēšana un papildināšana. Jaunas sistēmas izstrādes gadījumā darbdiena būs savādāka – tā var sastāvēt kā no saistītu materiālu lasīšanas visu dienu, tā no sarunām ar klientu un iekšējām sapulcēm, kā arī projektējuma rakstīšanas un/vai modeļa zīmēšanas. No malas skatoties – visu dienu sēž un klabina taustiņus. Vai staigā apkārt ar gudru sejas izteiksmi.

Paņemšu kā izvērstu piemēru sarežģītāku gadījumu – kurā paralēli notiek kā uzturēšana, tā dažādu jaunu izmaiņu pievienošana. Šis ir izdomāts stāsts un jebkura sakritība ar reālām personām un reāliem darbiem ir nejauša. Centos rakstīt reālistiski un ticami, taču nekādā gadījumā nevajag mēģināt šo ekstrapolēt uz visu pasaules sistēmanalītiķu visām darbdienām. 

8:20 Darbdiena sākas. Apsveicināšanās, datora ieslēgšana, puķes apliešana, kamēr dators startējas. E-pastu ātra pārlūkošana, vai ir kaut kas jauns vai steidzams parādījies. Šoreiz nav, ir tikai ziņojumi no testa vides robotiem, kas liecina, ka procesi notiek atbilstoši iecerēm. Tātad var strādāt pēc sava plāna – testēt programmētāju pabeigtās izmaiņas un labojumus, analizēt rezultātus, turpināt projektēt jaunās izmaiņas. Apskatās, ka uz nakti atstātais testa rezultātu datu analīzes skripts sekmīgi izpildījies un pēc brītiņa varēs pieķerties analīzei.

 8:35 Īsa vārdu apmaiņa ar projekta vadītāju par dienas plānu. Fonā visu dienu, kā vienmēr, nāks e-pasti – gan rīku ģenerēti par ziņojumu un uzdevumu statusa maiņām, gan no testu robotiem, gan kolēģu sarakste par projekta jautājumiem, gan dažas ziņas no vēstkopām par jaunumiem ar sistēmanalīzi saistītās jomās (e-pasti ir izveidoti, lai būtu ērti darbam, lai būtu operatīvi pamanāmi).

 8:45 E-pastu nopietna pārlūkošana, atbildēšana. Vienā apstiprina, ka jā, piedāvātais risinājums ir saprasts pareizi. Otrā, ka piekrīt kolēģa piedāvātajām izmaiņām citā risinājumā. Trešajā, ka atbildei nepieciešama detalizētāka analīze, kuru veiks triju dienu laikā. Pieraksta savā darbu plānā šo uzdevumu un termiņu.

 9:10 Ķeras pie testa skripta rezultātu analīzes. Tā kā pašu testēšanas un pārbaudes algoritmu ir izdomājis jau iepriekš, tagad vien saraksta numurētus pārbaužu pieturas punktus. Uzraksta vairākus SQL (pagaidu tabulu veidošana, salīdzinoši vaicājumi, nu, tāds vidēji sarežģīts SQL). Izpilda katru uzdevumu, atzīmē rezultātus (kamēr vaicājumi pildās, var pagūt pārskriet ar acīm ziņu virsrakstiem). Viens vaicājums atgriež aizdomīgu rezultātu – uzsāk rakstīt pārbaudes vaicājumu, šoreiz tas būs jau sarežģītāks SQL.

 10:05 Ienāk e-pasts par iespējamu problēmu programmā un uz šādiem ziņojumiem noteikti jāreaģē tūlīt. Pieraksta, ciktāl ticis ar iesākto darbu (tā kā nezina, kad pie tā atgriezīsies) un kāds solis bija ieplānots nākamais (lai pēc tam vieglāk ielekt atpakaļ uzdevumā), un pārslēdzas uz e-pastā aprakstītās situācijas analīzi. Apskatās, kā šī funkcionalitāte ir projektēta, sagatavo testēšanai vajadzīgos datus, darbina programmas testa vidē, skatās, kāda informācija kurā situācijā saglabājas datubāzē, secina, ka apstrāde notiek korekti un saprot, kāpēc radušās aizdomas par problēmu. Piezvana sūtītājam un īsumā izstāsta būtību, pēc tam uzraksta garāku skaidrojumu e-pastā un nosūta.

 11:05 Saņem informāciju, ka jāuzsāk konkrētu iepriekš projektēto izmaiņu izstrāde. Sagatavo datubāzes struktūras izmaiņu pieprasījumu un reģistrē darba uzdevumu programmētājam ar norādi, ka DB procedūras datu atlasei un trigeri datu tālākapstrādei sagatavos pats analītiķis.

 11:30 Atgriežas pie uzsāktās testu datu analīzes. Pabeidz datu vaicājumu (SQL), izpilda, secina, ka testpiemērs ir veiksmīgi uzķēris retu, specifisku situāciju, kuras apstrāde arī ir jāparedz. Izmaiņas DB procedūrā veiks pats, par laimi, to varēs izdarīt salīdzinoši ātri, apmēram stundas laikā. Īsi apraksta savu veikto analīzi pēc būtības, izsvītro konkrēto darbu no uzdevumu saraksta un pieraksta jaunu uzdevumu sev – iestrādāt labojumu. Aiziet, uztaisa tēju un atpūtina acis.

 12:15 Programmētājs pienāk pajautāt, kā rīkoties specifiskā situācijā. Pastāsta un, lai neaizmirstas, pieraksta komentārus pie darba uzdevuma, par ko vienojās.

 12:30 Kolēģi sauc pusdienās. Dodas ar’.

 13:00 Īsa iekšējā sapulce

 13:10 Lasa un atbild uz e-pastiem. Vienā apstiprina, ka izmaiņu būtība ir saprasta pareizi, otrā atbild uz jautājumu par funkcionalitāti, trešajā uzraksta savas domas par iecerēto algoritmu un papildinājumus tam. Dažos e-pastos pieraksta papildjautājumus un pārsūta atbildīgajiem kolēģiem. Dažus sev atzīmē kā darāmus darbus.

 13:40 Brīdi domā, vai turpināt vakar iesākto projektēšanu, vai rakstīt jaunās DB procedūras, vai pielikt no rīta atklāto vajadzīgo apstrādi. Novērtē, ka dokumentam līdz termiņam vēl ir laiks un ka programmētājām tāpat ir ko darīt, tāpēc ķeras pie testētās procedūras papildināšanas. Raksta, testē, testē, raksta, komentē kodu, testē, palaiž izpildei ilgāku datu analīzi vidē, kur tas netraucē darbu pārējiem. Redzams, ka ir ok. Iečeko un atzīmē konkrēto funkcionalitāti kā sekmīgi notestētu, kā arī pieraksta informāciju testētājam. Ķeras pie jaunajām procedūrām (šoreiz diezgan vienkāršs PL/SQL). Izdomā nosaukumus atbilstoši norunām, raksta, testē, testē, raksta, komentē kodu, ko nozīmē kurš parametrs, testē. Kad ir OK, uzliek testa vidē un dod ziņu programmētājam, ka, ciktāl no sistēmanalītiķa atkarīgs, ir izdarīts, procedūras var sākt lietot. Trigeri (vidēji sarežģīts) nolemj rakstīt rīt – pieraksta sev pie darba uzdevumiem.

 15:50 Jaunu, steidzami apstrādājamu e-pastu joprojām nav. Turpina vakar iesākto izmaiņu projektējumu. Vakar vakarā ienākušas pāris idejas galvā, pārspriež ar kolēģiem. Vienu izdiskutē un atmet, divas ir derīgas, tās apraksta. Lasa saistītos materiālus, uzzīmē ekrānformas skici.

 17:20 Vēlreiz pārlūko e-pastus, uz vairākiem atbild, atzīmē izdarītos darbus un sastāda plānu rītdienai, atzīmējot svarīgākos pa prioritātēm. Ja neuzradīsies ārkārtas darbi, tad rīt būtu labi pabeigt projektējumu, lai var izziņot apskati, kā arī domājams, programmētāji būs izdarījuši savus uzdevumus, tie būs jātestē un jāapstrādā tālāk. Arī trigeri būtu labi uzrakstīt un notestēt, lai vienlaikus ar programmētāja darba izpildi varētu sākt testēt funkcionalitāti kopumā. Izlasa pāris rakstus no vēstkopas un grāmatzīmi pieliek mapītē kolekcijai pie interesantiem rakstiem, kas var noderēt.

 Tā pamazām oficiālā darba diena arī beigusies. Neoficiāli darba domas vēl kādu laiku fonā griezīsies.

 Sistēmanalītiķa darba plusi

  • Atkarībā no darbavietas iekšējām norunām, ja nav tikšanās ar klientu, iespējams, ka var ģērbties brīvi (vismaz – brīvāk) un staigāt kaut čībiņās (smukās, kārtīgās)
  • Pieejams dators, internets, nereti arī iespēja pagatavot tēju vai kafiju
  • Parasti ir darbi, kurus kādreiz var veikt no mājām
  • Parasti ir iespēja vajadzības gadījumā vienoties par elastīgu darba laiku – kam lekcijas, kam bērnu koncerti, kam vēl kas
  • Darbs pats par sevi mēdz būt ļoti interesants un daudzveidīgs – var kā dokumentus rakstīt un modeļus zīmēt, tā programmēt, kā vadīt prezentāciju, tā stūrītī neviena netraucēts lasīt materiālus – pēc vajadzības, pēc spējām un pēc interesēm
  • Meitenēm varētu patikt, ka ir daudz kolēģu puišu, savukārt puišiem – ka kolēģes meitenes ir itin saprātīgas. Kaut gan – kādam tas var šķist arī mīnuss :-)
  • Darba kolektīvs parasti ir motivēts un gudrs, tā kā šajā nozarē bez smadzenēm neiztikt
  • Ja apnīk sistēmanalīze vai atrod sevī citu aicinājumu, vienmēr ir specializēšanās vai izaugsmes iespējas un praktiski jebkurā IT izstrādes virzienā – uz programmēšanu, uz testēšanu, uz grupas vai projekta vadību, uz kvalitātes vai datubāzes pārvaldību – kur sirds kāro un galva spēj
  • Profesija, paldies datoriķu Dievam, ir visai pieprasīta un arī desiņai uz maizes var sanākt. Pie tam, ar šajā profesijā attīstīto domāšanu un pieeju darbam domāju, ka nebūtu sarežģīti arī piemācīties klāt un mainīt darbības lauciņu, sevišķi tajā, kurā ir specializējušies konkrētā darbā

Sistēmanalītiķa darba mīnusi

  • Sēdošs darbs pie datora
  • Daudz jādomā. Dažreiz dienas beigās galvā dūc kā transformatoru apakšstacijā
  • Gluži kā advokātam un psihoterapeitam, ir jāprot turēt muti par konkrētām lietām un niansēm un vispār jābūt augstai iekšējās ētikas un savstarpējo attiecību kultūras latiņai
  • Darba taustāmo sasniegumu atkarība no datora – uz neapdzīvotas salas tomēr būtu vieglāk izdzīvot, ja prastu arī malku skaldīt un ugunskuru iekurināt
  • Jābūt gatavībā, ka kaut kas risināms, analizējams var „uzkrist uz galvas” jebkurā brīdī – t.i. nav garantijas, ka vienmēr izdosies iecerētajā laikā beigt darbdienu vai ka tiks pusdienās
  • Jāprot pedantiski un akurāti strādāt, dokumentēt izdarīto, izpildīt dažādas iekšējās norunas
  • Jābūt pacietīgam un iecietīgam, jāspēj vienu un to pašu ar smaidu uz lūpām skaidrot vairākas reizes, sarunāties, uzklausīt sarunbiedru, neuzspiest savu viedokli un vienlaikus prast pārliecinoši argumentēt savas domas
  • Jāpierod pārbaudīt divreiz (un neticēt nevienam :-) )
  • Būtu labi piemist spējai domāt ātri – tas sevišķi noder apspriedēs, kur izvirza risinājumu variantus
  • Tā kā darbu apjoms var gadīties arī viļņveidīgs, ir jāpiemīt stresa noturībai un jāspēj, vismaz ļoti, ļoti jācenšas pēc iespējas nekļūdīties arī steigā
  • Darba laikā parasti jābūt sasniedzamam 
Advertisements

11 responses to this post.

  1. Тo be anle to achieve success with freelаncing, its necessary to be self-disciplined, m᧐tivated, аnd orgɑnized.
    When you elecft to take the route of freelancing, yoս will want to have the ability to
    seek and procure proѕpective jobs, be veery effectfive in scheⅾuling your tіme, and have gooԀ math abiⅼities for the
    purpose of billing and taxes.

    Like

    Atbildēt

  2. Posted by Martin on 30/07/2013 at 19:44

    Mani interesētu, vai vispār ir reāli iespējams strādāt sistēmanalītiķa amatā bez augstākās izglītības? Ir vairāku gadu pieredze darbā ar klientu atbalstā, ir strādāts kā projekta komandas tehniskais vadītājs, ir pieredze dažādas dokumentācijas veidošanā un projektu plānošanā kā sistēmas arhitekts finansu risinājumiem. Pamatdarbs ir programmētājs. Parasti sistēmanalītiķiem primārais nosacījums ir vismaz bakalaura esamība un/vai pieredze šādā amatā.

    Like

    Atbildēt

    • Īsā atbilde: jā.

      Garā atbilde: atkarīgs no daudziem faktoriem:
      1) ir projekti, kuros klients (piemēram, valsts iestāde) pieprasa saskaņot ar viņiem ikvienu darbinieku un nosaka minimālās prasības. Sistēmanalītiķim tādā gadījumā ir ne vien jābūt augstākajai izglītībai, bet tai vēl jābūt pat definētā nozarē (skat., piemēram šeit 2.pielikumu – sistēmanalītiķim jābūt “vismaz bakalaura vai inženiera grāds datorzinātnē, inženierzinātnēs, ekonomikā vai vadības zinībās” http://www.vid.gov.lv/dokumenti/aktualitates/publiskie%20iepirkumi/2011/aprilis/2_piel_291.pdf

      2) ir projekti un uzņēmumi, kuros nozīme ir tikai spējām – un Jūsu uzskaitījums izklausās tā, ka šāds uzņēmums Jūs aiz rokām un kājām ieraus iekšā uz sistēmanalītiķa amatu :-)

      No netradicionāli izglītotiem – un izciliem sistēmanalītiķiem! – personīgi pazīstu politologu, socioloģijas maģistru, ķīmijas doktoru, vīriešu uzvalku drēbnieku (jā, es nepārrakstījos), angļu valodas tulkotāju un ķirurģijas operāciju māsu.

      Tāpēc novēlu – CV rokās un uz priekšu! Nepamēģināsi – neuzzināsi :-)

      Like

      Atbildēt

  3. Posted by studente on 17/03/2011 at 16:45

    Varbūt ir arī ieteikumi, ja apgūstot IT šobrīd tieši mācos IS projektēšanu un analīzi un rodas sajūta, ka tas ir priekš manis. Ar ko varētu ieteikt sākt, kur tam meklēt kādu sākumu vai par to var domāt tikai pēc maģistratūras pabeigšanas?

    Like

    Atbildēt

  4. Posted by IA on 16/03/2011 at 13:34

    Trūkst info par to, kad beidzās konkrēti aprakstītā darba diena un tādējādi nevar saprast, skaust vai priecāties par cita nelaimi. Pie tam īsti nevar saprast arī par tām izaugsmes iespējām. Man domāt, sistēmanalītiķis par tīru testētāju vai programmētāju parasti nepārkvalificējas, tie tā kā zemāki amati. Par vadītāju – varbūt. Vēl?

    Like

    Atbildēt

    • Paldies par viedokli! :-) Par darbdienas beigām – nu, grūti uzrakstīt tādu kā kulmināciju ar salūtu fonā… darbs turpināsies rīt, parīt, aizpaŗīt… Drusku pamainīju formulējumu.
      Par izaugsmi – pārformulēju, lai saprotamāk. Mana sākotnējā doma bija, ka izaugsme ir tas, kas cilvēkam tāda ir pašam priekš sevis. Ja firmas prezidents saprot, ka grib klausīties putnu dziesmas un svaigā gaisā staigāt, viņš nolemj strādāt par sētnieku, un priekš Viņa tā ir izaugsme, lai gan karjerā kritums.
      Sistēmanalīķim – vecākais s/a, vadošais s/a, grupas vadītājs, projekta vdītājs, arhitekts, kvalitātes pārvaldnieks, datubāzes konfigurācijas pārvaldnieks, apmācību vadītājs… nu, atkarībā no organizācijas struktūras un projekta lieluma.

      Like

      Atbildēt

    • Taisnība – biežāk sistēmanalītiķi kļūst par vadītājiem, jo labam vadītājam ir jābūt arī labam sistēmanalītiķim (jau intuīcijas līmenī).

      Bet daži nemaz nemēģina mainīt profesiju – viņi vienkārši kļūst par ļoti pieprasītiem profesionāliem sistēmanalītiķiem. Tā pat kā citiem profesionāļiem arī sistēmanalītiķiem bieži vien viņu darbs vienkāŗši ļoti patīk.

      Vienu lieliska sistēmanalītiķa karjeras ceļu var apskatīties šeit:
      http://www.linkedin.com/in/christernellborn

      Veidojot jauno RTU maģistra studiju programmu “Biznesa informātika”, rūpīgi pētījām sistēmanalītiķiem/biznesa informātikas speciālistiem raksturīgo profesiju spektru – saraksts ir publicēts http://stpk.cs.rtu.lv/bi/content/career

      Like

      Atbildēt

      • Paldies! Papildināju savu rakstīto ar norādēm uz STPK materiāliem :-)

        Taisnība, ka daudzi, t.sk. arī es, nemaz nealkst kaut ko radikāli mainīt, attālinoties no sistēmanalīzes. Tomēr mūsdienu mainīgajos apstākļos pati apziņa, ka – kā tajā reklāmā – “ir varianti!” – ir patīkama. Tāpēc to pie plusiem pieminēju.

        Like

        Atbildēt

    • Posted by nuff on 23/03/2011 at 21:48

      Programmētājs zemāka kategorija? lulwut noob >;D

      Ja nopietni, reku gudrs teksts par darba grafiku režīmiem kā strādā vieni un kā otri – http://www.paulgraham.com/makersschedule.html
      Ja pierasts pēc manager grafika, tad jāpaliek profesijā kur darbošanās ir pēc tāda paša grafika, bet paziņot ka tie otri ir zemāki ir nonono, tie otri (kas tiešām ir programmētāji, nevis programmē, jo tur var labi nopelnīt) ir laimīgi savā vietā, un pēc tāda manager grafika sajuktu prātā un beigās nomirtu neizdarīto darbu kaudzē!

      Like

      Atbildēt

      • Programmētājs viennozīmīgi nav zemāka kategorija. Es vispār neatbalstu dalīšanu kastās, tfu, kategorijās. Ikviens darbs ir cieņas vērts – kā dokumentētāja, tā projekta vadītāja, kā testētāja, tā galvenā arhitekta.

        Domāju, ka šāds priekšstats ir saistīts ar to, ka programmētāji, они разные бывают, tajā skaitā kodētāji, kuri mehāniski pārnes sistēmanalītiķa pateikto uz programmas valodu. Salīdzinot ar viņiem, s/a darbs ir komplicētāks (bet ne “vērtīgāks”).

        Lasīju šādu atziņu: ārsts bez medmāsas neiztiks, bet laba medmāsa iztiks bez ārsta. Pārfrāzējot (ar lūgumu nepiesieties vārdiem, bet tvert domu pēc būtības): sistēmanalītiķis bez programmētāja neiztiks, bet labs programmētājs iztiks bez sistēmanalītiķa.

        Like

        Atbildēt

Mans viedoklis:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: