Mans ceļš pretī CBAP sertifikāta iegūšanai


2011. gada beigas

Jaunajā gadā taču VAJADZĒTU izdarīt kaut ko lielu un skaistu. Piemēram, nokārtot – vai vismaz mēģināt – CBAP (Certified Business analysis Professional) sertifikātu. Kāpēc tieši CBAP? Tāpēc, ka tas ir kaut cik uz manas profesijas – sistēmanalīzes pusi un nekā jēdzīgāka pa šo profesionālo līniju nav. Maģistra grāds datorzinātnēs ir, doktorantūru ar trim maziem bērniem nevaru pavilkt.

Iedvesmojos no manikīres, kurai siena noklāta ar ierāmētiem spožiem diplomiem par nagu stailinga inovatīvo metožu apguvi un semināriem par gēlu un želeju cietināšanas paņēmieniem. Man arī gribas skaistu A4 lapu zeltītiem burtiem.

Arī ieraksts CV neskādēs ne man, ne manai darbavietai. Un darbā šķiet iestājusies tāda kā rutīna, kuru tik jauki atsvaidzinātu mācīšanās un stresiņš par eksāmenu.

Papildus iepriekš minētajam, esmu cilvēks, kuram ļoti patīk lietu kārtība. Ja strādāt, tad ar darba līgumu, ja mācīties, tad nokārtot diplomu, ja darbu darīt, tad izdarīt to labi un līdz galam. Tāpēc šī sertifikācija priekš manis šķiet arī psiholoģiski likumsakarīga. Vēlāk uzrakstīšu garāku rakstu, kāpēc manuprāt CBAP sertifikācija ir vērtīga. Teoriju par to drusku rakstīju jau pirms pusotra gada.

2012. gada janvāris

Kā tas dzīvē gadās, pasaule sadodas rokās. Esmu apstiprināta CBAP sagatavošanas kursu dalībnieku sarakstā. Aprīlī būs mācības. Gaidu ar interesi. Labprāt apmeklēju Analītiķu vakariņas un ar patiesu cieņu raugos uz Irēnu Jansoni un Gundegu Lazdāni, pirmajām Latvijas CBAP (šeit ir CBAP sertificēto profesionāļu reģistrs, drīz arī es tajā būšu).

2012. gada februāris

Izdrukāju BABOK (Business Analysis Body of Knowledge) un cenšos lasīt. Piemēram, paņemu līdzi lasīt, kamēr bērns dejo. Diemžēl līdzpaņemtais žurnāls “Kas Jauns” mēdz izkonkurēt BABOK, jo, ja godīgi, BABOK nepieradušam lasītājam patiešām var šķist visai garlaicīgs.

Mēģinu darba virtuvītē lasīt līdz ar pusdienošanu. Diemžēl laiks paiet nevis lasīšanā, bet saviesīgās sarunās ar citiem pusdienojošajiem kolēģiem par to, cik tomēr jauki ir tik ļoti alkt pēc zināšanām un cik ārkārtīgi svarīgi ir lasīt BABOK tieši pie pusdienu galda un nemaz nelikt justies mazvērtīgiem tiem, kuri tā nedara :-D

2012.gada marts

Baidos no neizdošanās. Pamatoti, jo BABOK stāv noputējis. Legalizēju nelasīšanu un pārtraucu staipīt līdzi.

Analītiķu vakariņās aprunājos ar gaidāmo kursu pasniedzēju Gundegu un dalos bažās par to, vai sistēmanalītiķim vulgaris vispār vajadzētu bāzt savu degunu biznesa analītiķu pasākumā? Gundega pasmaida un mierina, ka kursi palīdzēšot sistematizēt iegūtās zināšanas un ka man pašai būšot iespēja izvērtēt, vai tad atšķirības starp SA un BA ir TIK lielas.

Analītiķu vakariņās šad tad diskutējam, ar ko tie abi atšķiras – daļa domā, ka ne ar ko. Man sava viedokļa īsti nebija. Kamēr vienās no tām klausījos Laura Lenerta stāstījumu, sapratu svarīgu priekš sevis niansi: sistēmanalītiķis izaug no programmētāja, biznesa analītiķis – no klientu apkalpošanas operatora.

TAGAD, jau kā CBAP es saprotu, ka sistēmanalīze ir apakškopa biznesa analīzei gadījumam, kad par vismaz vienu no risinājuma komponentēm ir izvēlēta programmatūra. Ja risinājums būtu, piemēram, tikai izmaiņas darba procesā, amata aprakstā vai organizācijas struktūrā, tur bez sistēmanalītiķa mierīgi varētu iztikt – tas ir biznesa analītiķa lauciņš.

2012.gada aprīļa sākums

Gaidu kursus, bažījos, kā būs ar atbilžu atbilstības nodrošināšanu formālam papīram (nevis veselajam saprātam un man-reiz-bija-tā). Reālajā dzīvē katrai monētai parasti redzu vismaz divas puses un – kura ir pareizāka puse? Eksāmenā vai pārrunās, kur man ir iespēja izskaidrot, pamatot savu viedokli, nebaidos. Šeit tādas nebūs – jāatzīmē viena pareizā, un pareizs nozīmē nevis pareizs, bet atbilstošs BABOK.

BABOK gan joprojām stāv noputējis plauktā… Toties pierakstījos vairākās analītiķu vietnēs un apskatos vismaz analītiķu jociņus. Plānoju iestāties arī IIBA.

2012.gada maijs

Kursi bija fantastiski jauki. Sapratu, ka tajā visā ir daudz kas no reālās dzīves. Uzdevu daudz jautājumu, kuri, godīgi sakot, nebija pārāk gudri, bet varēja tādi būt, ja es būtu pirms tam BABOK lasījusi cītīgāk. „O, un kas tas tāds? Ā, te šitā paredzēts?! Dīvaini, kāpēc nav tā? Hmmmmm.” Apbrīnoju pasniedzējas Gundegas pacietību uz katru no šiem jautājumiem izsmeļoši atbildēt, minēt piemērus un uzsmaidīt, iedrošinot jautāt vēl. Viņa saka, ka tieši tas ir šo kursu mērķis – ne jau mehāniski zaurēt BABOKu. Kursi ir palīdzēt izprast BABOKu, un tāpēc katrs jautājums ir svarīgs.

Mācību materiālos, kuri paši par sevi bija labi, papildus vēl rakstīju „šeit ir domāts tas… Gundega teica kā piemēru šādu….  Sistēmanalīzē šis ir tas” u.tml.

Apmācību beigās CBAP eksāmena minisimulācijā veicās labi un nostiprinājās sajūta, ka šķiet… ka es varētu. Katrs ieguvām iespēju mēnesi lietot eksāmena simulācijas programmu. Protams, neaktivizēju to vēl.

Esmu IIBA biedre, kā allaž – ar prieku apmeklēju Analītiķu vakariņas, patīk kompānija. Arī kolēģiem darbā saku, ka BABOK ir tuvs mūsu darbam, daudzi mūsu ikdienas pašsaprotamie darbi tajā nosaukti skanīgos terminos un ka tad, kad būšu apguvusi vairāk, labprāt izstāstīšu sīkāk.

2012.gada jūlija sākums

Esmu nokārtojusi formālos Application papīrus – pierādījusi pieredzi, ieguvusi atsauksmes, savākusi Professional development punktus. Pieteikums apstiprināts, atlicis nozīmēt eksāmena datumu.

Tā kā bērni brīvlaikā kādu laiku plāno kādu laiku ciemoties pie vecmāmiņām, domāju – nu gan tajā laikā mācīšos un tā, ka galva kūpēs un izdrukātais BABOKs no lasīšanas nodils. Pienāk diena, kad bērni aizbrauc. Vasara. Trīsbērnu mātei mājās pēc daudziem gadiem pēkšņi ir miers un klusums. Saulīte silda, putniņi čivina, darbā ļoti daudz ko darīt, ar velosipēdu tik patīkami braukāties pa Mežaparku. Vakaros jūraszvaigznes pozā paskatos kādu Izmeklēšanas noslēpumu sēriju un godīgi atzīstu, ka nē, mācīties negribas tagad.

2012.gada septembris

VAJADZĒTU sākt mācīties eksāmenam. Nu VAJADZĒTU. Mājās BABOK plauktā, darbā uz galda… Dažreiz panēsāju riņķī, pašķirstu.

Noskaidroju, ka formāli pusotra gada laiks kopš Application apstiprināšanas, tātad līdz 2013.gada jūlijam. Hohoo! Mierīgu sirdi atlieku uz nākamo gadu un iegūstu daudz „brīva laika”, kuru aizpildu ar darbiem un bērniem. Kolēģis, kurš mācās PMP sertifikācijai, saka, ka viņam vislabāk izdodoties nevis lasīt savu PMBOK, bet mācīties tieši caur simulācijas programmām. Iedomājos, ka gan jau man arī tā būs. Pameklēju gūglē kādu bezmaksas simulācijas programmu, neatrodu – vien dažus jautājumu piemērus.

Pierakstos uz CBAP/CCBA Question of the Week

Tā kā esmu domu par eksāmena kārtošanu veiksmīgi atlikusi, nedomāju vairs par to un dzīvoju savu parasto dzīvi.

2012.gada oktobris

Saņemu e-pastu, ka 31.decembrī beigsies mana pieteikuma derīguma termiņš. Lasu un sanāk, ka par atkārtotu izskatīšanu būs jāmaksā vairāki simti dolāru, savukārt bez spēkā esoša pieteikuma nepielaiž pie eksāmena. Esmu sašutusi. Ko lai daru, ko lai daru….?

2012.gada novembra sākums

Nāk savā vienkāršībā ģeniāla atskārsme, ko darīt: mācīties un vēl šogad kārtot eksāmenu! :-) Tūlīt pat ņemu kalendāru, skatos. Tā kā treniņprogramma pēc aktivizēšanas derēs mēnesi, domu gājiens tāds: mācībām laiks mēnesis. Skaidrs, ka atvaļinājumu paņemt tik ilgi nevarēšu, darba daudz, ārpus darba bērni, viņu pulciņi, savas lietas. Apsēžamies ar priekšnieku un atrodam labu kompromisu: nākamās četras nedēļas otrdienās un ceturtdienās 4 stundas mācīšos, un diena pirms eksāmena visa būs atvēlēta mācībām.

Sarunāju ar ģimeni, ka nākamās 4 nedēļas mācīšos, sestdienās, svētdienās visticamāk nebūšu mājās (darbā drillēšu simulācijas programmu, lasīšu internetā dažādu tehniku un tasku aprakstus). Ja man izdosies, tad Ziemassvētku laikā, kad sāksies koncertu un pasākumu riņķadancis, vai  nu jau būšu brīva, vai man būs pieredze par eksāmena jautājumiem un varēšu mērķtiecīgāk slīpēt vājās vietas un nākamgad mēģināt atkal.

Pierakstos uz eksāmenu 5.decembrī, jo pieejamas tikai trešdienas.

2012.gada 6.novembris

Pienākusi otrdiena, manas 4 mācību stundas, nu tik drillēšu un – ups, netieku iekšā programmā! Watermarks saka – click on confirmation link sent to your email, bet… e-pasta nav! Spaidu pogu „Resend confirmation email”, rakstu viņu tehniskajam atbalstam, atbildes nav, e-pasta nav, nekā nav. Ergh. Sēžu, lasu BABOK tāpat (oii, lēni lasās….). Par eksāmena pārcelšanu jāmaksā, tāpēc tādu variantu neizskatu.

8.novembrī beidzot saņemu ziņu no Watermark supporta, ka viņi manu kontu ir aktivizējuši manuāli un bonusā pagarinājuši pieeju līdz 8.decembrim. Paldies, protams, tas ir bezgala mīļi, ka man vēl veselas 3 dienas pēc eksāmena būs iespēja kavēties atmiņās un drillēt simulācijas eksāmenu atkal un atkal.

Paņemu pirmo 150 jautājumu drillu ticībā izbraukt uz veselā saprāta, esmu taču gudra, pieredzējusi, kursos bijusi utt. 52%. Piecdesmit divi!!!!!!!  Garastāvoklis zem nulles un panika. Nožēla, kur esmu iekūlusies. Aprunājos ar Gundegu, kura vienmēr prot iedrošināt, nomierinos, smagi nopūšos un beidzot tā līdz kaulam saprotu, ka IR JĀMĀCĀS BABOKs. Uzrakstīšu atsevišķu rakstu par to, kā mācījos un kas varbūt var palīdzēt nākamajiem eksāmena kārtotājiem.

2012.gada decembra sākums

Mācos patiešām cītīgi. Gan eksāmena simulācijā, gan parastajā zināšanu pārbaudes režīmā esmu no sākuma 52% pamazām sasniegusi stabilus 90%. Gribējās pirms eksāmena sasniegt 95%. Kad analizēju kļūdainās atbildes, redzu, ka daļa no tām ir dēļ steigas un neuzmanības (kuras, domājams, eksāmena laikā nebūs) un saprotu, ka patiesībā esmu to 95% līmenī. Tomēr uztraucos, jo vairāki jautājumi simulācijas programmā atkārtojas un tiem atbildes jau zinu – ahā, Lakshmi situācijas gadījumā… klik, Mohammed has… klik, Putri was…. klik, nākamais.

Kāpēc uztraucos? Cik eksāmenu taču dzīvē kārtots, esmu teicamniece gan pēc savulaik skolas liecībām, gan pēc pārliecības un attieksmes pret darbu. Varbūt tieši tāpēc uztraucos? Jo labām meitenēm taču negadās nenolikt eksāmenu?

Aizrakstu savas bažas Gundegai. Gundega siltā atbildē gan uzraksta savas domas, kam gatavošanās laikā derētu pievērst īpašu uzmanību, gan apņemas no visas sirds turēt īkšķus un lūdz dot ziņu, kā gāja. Patīkami un uzmundrinoši. Tāpat darbā priekšniece smaida un saka, ka neatlaidīšot tik labu darbinieci pat gadījumā, ja nenokārtošu.

Kolēģi par mani smejas un saka, ka, ja viņiem būtu drillos 90%, viņi uz to eksāmenu ietu jau ar iepriekš nopirktu šampanieti.

2012.gada 4. decembris

Visa diena mācībām. Atceros veco labo teicienu Перед смертью не надышишься un dzīvoju dienu mierīgi. Izeju divas simulācijas – jā, ir stabili 90% (plus pāris neuzmanības kļūdas). Vēsu prātu paskatos savas vājākās vietas – secinu, ka jāuzlabo zināšanas par to, kuri dalībnieki kurā taskā piedalās, jo teju katrā savādāka kombinācija un jāatšķir, kad iesaistāmi Domain SME, kad Implementation SME, kad Operational Support, End User u.tml., un kuras tehnikas kad pielieto – Root cause analysis, estimation, scope modeling, business rules analysis, decision analysis… kopā 34 un katrā taskā cita kombinācija. Izsecināt, protams, var, ka, piemēram, iegūto prasību modelēšanas laikā nelietos observation un prasību trasējamības nodrošināšanas laikā nelietos anketēšanu, taču jāatbild būs precīzi un no viltīgi noformulētiem līdzīgiem variantiem (nevis filozofējot, ka vispār  jau arī trasējamības atbalstam neviens mums nevar aizliegt izmantot anketēšanu un ka tā, ziniet, specifiskā situācijā var izrādīties pat ļoti noderīga :-) ). Apsēžos siltā telpā pie saviem burvīgajiem kolēģiem, mierīgi pārlasu.

Mājās vēlreiz uzrakstu ar pildspalvu uz papīra BABOK konspektu, pārliecinos, ka spēju to izdarīt bez nevienas kļūdas. Aizveru BABOK un domās veltu tam pateicības vārdus par šo laiku, kad bijām pavisam kopā. Jo mācīšanās process man JAU daudz ko deva, jutu, kā zināšanas sistematizējas, iegulst smadzeņu apcirkņos, ka domāt sāku pat vēl strukturētāk un attieksme pret procesiem kļūst tā pozitīvi daudzslāņaināka, ir iekšējs prieks par to, ka atkal protu vairāk.

Viss. Atlikušais vakars mans. Spēlēju šahu ar bērniem.

2012.gada 5. decembris

Ierodos 45 minūtes pirms noteiktā laika. Tur jau priekšā smaidīgās BDA meitenes, tēja, kafija, cepumi. Mācību lietu zinātāja Alla, kura burtiski izstaro mieru un atbalstu, iepazīstina ar formalitātēm, uzrādu tiesības kā personu apliecinošu dokumentu, iesniedzu elektroniski saņemto Approval u.c. Izlasu uzvedības noteikumus. Nadežda Semjonova, BDA vadītāja, pamana mani tur tējojam un personīgi pienāk, novēl izdošanos un ar smaidu uzmundrina, saka – “Vita, uztver to kā spēli! Un tici sev!” Smaida viņi visi, smaidu arī es.

Atstāju personīgas mantas ārā slēdzamā skapīti un pēc Allas uzaicinājuma dodos eksāmena telpā. Veicam pēdējās formalitātes, Alla ierāda vietu, tur ir divas īpaša materiāla lapas un flomasteri pierakstiem, vienreizlietojami ausu aizbāžņi (nelietoju) un dators. Un uzsmaida ar laba vēlējumiem.

Eksāmens sākas. 150 jautājumi, katram 4 atbilžu varianti. Laiks 3h 30 min. Uz ekrāna parādās pirmais jautājums, izlasu un man ir skaidrs, ka atbildi uz to nezinu un ka tas ir pilnīgi savādākā stilā, nekā bija simulācijas programmā.

Paņemu papīra lapas un uzrakstu BABOK taskus, inputus, outputus, jo nešaubos, ka agri vai vēlu būs jautājums, kura taska outputs ir kuru tasku inputā. Lai gan tos zinu, tomēr sirdsmieram paskatīšos uz savām shēmām un uzreiz gūšu pārliecību, ka atbildēju pareizi. Tam veltu gandrīz 30 minūtes no eksāmena laika, tomēr tā jūtos mierīgāk un uzskatu par labu investīciju.

Dziļi ieelpoju un ķeros pie atbildēšanas. Atzīmēju (Flag) tos, par kuriem šaubos. Lēnām virzos uz priekšu. Domāju, domāju, domāju. Jautājumi, kuri ir tiešām, patiešām ļoti formāli atbilstība pret BABOK, ir apmēram 10. Jāatzīst, biju domājusi, ka tādu būs vismaz puse. Pārējie ir domājamjautājumi. Divas atbildes kā nederīgas vēl ir salīdzinoši viegli atmest, savukārt atlikušās divas ir līdzīgas. Dažām atšķiras tikai galotne kādam vārdam. Dažos ar šausmām secinu, ka nesaprotu kādu angļu valodas vārdu atbildes variantā, lai gan kopumā valodu pārvaldu labi. Tas piešķiļ pipariņu – tātad pārējie, saprotamie varianti, jāizvērtē  trīstik rūpīgi, lai saprastu, vai likt uz tumšo zirdziņu. Vārdnīcu lietot nav atļauts.

Atbildu uz kārtējo grūto jautājumu un ceru, ka nākamais būs vieglāks. Nekā. Tādi patiešām viegli (no sērijas – kas tas tāds vispār ir – biznesa vajadzība?) bija apmēram 5 jautājumi.

Nu ko, pamazām pamazām esmu visiem 150 jautājumiem atzīmējusi pa atbildei. 13 esmu ieflagojusi kā apdomājamus.

Izmantoju tiesības iziet uz brīdi pārtraukumā (eksāmena laiks netiek apstādināts). Ievērojam formalitātes, nesarunājos ne ar vienu, izņemot dažus vārdus ar pārzini Allu – man ir atļauts viņai pateikt savas sajūtas, pasaku, ka uztraucos, viņa atbildē uzsmaida. Protams, nemēģinu šķirstīt tualetē aiz bačoka noslēptu BABOKu vai apkaklē čukstēt – Петя, как слышно, прием! Aizeju, padzeru ūdeni.

Atgriežos un galvā tāda patīkama skaidrības sajūta. Izeju cauri atzīmētajiem, bez panikas vai nu atstāju jau iezīmēto atbildi, vai nomainu. Laiks vēl ir, nolemju pārskatīt visas 150 atbildes. Eju cauri – apmēram trīs nomainu – bet ar katru nākamo pāršķirto atbildēto jautājumu nomierinos un sāku iegūt sajūtu, ka man ir reālas izredzes nokārtot. Katrā ziņā skaidri saprotu, ka esmu atbildējusi pēc labākās sirdsapziņas un labākajā iespējamajā veidā, kādu vien varu. Ja nenokārtošu, tātad būšu to pelnījusi un rezultāts būs manu spēju maksimuma objektīvs rādītājs.

1 minute left. Spiežu „Submit exam”. Programma pārjautā, vai tiešām? Jā, tiešām. Sirds sitas.

Hops, izlec Survey! Vai jums eksāmena telpā bija silti? Vai darbinieki izturējās laipni? Vai jums tika izskaidrots, kā uzvesties? Vai ielas trokšņi netraucēja? Johaidī!!!! Cik vien ātri varu, atbildu, ka jā, viss patiešām bija ok, bija silti, bija laipni, jā, man tika izskaidrots. DODIET REZULTĀTUS!!!!!!!

Submit.

VITA KARNĪTE!

Congratulations!

On behalf of the IIBA Certification Body, we are happy to inform you that you passed the CBAP® Exam. Thus, we are delighted to grant you the Certified Business Analysis Professional ™ designation.

I DID IT!

Alla sirsnīgi apsveic. Esmu priecīga, priecīga, priecīga. Savācu mantas, dodos uz darbu, piezvanu vīram, bērniem, dažiem draugiem, kuri sevišķi cītīgi turēja īkšķus. Nopērku kūkas mazam baļļuciņam darbā. Pasaku  kolēģiem (kuri nez kāpēc nemaz nešķiet pārsteigti), paziņoju darbavietas mācību speciālistiem, ierakstu tviterī, aizrakstu Gundegai un baudu vakaru.

Latvijā esmu sestā CBAP.

Vissirsnīgākā pateicība visiem, kuri atbalstījāt, uzmundrinājāt, turējāt īkšķus.

Advertisements

Mans viedoklis:

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: