Archive for the ‘CBAP sertifikācija’ Category

Mani pirmie iespaidi par BABOK v3


Kā jau varbūt dzirdēts, BABOK jeb biznesa analīzes vadlīnijām – A Guide to the Business Analysis Body of Knowledge® top trešā versija. Publiskais review beigsies 11.jūlijā.

Uzrakstīju savus pirmos iespaidus. Iedvesmojos no 26.jūnijā Analītiķu vakariņām par šo tēmu un Gundegas Lazdānes stāstītā. Šī nav recenzija! :-)

Liriska atkāpe – PMI ir startējis savu Professional in Business Analysis (PBA) sertifikāciju, spēcīgu konkurentu IIBA Certified Business Analysis Professional (CBAP). Vienā teikumā –

  • PMI PBA skatījumā biznesa analītiķis atbalsta projekta vadītāju, uzsvars ir uz BA lomu tieši projekta izstrādes laikā un sedz hibrīdgadījumus, kad BA un PM saplūst,
  • IIBA jeb CBAP gadījumā – BA atbalsta organizāciju, projekts ir tikai daļiņa no biznesa analīzes, skatās stratēģiskāk, plašāk, un piemērotāks klasiskiem BA.

No vienas puses man kā tipiskam hibrīdam ir žēl, ka agrāk nebija PMI PBA, bet no otras puses – pašlaik uzskatu, ka PMP + CBAP ir jaudīgāks zināšanu komplekts par vienu pašu PMI PBA.

Labi, atgriežamies pie CBAP un BABOK. Tas ir kļuvis stipri savādāks un iesaku mācības beigušajiem iespringt un nokārtot CBAP pēc v2. Eksāmeni pēc jaunā sāksies ~2015. gada pirmajā pusē.

Tātad:

  1. Mainīta Biznesa Analīzes definīcija (manuprāt, legalizēts fakts, ka biznesa analītiķis dara daudz vairāk nekā „tikai” pilda uzdevumus un paņēmienus, lai izzinātu prasības un apkopotu tās dokumentos):

BAdef

  1. Mainīta Prasības definīcija (manuprāt, uzliekot lielāku atbildību analītiķim, jo pirms tam izrietēja, ka izteicējam būtu jāspēj noformulēt, kādu problēmu tā risinās vai kādu mērķi sasniegs. Tagad prasība var būt praktiski jebkas)

ReqTab

  1. Ieviests dizaina jēdziens un definīcija, un Prasību analīze un komunikācija turpmāk būs Requirements and Design analysis, kā arī BA uzlikts par pienākumu par to domāt. Bet! Ar to nevajag saprast tehnisko projektējumu – bet to, ka līdz šim teorētiķi centās – why vs how u.c. veidi – novilkt līniju, kad beidzas prasības un sākas projektēšana. Tagad šī līnija ir izpludināta. IT projektos tas ir uzskatāmāk, bet vairāk grūtību bija cita veida projektos, piemēram, klasiskajā biznesa analīzē prasību analīzes rezultāts arī pirms tam praksē nebija „esmu secinājis, ka vajag uzzīmēt procesu X” – tāpat jau rezultātā bija uzzīmēts tas process X.

Dizaina detalizācija nav noteikta, bet ir maigi definēts vispārīgums – …might… at some level….

“Designs are usable representations that focus on both the solution and an understanding how value might be realized by a solution if it is built.”

“…business analysts are also responsible for the definition of design, at some level, in a change initiative.”

IT gadījumam ir piebilde, ka

“They define requirements to a level of technical detail that will be used as part of solution design and input into technical design.”

P.S. Tā kā par šīm robežām šķēpi tiek un tiks lauzti, pielieku ilustrācijai bildi ar piemēriem no BABOK v3 sākumversijas, cik trausla un nedefinējama ir robeža:

Req

Starp citu, pie BA vēlamajām īpašībām pievienotas:

  • Conceptual Thinking
  • Visual Thinking
  1. Veikts biznesa analīzes izpratnes un veikšanas standartizācijas mēģinājums – Business Analysis Core Concept Model (BACCM), a model of six terms that have a common meaning to all business analysts and helps them discuss business analysis using a common terminology. Katras nodaļas sākumā ir tabula ar šīs nodaļas saturu caur šo pamatkonceptu prizmu. Kā iepriekš lasījāt, tie parādās arī pašā biznesa analīzes definīcijā.

BACCM

  1. Līdz šim BABOK-am pārmests, ka tas vairāk asociējās ar IT risinājumiem. Lai BABOK un biznesa analīzi padarītu vispārīgāku, pievilcīgāku, lasāmāku plašākai auditorijai – mārketingam, korporāciju stratēģiskajām analīzēm, dažādiem IT u.t.t., ieviestas t.s. perspektīvas, kurām biznesa analītiķi pievieno vērtību, un aprakstīts, kā lasīt BABOK nodaļu saturu caur šo perspektīvu prizmu.

Piemēram, ja Tu esi IT BA, tad Tavā gadījumā:

  • Strategy Analysis – lasi ar domu, ka Tev tas palīdzēs izanalizēt, kā organizācijas izmaiņas ietekmēs IT sistēmas, kā tās tiek pašlaik izmantotas, kā sadarbojas un kā būt nākotnē,
  • Requirements Analysis and Design Definition – izvirzīt prasības risinājumam un veikt ne-tehnisku projektēšanu jeb dizainu: piemēram, raksturot, kādus biznesa datus šī sistēma apstrādā,
  • Solution Evaluation – novērtēt, vai izmaiņas IT sistēmā saderēs ar uzņēmuma procesiem.

Perspektiva

  1. Iepriekšējā versijā smagnējā un ne visai intuitīvi saprotamā Enterprise analysis nodaļa (mēdzām to voluntāri interpretēt kā projekta uzsākšanas priekšdarbus), kā rezultāts bija neiztulkojamais Business Case, tagad nomainīta uz Strategy (dažās v3 iterāciju redakcijās pat bija Situation) Analysis un beidzot ir skaidrs, ka attiecināma uz praktiski jebkādu analīzi:

„…can be conducted on the enterprise on the whole, or at any level or on any component of the enterprise. Every change, no matter how large or small, must be driven by a strategy…”

kā arī rezultātu loks paplašināts – var būt plāns, arhitektūra, vīzija, TO-BE procesu modelis u.c.)

  1. Cauri vijas palielināta savstarpējas cilvēku sadarbības (collaboration) nozīme. Pirms tam bija uzsvars vairāk uz izzināšanu, iztaujāšanu un rezultātu apkopošanu, tagad ir uz sadarbību. Tas parādās arī niansēs, piemēram, no komunikāciju prasmēm izņemts Teaching, bet pievienots Non-Verbal Communication un Listening. Pie sadarbības prasmēm pievienots Teaching unNegotiation and Conflict Resolution. Lai attīstītu sadarbību, ieviesti jauni paņēmieni – Personas, Collaborative Games.
  1. Kopumā pievērsta ievērojami lielāka uzmanība izmaiņu pārvaldībai un glosārijā ieviesta definīcija: “A controlled transformation of the enterprise.”
  2. Papildināts un pārskatīts paņēmienu jeb tehniku saraksts – izmaiņu ir daudz. Bija 34, tagad ir 46. Jaunās vai mainītās:
    • Backlog Management
    • Balance Score Card
    • Business Capability Analysis
    • Business Model Canvas
    • Collaborative Games
    • Glossary (izdalīts ārā no Data Dictionary)
    • Decision Modeling
    • Item Tracking
    • Problem Tracking
    • Reviews
    • Risk Analysis and Management
    • Roles and Permissions Matrix
    • Scenarios (izdalīts ārā no Use Cases)
    • Stakeholder List, Map, or Personas
    • Workshops (bija Requirements Workshops)

Tagad BABOK kā lasāmgabals ir kļuvis lasāmāks, jo pirms tam jau tepat blogā kreņķējos, ka BABOK nepieradušam lasītājam patiešām var šķist visai garlaicīgs.

Bet vai un kā tas līdzēs personīgajā izaugsmē un eksāmenā – ceru, ka par to pastāstīs tie, kuri mācīsies un kārtos pēc jaunā. Lai izdodas! :-)

Advertisements

Vai eksistē dzīve pēc CBAP sertifikāta?


2012.gada 5.decembrī nokārtoju Certified Business Analysis Professional (CBAP) sertifikātu. Sertifikācijas programma balstīta uz International Institute of Business Analysis (IIBA) izstrādāto biznesa analīzes standartu BABOK®, kas apraksta biznesa analīzes jomas, tajās pielietotās tehnikas un nepieciešamās zināšanas:

  • Biznesa analīzes plānošana un pārvaldība
  • Izzināšana
  • Prasību pārvaldība un komunikācija
  • Uzņēmējdarbības analīze
  • Prasību analīze
  • Risinājuma novērtēšana un validācija

3 mēneši pagājuši (rakstu šo 09.03.2013) un laiks pirmajiem secinājumiem, vai spēle bija sveču vērta?

Īsumā: JĀ. Visvairāk pozitīvo iekšējo izmaiņu dēļ. Par to šis bloga ieraksts – nemeklējiet te BABOK atstāstu.

Ir patīkami apzināties, ka manā galvā un rokās ir zināšanu un paņēmienu komplekts, pēc kura strādājot, ir ļoti liela varbūtība, ka izdosies. Šīs zināšanas noder, darot teju jebkādu darbu. Kā savā LinkedIN profilā rakstu – my job titles might change but my approach to work never does.

Vairākas no tehnikām gribētos pielietot biežāk, tādā ziņā gaidu, kad CBAP skaits būs lielāks (šodien, 9.martā, oficiālajā vispasaules CBAP reģistrā no Latvijas esam 7) un plašākam lokam būs izpratne par procesiem un paņēmieniem, kā tie darbojas un kad un kā labi pielietojami. Ja līdz šim tādi nav lietoti un citi par tādu eksistenci un lietošanu, iespējams, nezina (kā es vairākas nezināju pirms šīm mācībām), grūti iedzīvināt, nepārvēršot par pašmērķi. Par laimi paņēmienu ir gana daudz un manevra iespējas ir, tomēr brīžiem sirds nosāp – ehh, šeit varētu…

Vēlos iedrošināt, motivēt un ar savu piemēru rādīt, ka būt CBAP ir gana jauki.

Paskatīšos Maslova piramīdas griezumā

  • Fizioloģiskās vajadzības: gaiss, ūdens, miegs, barība, siltums, veselība, dzīves telpa.

Šajā ziņā nekas nemainījās. Katrā ziņā sertifikāts situāciju nepasliktināja :-)

  • Drošība: Aizsardzība no briesmām, kārtība un tiesības, drošība (vajadzības, kas orientētas uz izdzīvošanu nākotnē).

Iekšējā vērtējuma līmenī šajā piramīdas līmenī uzlabojās uz tā rēķina, ka jūtos vēl konkurētspējīgāka darba tirgū. Darbu nemeklēju, patīk un gandarī esošais. Saprotu, ka ne jau sertifikāts ir noteicošais pieņemšanai darbā, tomēr ticu, ka tas zināmās situācijās palielinātu izredzes. Ārzemju tenderos bieži par šāda sertifikāta esamību vai nu dod papildus punktus, vai pieprasa nodrošināt speciālistu /us ar tādu.

Līdz ar sertifikātu un no tā izrietošām resertifikācijas prasībām pēc citu CBAP ieteikuma piereģistrējos LinkedIN, lai saņemtu informāciju par webināriem un piedalītos CBAP grupās. Biju samulsusi un arī patīkami pārsteigta par darba piedāvājumu birumu. Taču – man nav datu, kā būtu bijis bez sertifikāta.

  • Sociālās vajadzības: ģimene, draudzība, grupas atbalsts, mīlestība, intimitāte, komunikācija.

Šeit varu minēt uzlabojumu uz grupas atbalsta rēķina, ļoti laba komunikācija ir izveidojusies ar pārējiem Latvijas CBAP. Jauki justies kā vienai no šiem lieliskajiem speciālistiem un vienkārši patīkamajiem cilvēkiem. Tieku Linkedinā CBAP slēgtajās grupās. Lasu un redzu, ka nekādi pārcilvēki vai Austrumu gudrie tur nav. Esam parasti cilvēki, kuri jautā, domā, risina, kļūdās, strīdās, brīnās.

Jā, zināšanu taustāms apliecinājums dod spēju brīvāk apspriest kļūdas. Pavisam brīvi par savām kļūdām var runāt profesori akadēmiķi. :-)

  • Sociālā atzinība: sociālais statuss, atzinība, cieņa, ietekme, panākumi darbā un privātajā dzīvē, labklājība.

Uzlabojās, visvairāk iekšējo sajūtu līmenī. Attiecības darbā, panākumi, karjera man arī pirms tam bija laba. Patiesībā šeit pat bija (ir) risks pasliktināties, ja sāktu sliet degunu gaisā. Par laimi, ir stipri un gudri kolēģi, kuri saprot, ka katrs esam vērtība ar savu padarīto darbu un zināšanām, gan tie, kuri jau Dr.hab., gan kuri vēl studenti. Par sertifikātu vien, tāpat kā par skaistām acīm debessmanna neuzrodas. Tūlīt būs 15 gadi, kopš plecu pie pleca rokam, viens otru pazīstam un būtu neiespējami viendien atnest sertifikātu un teikt, ka re, nu jums New Vitjuki.

Saņemt atzinību bija patīkami. Esmu dzirdējusi par dažādām pieejām citu sertificējušos profesionāļu darbavietās, sākot ar to, ka par šāda līmeņa sertifikāta iegūšanu tiek uzdāvināts iPad un piešķirta prēmija algas apmērā, notikumu publicē iekšējā avīzē, kompānijas prezidents personīgi un publiski apsveic, presē publicē kā uzņēmuma sasniegumu, un beidzot ar to, ka šādu notikumu ij nepiemin, neapsveic un neuzslavē. Man bija kaut kur pa vidu. Tviterī vairāki atzinīgi uzslavēja, patika, protams. Patīkami saņemt arī endorsus LinkedINā.

Tagad ar lielāku iekšējo pārliecību piedāvāju un argumentēju savas idejas gan darbā, gan klientiem. Reiz man neatļāva vadīt semināru par biznesa analīzi tāpēc, ka nav CBAP sertifikāta, kas viņuprāt būtu garantija, ka seminārs būs labs.  Ar manu 7 gadu pieredzi LU pasniedzējas darbā un gandrīz 20 gadiem IT tas bija trieciens pašapziņai. Taču neapvainojos, jo saprotu, ka tāda prasība varēja būt. Nu, tagad šis konkrētais iemesls vairs nederētu kā arguments atteikumam.

Atteikumus vai idejas neizdošanos tagad kaut kā kļuvis vieglāk saprast kā normālu darba procesu, ir vieglāk izprast cilvēku domu gaitu, izritinot galvā  savas idejas SWOT analīzi un iedomājoties, kā es rīkotos mainītās lomās. Ir reizes, kad secinu, ka es arī pati sev atteiktu. Saprast, ka nothing personal, just business un es tāpat paliku jauka un gudra, pat ja šoreiz neizdevās. Un mācīties no katra notikuma.

  • Pašīstenošanās: individualitāte, apdāvinātība, personīgā potenciāla īstenošana, pašattīstība.

Nuuuu, šeit gan viennozīmīgi uzlabojās, uz pašattīstības rēķina.

1. Mācīšanās laikā zināšanas salikās pa plauktiņiem. Pilnīgi jaunu lietu bija maz, pamatā kā jaunums priekš manis bija vairāki paņēmieni, pirms tam tādus nezināju. Iemācījos savu darbu aprakstīt skaistos, apaļos teikumos. Veicu prasību izzināšanu (nevis aizeju parunāties), komunicēju prasības (nevis pastāstu, kas pa šo laiku padarīts) u.tml. Jauki, ka ir veselas metodoloģijas un grāmatas, tas ceļ šī darba prestižu un nozīmīgumu. Varētu teikt, ka savu darbu iemīlēju vēl vairāk, jauns spars “attiecībās” ar to.

Angļu valodu mācoties uzlaboju un tagad turpinu to darīt, iepatikās.

2. Guvu apstiprinājumu tam, ka mana intuitīvi veiktā un pieredzē pārbaudītā pieeja ir arī metodiski pareiza rīcība – rūpīga plānošana, pieejas izvēle, alternatīvu izvērtēšana, darbu dalīšana posmos, progresa pārraudzība un lessons learned apkopošana un izvērtēšana.

Par šo piebildīšu, ka ir bijušas reizes, kad jutos kā baltais zvirbulis, jo ne visi tā dara, un ir bijis projekta vadītājs, kuram plānošana, alternatīvu izdiskutēšana, prasību prioritizēšana ne tikai pēc čuja un ņuha, bet arī poņas, un lessons learned šķita bezjēdzīga laika izšķiešana, faktiski pat aizliedzot to darīt. Tad domāju: varbūt tiešām pārcenšos, varbūt var/vajag tvert vieglāk? Tagad tādas šaubas nenomoka. Rīkojos pēc apstākļiem. Daudz kas ir atkarīgs no tiešā vadītāja izpratnes un, jā, arī situācijas, termiņiem.

Tādā ziņā varētu minēt pie sertifikācijas mīnusiem to, ka ir grūti, lai neteiktu – neiespējami piespiest sevi strādāt neprofesionāli, ja zināms, ka var labāk un var vairāk, ka ir paņēmieni, kā procesu veikt kvalitatīvāk, taču no analītiķa neatkarīgu iemeslu dēļ nevar tos izmantot. Ilgtermiņā šāda situācija ir destruktīva un gan profesionāli, gan cilvēciski graujoša.

3. Ir padarīta darba sajūta, kā pēc sakārtotas istabas, pabeigtas skolas vai ekspluatācijā nodotas sistēmas.

Tālāk patīkamās sertifikāta uzturēšanas rūpes, pirmos punktus resertifikācijai jau esmu savākusi. Par resertifikācijas lietām kaut kad uzrakstīšu atsevišķi.

4. Ir izpratne par to, kā notiek šīs sertifikācijas.  Saprotu, kādā stilā ir veidoti pārbaudes jautājumi, kādas kopumā ir prasības. Esmu runājusi ar vairākiem, kuri nenokārtoja kādas sertifikācijas eksāmenu – pietrūcis vien dažu punktu un zīmīgi, ka visiem vājā vieta bija teorija. Piekrītu, uz to var iekrist. Jāmācās ir.

5. Āķis lūpā, apņēmība turpināt mācības. Gan par analīzes lietām, gan ceru (domāju un jau arī rīkojos), ka ar laiku nokārtošu vēl pāris sertifikātus.

6. Parakstam varu pielikt tos 4 burtus – CBAP. Oficiālo, garo parakstu gan lietoju diezgan reti, pamatā pirmajās komunikācijas reizēs ar klientu vai sadarbības partneri. Kolēģiem parakstos kā parasti – VK.

Ir arī sarkanoranža maza nozīmīte “CBAP”, uz profesionālajiem pasākumiem mēdzu piespraust pie žaketes atloka. Darbā dažreiz kāds no vecajiem, labajiem štata zobgaļiem pavelk uz zoba, sevišķi, ja lielāks dekoltē gadījies, sak, skatos, skatos, kur ta nozīmīte…? :-D

Parunājos ar citiem cilvēkiem, vai un kā viņi reaģē uz mistiskiem burtiem vizītkartē vai pie paraksta, nu, tie ITIL, CISM, CBAP, CISA u.tml. Lielākā daļa atzinās, ka pamana gan tos burtus; daudzi uzsit gūglē, ko tie nozīmē; svešu cilvēku gadījumā tie dodot uzticības avansu šī cilvēka zināšanām. Bez šaubām, šādās sarunās panesas arī filozofija, ka sertifikāts nenozīmē neko, ja nu vienīgi to, ka spējis izburties cauri grāmatai un lasīt angliski, un aizvilkties līdz eksāmena telpai, ka ir izcili profesionāļi arī ar nepabeigtu vidējo izglītību – protams, ka tādi ir. Mani uzrunāja vārdi “uzticības avanss”, to arī savā attieksmē biju pamanījusi.

7. Prieks par tiem, kuri saņemas un apliecina savas zināšanas ar sertifikātiem vai citiem izglītības dokumentiem, tas prasa darbu, un vienlaikus ir veselīga skepse, jo I did it un saprotu, kas tas ir un ka tas vien neko negarantē. Taču dod jau minēto uzticības avansu gan.

Lai jums veicas nostiprināt savas zināšanās, gūt prieku un sakārtot savus papīrus, lai kāda būtu jūsu profesija!

Kā es mācījos CBAP eksāmenam


Tātad, labā ziņa – CBAP sertifikācija ir paveicama arī parastam mirstīgajam. Sliktā ziņa: papildus pieredzei un, iespējams, arī kursiem, tomēr ir jāpamācās.

Informācija par to, cik % un kā jānoliek eksāmens, lai skaitītos sekmīgi, netiek publiskota. Beigās vai nu saņem Congratulations vai attiecīgi, nezinu ko, pieņemsim, Sorry vai Come back later.

Internetā esot dažādi BABOK mindmapi – ne es pirmā, ne pēdējā, kas kaut ko par šo tēmu uzraksta, un daudzi pirms manis noteikti to ir izdarījuši daudz labāk par mani, bet, tā kā izlasīju to tad, kad jau bija atstrādāti savējie paņēmieni, nemaz neskatījos, lai nejauktu galvu. Iespējams, ka tie ir par maksu. Pameklējiet, kamēr jums nav sava.

Mācību māsterplāns

  1. mācībām atvēlēju 4 nedēļas (tāpēc, ka eksāmena simulācijas programma derēja 30 dienas) tieši pirms eksāmena
  2. otrdienās, ceturtdienās ņēmu pa 4 brīvām stundām, kuru laikā strādāju ar eksāmena simulācijas programmu. Uzstādīju mērķi sasniegt 95%.
  3. saplānoju pa dienām, kurās mācīšos kādus BABOK apgabalus – pa riņķi tam vismaz trīsreiz vajadzētu apiet, jo katru reizi pamani jaunas nianses.
  4. divas nedēļas pirms eksāmena sāku katru vakaru mājās ar pildspalvu uz atmiņu zīmēt tasku inputus un outputus. (Uz to pamudināja drilltests, kurā liela daļa jautājumu bija – kas ir taskam X ieejā… kas ir izejā… kuriem no šiem taskiem ieejā nav…)
  5. visu dienu pirms eksāmena paņēmu mācībām – izgāju pāris drillus, jau zināju savas vājākās vietas un tajā dienā mierīgi pārlasīju vietas, kurās jutos visnestabilāk.

BABOK. 8 nodaļas plus glosārijs. Sadalīju pa dienām un stundām, kad kuras nodaļas lasīšu. Tehniku nodaļu labāk sadalīt gabaliņos un katru dienu izlasīt par pāris tehnikām padziļināti, nekā vienā dienā skriet cauri visām 34.

Lasot meklēju analoģijas ar savu darba ikdienu. Piemēram, „Validate Solution” ir tipiskākā akcepttestēšana, kāda vien var būt. Loģiski, ka par prasību pārvaldīšanas pieeju un paņēmieniem vienojas sākumā. „Requirements package” – brīnišķīga PPS. U.tml.

Zaurēšana

Tomēr domāšana līdzi neglāba no nepieciešamības zināt pašu BABOK, kā iebiedēja drilltests, kurā daudz prasīja arī pavisam formālas lietas. Sāku ar Knowledge Area abreviatūru PMERMCEA RASAV (jūtos kā Harijs Poters, kurš murmina – Lidiooosa”) un atbilstošā secībā tasku skaitu katram 645566.

Business Analysis Planning & Monitoring

Elicitation

Requirements Management & Communication

Enterprise Analysis

Requirements Analysis

Solution Assessment & Validation

Iemācījos katram taskus ar blakusmērķi – iemācīties tasku precīzu secību. Tas bija viegli, jo taski tiešām ir loģiskā secībā izkārtoti.

32 taski, 100 inputi

Tā kā man ir laba skaitļu atmiņa, iemācos kontrolsummas (sākumā palīdzēja melodiska to nodziedāšana :-) sevišķi sirsnīgi norūcot rindu, kura sākas ar 5)

334434  4712  42243  23344  532112  334424

Pirmā tik jauki pieaug un tad tai iztraucē. Otrā visstraujāk maina izliekumu. Trešā nedilst – ir palēciens aiz 22. Ceturtā virkne pieaug. Piektajai beigās ir glābšanas dienesta telefons un sākumā otrs lielākais kāpums. Pēdējā virkne gandrīz sakrīt ar pirmo. Nu kaut kā tā. Šīs virknes, šķiet, zināšu līdz pat pensijai.

Saliekot kopā, re, jau minibabociņš rokā.

334434 PM 6

4712 E 4

42243 RMC 5

23344 EA 5

532112 RA 6

334424 SAV 6

Nākamais solis bija atcerēties dažas sakarības.

PM blokā visiem inputā ir Asseti (pēdējam par assetiem var uzskatīt performances standartus).

E bloka sākumā trīsvienība – Case, Need, Scope.

EA blokā visiem inputā ir Business Need, izņemot pašam Business Needam.

Un vēl šādas tādas, kuras jums neko neizteiks, bet bija tādi kā atmiņas enkuri man.

Atviegloja tasku loģiskā secība un tādējādi varēja pārčekot pirms tam esošos taskus un atcerēties, ka tos vajag izmantot. Piemēram, jāatceras, ka tik cītīgi noteiktais Approach pēc tam jāizmanto.

BABOKā pie diagrammām ir arī apkopojums, kuri citi taski izmanto šo output, bet to gan nemācījos, tā kā ja zina, kas ir visiem inputā, attiecīgi zina arī, kurš ko izmanto.

Personalizēta haika

Vakaros ar pildspalvu uz atmiņu rakstot, atradu trīs vietas, kurās, par spīti visam, joprojām mēdzu kļūdīties. Šķita loģiski, ka Enterprise Architecture būtu daļa no Organizational Assets, bet taskos to nodala. Sacerēju tādu kā haiku

Kaparhitektūra SPA

Orgprassrss

Rediarhitektūras koncerti.

Kas man nozīmēja:

Assess Capability Gaps inputā ir Enterprise Arhitecture un Solution Performance Assessment

Organize Prasības Requirements inputā ir Asseti, Requirements un Solution Scope

Assess Organization Readiness inputā ir Enterprise Architecture un Concerns.

Šī visa rezultātā BABOKu arī tīri tehniski pārzināju. Atgādināšu, ka paliek spēkā nodaļu lasīšanas nepieciešamība, cītīgi domājot līdzi, jo iekalšana nelīdzēs, ja nebūs izpratnes.

Tips&tricks atbildot

Eksāmena simulācijas programma iemācīja pielāgoties jautājumu stilam. Tie ir ĻOTI rūpīgi jālasa. Atbildes ir āķīgi noformulētas. Reālajā eksāmenā divas atmest ir salīdzinoši viegli, savukārt starp pārējām divām ir ko padomāt. Dažām atšķiras tikai galotne kādam vārdam.

Tipiskākie manis pamanījumi:

  • Ja jautāts par vēlamo rīcību situācijā, jāizlasa, vai prasīta pirmā ieteicamā rīcība vai labākā ieteicamā rīcība. Tām ir pilnīgi dažādas atbildes.
  • Ja jautājumā prasīts kaut kas par izmantoto tehniku, tad nedrīkst iekrist un atbildēt ar uzdevumu, kurā to tehniku pielieto. Runājot līdzībās, ja jautā par sfērisku zirgu vakuumā – atbildi par sfērisku zirgu vakuumā, nevis ar viedokli par teorētisko fiziku! Tavu VIEDOKLI eksāmenā vispār nejautā neviens, samierinies.
  • Pastāv risks sajaukt uz atmiņu. Piemēram, prasīts, ko dara vienas analīzes (feasibility study) laikā, un ir smuka apaļa atbilde, kas atmiņā skaidri ataust, ka tāda, jā, jā, bija Babokā, tieši tādiem vārdiem. Un gribas to atzīmēt. Bet patiesībā… tā smukā atbilde būtu pareiza tad, ja jautājums būtu par citu analīzes veidu (benchmarking). Tajā pašā laikā īstais variants ir pārfrāzēts līdz nepazīšanai, vārdi aizstāti ar sinonīmiem.
  • Jāķer atslēgvārdi. Piemēram, līdzko parādās „user has to wait 5 sec”, tā skaidrs, performance un nefunkcionāla prasība. Ja jautāts par prasību izzināšanas paņēmienu un neuzkrītoši pieminēta izplatīšana, skaidrs, ka runa ir par anketēšanu, jo seminārus neizplata. Vai, ja cita starpā pieminēts, ka izpildes laikā prasību secība var tikt mainīta, skaidrs – runa par prasību prioritizēšanas uzdevumu.
  • Analītiķis nenosaka biznesu. Analītiķis analizē biznesu. To, kādi organizācijai ir mērķi – iekarot 50% tirgus daļu vai samazināt klientu vidējo gaidīšanas laiku pie telefona līdz 3 minūtēm, to nosaka uzņēmuma vadība. Analītiķis izjautā, pārliecinās un ka sapratis pareizi.
  • Jāmāk atšķirt desire no need. Piemēram, tas, ka cilvēks grib, lai specifikācijai ievadā kā pirmais teikums tiek ierakstīts Līguma numurs, ir vēlme. Vajadzība ir, teiksim, pierādīt, ka Līgums ir izpildīts, jo sagatavots tajā prasītais dokuments. Un tad BA strādā un domā, kādā veidā šo vajadzību nodrošināt. Varbūt pietiek, ja Līguma numuru norāda pavadvēstulē? Varbūt tieši otrādi, šis numurs ir tik būtisks, ka to vajag trekniem lieliem burtiem katrā specifikācijas lappusē?
  • Jāuzmanās nesajaukt BA darbus ar projekta pārvaldnieka darbiem, piemēram, projekta risku pārvaldība vai termiņu pagarināšana nav BA darbs. Ja atbilžu variantos parādās opcija jautāt kaut ko projekta vadītājam, tas ir drošs signāls, ka iespējams, tā arī ir. Līdzko skarts projekta (nevis analīzes) scope, budžets vai termiņi, tā noteikti tūlīt projekta vadītājs.
  • Savukārt prasību izzināšanas plānošana ir tīrs BA darbs un tajā projekta pārvaldnieka loma faktiski aprobežojas ar to, ka viņš iekopē BA sagatavoto plānu lielākā projekta plānā un nodrošina BA visu vajadzīgo darbam. Tas man bija pat tāds kā pārsteigums – BA autonomija BABOK izpratnē. 
  • Nevel vainu uz citiem. Ja jautā, kurš vainīgs, ka ieviestais risinājums nav tāds, ko klients gribēja, un viena no opcijām ir Business analyst, esi diezgan drošs, ka tā ir pareizā :-)
  • Nemēģini savu darbu uzgrūst citiem. Ja jautāts, kam jāizdara uzdevums, piemēram, kam jānodrošina, lai testētājam būtu informācija par akceptēšanas kritērijiem vai lai lietotāji saprastu, kāpēc būs jādarbina reizē vecā un jaunā sistēma, atkal – ja viena no opcijām ir Business analyst, esi diezgan drošs, ka tā ir pareizā. Tomēr – uzmanīgi. Operatoru atlaišana sakarā ar centrāles datorizāciju vai manuāļu nokopēšana un izdalīšana nav BA darbs.
  • Neliec citiem strādāt brīvdienās arī tad, ja TEV tas ir pašsaprotami (sak, ja vajag, tātad vajag). Ir jautājumi, ko darīsi, ja izrādās, ka nolīgtais piegādes termiņš ir piegādātāja valstī brīvdiena? Ir atbildes varianti arī, ka lūgsi strādāt, mēģināsi sarunāt pārcelt šo brīvdienu u.tml. Ja ir atbildes variants – novēlēšu priecīgus svētkus un cilpošu aprunāties ar projekta vadītāju – tas būs īstais.
  • Oi, kā var iekrist uz skaistiem jēdzieniem, kādu BABOKā vispār nav vai tie kā jēdzieni var eksistēt, tikai nav BABOKā: piemēram: traceability tracking, unified model, non-functional requirements modeling, logical thinking, predefined walkthrough u.c. Lai būtu jautrāk, tad īstais jēdziens savukārt noslēpts aiz sinonīma, kurš BABOKā kaut kur glosārijā aiz piektā komata pieminēts, ka daži to mēdz saukt arī tā.
  • Ja jautājuma formulējumā ir pateikts, ka cēloni atrast nevarēja (nevis – ka pagaidām vēl nav izdevies) un jautāts, ko darīt, tad atbildē nevajag atzīmēt to, kurā piedāvāts mēģināt pameklēt vēlreiz un rūpīgāk. Ir jāpieņem, ka ir sniegts fakts: nevarēja, un jāiesaka, piemēram, veidot manuālu workaroundu.
  • Terminoloģija un angļu valoda ir jāzina patiešām labi. Dažas atbildes nesapratu. Tad pārējie, saprotamie varianti, jāizvērtē trīstik rūpīgi, lai saprastu, vai likt uz tumšo zirdziņu. Vārdnīcu lietot nav atļauts. Uz sitiena atceros, ka nezināju, ko nozīmē “stalemate”. Jautājums bija, kurā situācijā analītiķim ir lietderīgi nākt klajā ar alternatīvu un jaunām idejām, un varianti – kad prasību autori konfliktē savā starpā, kad ir šis stalemate u.tml. Pēc pārējiem variantiem nojautu, ka tā varētu būt nekustēšanās no vietas.
  • Jāizvairās no atbildēm, kuras satur „always”, „never”, „must”.
  • Vecais labais teiciens, ka vecums nav arguments un jaunība nav trūkums (vai otrādi). Respektīvi, ir situācijas apraksts, ievadā apmēram: Lakšmi projektā prasību autori visi ir pārplēsušies savā starpā [..] vai Augstākā vadība pieprasījusi Martinam ārkārtas ziņojumu par analīzes progresu [..], un jautājums: kas tevi tajā dara bažīgu? Vismaz viens no variantiem būs “tas, ka X ir gados jauns analītiķis un bez pieredzes”. Šī atbilde noteikti nebūs pareizā. Pareizā būs, piemēram: iesaistīto pušu analīzes laikā nav līdz galam identificēti atslēgas cilvēki (key stakeholders) vai Business Case nesatur nodaļu par projekta ieguvumiem.
  • Ir (un vairāki) jautājumi no sērijas – kuriem taskiem inputā ir outputs no taska X vai līdzīgā stilā – kuri taski nelieto inputā outputu no taska Y. Šeit līdz vai nu tikai iemācīšanās, vai visa pārējā tik laba zināšana un saprašana, ka var atļauties uz šiem jautājumiem riskēt ar mēģinājumu trāpīt uz izjūtu. Tāpat jau visu neiemācīsies, un ir psiholoģiski jāatļauj sev kaut ko arī nezināt. Piebildīšu, ka eksāmenā, atšķirībā no drilltesta, šādu jautājumu ir krietni mazāk.

Kopumā – tas bija manī pašā radies mīts, ka BABOK ir kaut kas no sfēriska zirga pārlidojumiem starp galaktikām. Patiesībā BABOK satur to, kas analītiķim jau ir asinīs, tikai – jāmāk saskatīt un pazīt. Es iemācījos :-) turu īkšķus par jums!

Mans ceļš pretī CBAP sertifikāta iegūšanai


2011. gada beigas

Jaunajā gadā taču VAJADZĒTU izdarīt kaut ko lielu un skaistu. Piemēram, nokārtot – vai vismaz mēģināt – CBAP (Certified Business analysis Professional) sertifikātu. Kāpēc tieši CBAP? Tāpēc, ka tas ir kaut cik uz manas profesijas – sistēmanalīzes pusi un nekā jēdzīgāka pa šo profesionālo līniju nav. Maģistra grāds datorzinātnēs ir, doktorantūru ar trim maziem bērniem nevaru pavilkt.

Iedvesmojos no manikīres, kurai siena noklāta ar ierāmētiem spožiem diplomiem par nagu stailinga inovatīvo metožu apguvi un semināriem par gēlu un želeju cietināšanas paņēmieniem. Man arī gribas skaistu A4 lapu zeltītiem burtiem.

Arī ieraksts CV neskādēs ne man, ne manai darbavietai. Un darbā šķiet iestājusies tāda kā rutīna, kuru tik jauki atsvaidzinātu mācīšanās un stresiņš par eksāmenu.

Papildus iepriekš minētajam, esmu cilvēks, kuram ļoti patīk lietu kārtība. Ja strādāt, tad ar darba līgumu, ja mācīties, tad nokārtot diplomu, ja darbu darīt, tad izdarīt to labi un līdz galam. Tāpēc šī sertifikācija priekš manis šķiet arī psiholoģiski likumsakarīga. Vēlāk uzrakstīšu garāku rakstu, kāpēc manuprāt CBAP sertifikācija ir vērtīga. Teoriju par to drusku rakstīju jau pirms pusotra gada.

2012. gada janvāris

Kā tas dzīvē gadās, pasaule sadodas rokās. Esmu apstiprināta CBAP sagatavošanas kursu dalībnieku sarakstā. Aprīlī būs mācības. Gaidu ar interesi. Labprāt apmeklēju Analītiķu vakariņas un ar patiesu cieņu raugos uz Irēnu Jansoni un Gundegu Lazdāni, pirmajām Latvijas CBAP (šeit ir CBAP sertificēto profesionāļu reģistrs, drīz arī es tajā būšu).

2012. gada februāris

Izdrukāju BABOK (Business Analysis Body of Knowledge) un cenšos lasīt. Piemēram, paņemu līdzi lasīt, kamēr bērns dejo. Diemžēl līdzpaņemtais žurnāls “Kas Jauns” mēdz izkonkurēt BABOK, jo, ja godīgi, BABOK nepieradušam lasītājam patiešām var šķist visai garlaicīgs.

Mēģinu darba virtuvītē lasīt līdz ar pusdienošanu. Diemžēl laiks paiet nevis lasīšanā, bet saviesīgās sarunās ar citiem pusdienojošajiem kolēģiem par to, cik tomēr jauki ir tik ļoti alkt pēc zināšanām un cik ārkārtīgi svarīgi ir lasīt BABOK tieši pie pusdienu galda un nemaz nelikt justies mazvērtīgiem tiem, kuri tā nedara :-D

2012.gada marts

Baidos no neizdošanās. Pamatoti, jo BABOK stāv noputējis. Legalizēju nelasīšanu un pārtraucu staipīt līdzi.

Analītiķu vakariņās aprunājos ar gaidāmo kursu pasniedzēju Gundegu un dalos bažās par to, vai sistēmanalītiķim vulgaris vispār vajadzētu bāzt savu degunu biznesa analītiķu pasākumā? Gundega pasmaida un mierina, ka kursi palīdzēšot sistematizēt iegūtās zināšanas un ka man pašai būšot iespēja izvērtēt, vai tad atšķirības starp SA un BA ir TIK lielas.

Analītiķu vakariņās šad tad diskutējam, ar ko tie abi atšķiras – daļa domā, ka ne ar ko. Man sava viedokļa īsti nebija. Kamēr vienās no tām klausījos Laura Lenerta stāstījumu, sapratu svarīgu priekš sevis niansi: sistēmanalītiķis izaug no programmētāja, biznesa analītiķis – no klientu apkalpošanas operatora.

TAGAD, jau kā CBAP es saprotu, ka sistēmanalīze ir apakškopa biznesa analīzei gadījumam, kad par vismaz vienu no risinājuma komponentēm ir izvēlēta programmatūra. Ja risinājums būtu, piemēram, tikai izmaiņas darba procesā, amata aprakstā vai organizācijas struktūrā, tur bez sistēmanalītiķa mierīgi varētu iztikt – tas ir biznesa analītiķa lauciņš.

2012.gada aprīļa sākums

Gaidu kursus, bažījos, kā būs ar atbilžu atbilstības nodrošināšanu formālam papīram (nevis veselajam saprātam un man-reiz-bija-tā). Reālajā dzīvē katrai monētai parasti redzu vismaz divas puses un – kura ir pareizāka puse? Eksāmenā vai pārrunās, kur man ir iespēja izskaidrot, pamatot savu viedokli, nebaidos. Šeit tādas nebūs – jāatzīmē viena pareizā, un pareizs nozīmē nevis pareizs, bet atbilstošs BABOK.

BABOK gan joprojām stāv noputējis plauktā… Toties pierakstījos vairākās analītiķu vietnēs un apskatos vismaz analītiķu jociņus. Plānoju iestāties arī IIBA.

2012.gada maijs

Kursi bija fantastiski jauki. Sapratu, ka tajā visā ir daudz kas no reālās dzīves. Uzdevu daudz jautājumu, kuri, godīgi sakot, nebija pārāk gudri, bet varēja tādi būt, ja es būtu pirms tam BABOK lasījusi cītīgāk. „O, un kas tas tāds? Ā, te šitā paredzēts?! Dīvaini, kāpēc nav tā? Hmmmmm.” Apbrīnoju pasniedzējas Gundegas pacietību uz katru no šiem jautājumiem izsmeļoši atbildēt, minēt piemērus un uzsmaidīt, iedrošinot jautāt vēl. Viņa saka, ka tieši tas ir šo kursu mērķis – ne jau mehāniski zaurēt BABOKu. Kursi ir palīdzēt izprast BABOKu, un tāpēc katrs jautājums ir svarīgs.

Mācību materiālos, kuri paši par sevi bija labi, papildus vēl rakstīju „šeit ir domāts tas… Gundega teica kā piemēru šādu….  Sistēmanalīzē šis ir tas” u.tml.

Apmācību beigās CBAP eksāmena minisimulācijā veicās labi un nostiprinājās sajūta, ka šķiet… ka es varētu. Katrs ieguvām iespēju mēnesi lietot eksāmena simulācijas programmu. Protams, neaktivizēju to vēl.

Esmu IIBA biedre, kā allaž – ar prieku apmeklēju Analītiķu vakariņas, patīk kompānija. Arī kolēģiem darbā saku, ka BABOK ir tuvs mūsu darbam, daudzi mūsu ikdienas pašsaprotamie darbi tajā nosaukti skanīgos terminos un ka tad, kad būšu apguvusi vairāk, labprāt izstāstīšu sīkāk.

2012.gada jūlija sākums

Esmu nokārtojusi formālos Application papīrus – pierādījusi pieredzi, ieguvusi atsauksmes, savākusi Professional development punktus. Pieteikums apstiprināts, atlicis nozīmēt eksāmena datumu.

Tā kā bērni brīvlaikā kādu laiku plāno kādu laiku ciemoties pie vecmāmiņām, domāju – nu gan tajā laikā mācīšos un tā, ka galva kūpēs un izdrukātais BABOKs no lasīšanas nodils. Pienāk diena, kad bērni aizbrauc. Vasara. Trīsbērnu mātei mājās pēc daudziem gadiem pēkšņi ir miers un klusums. Saulīte silda, putniņi čivina, darbā ļoti daudz ko darīt, ar velosipēdu tik patīkami braukāties pa Mežaparku. Vakaros jūraszvaigznes pozā paskatos kādu Izmeklēšanas noslēpumu sēriju un godīgi atzīstu, ka nē, mācīties negribas tagad.

2012.gada septembris

VAJADZĒTU sākt mācīties eksāmenam. Nu VAJADZĒTU. Mājās BABOK plauktā, darbā uz galda… Dažreiz panēsāju riņķī, pašķirstu.

Noskaidroju, ka formāli pusotra gada laiks kopš Application apstiprināšanas, tātad līdz 2013.gada jūlijam. Hohoo! Mierīgu sirdi atlieku uz nākamo gadu un iegūstu daudz „brīva laika”, kuru aizpildu ar darbiem un bērniem. Kolēģis, kurš mācās PMP sertifikācijai, saka, ka viņam vislabāk izdodoties nevis lasīt savu PMBOK, bet mācīties tieši caur simulācijas programmām. Iedomājos, ka gan jau man arī tā būs. Pameklēju gūglē kādu bezmaksas simulācijas programmu, neatrodu – vien dažus jautājumu piemērus.

Pierakstos uz CBAP/CCBA Question of the Week

Tā kā esmu domu par eksāmena kārtošanu veiksmīgi atlikusi, nedomāju vairs par to un dzīvoju savu parasto dzīvi.

2012.gada oktobris

Saņemu e-pastu, ka 31.decembrī beigsies mana pieteikuma derīguma termiņš. Lasu un sanāk, ka par atkārtotu izskatīšanu būs jāmaksā vairāki simti dolāru, savukārt bez spēkā esoša pieteikuma nepielaiž pie eksāmena. Esmu sašutusi. Ko lai daru, ko lai daru….?

2012.gada novembra sākums

Nāk savā vienkāršībā ģeniāla atskārsme, ko darīt: mācīties un vēl šogad kārtot eksāmenu! :-) Tūlīt pat ņemu kalendāru, skatos. Tā kā treniņprogramma pēc aktivizēšanas derēs mēnesi, domu gājiens tāds: mācībām laiks mēnesis. Skaidrs, ka atvaļinājumu paņemt tik ilgi nevarēšu, darba daudz, ārpus darba bērni, viņu pulciņi, savas lietas. Apsēžamies ar priekšnieku un atrodam labu kompromisu: nākamās četras nedēļas otrdienās un ceturtdienās 4 stundas mācīšos, un diena pirms eksāmena visa būs atvēlēta mācībām.

Sarunāju ar ģimeni, ka nākamās 4 nedēļas mācīšos, sestdienās, svētdienās visticamāk nebūšu mājās (darbā drillēšu simulācijas programmu, lasīšu internetā dažādu tehniku un tasku aprakstus). Ja man izdosies, tad Ziemassvētku laikā, kad sāksies koncertu un pasākumu riņķadancis, vai  nu jau būšu brīva, vai man būs pieredze par eksāmena jautājumiem un varēšu mērķtiecīgāk slīpēt vājās vietas un nākamgad mēģināt atkal.

Pierakstos uz eksāmenu 5.decembrī, jo pieejamas tikai trešdienas.

2012.gada 6.novembris

Pienākusi otrdiena, manas 4 mācību stundas, nu tik drillēšu un – ups, netieku iekšā programmā! Watermarks saka – click on confirmation link sent to your email, bet… e-pasta nav! Spaidu pogu „Resend confirmation email”, rakstu viņu tehniskajam atbalstam, atbildes nav, e-pasta nav, nekā nav. Ergh. Sēžu, lasu BABOK tāpat (oii, lēni lasās….). Par eksāmena pārcelšanu jāmaksā, tāpēc tādu variantu neizskatu.

8.novembrī beidzot saņemu ziņu no Watermark supporta, ka viņi manu kontu ir aktivizējuši manuāli un bonusā pagarinājuši pieeju līdz 8.decembrim. Paldies, protams, tas ir bezgala mīļi, ka man vēl veselas 3 dienas pēc eksāmena būs iespēja kavēties atmiņās un drillēt simulācijas eksāmenu atkal un atkal.

Paņemu pirmo 150 jautājumu drillu ticībā izbraukt uz veselā saprāta, esmu taču gudra, pieredzējusi, kursos bijusi utt. 52%. Piecdesmit divi!!!!!!!  Garastāvoklis zem nulles un panika. Nožēla, kur esmu iekūlusies. Aprunājos ar Gundegu, kura vienmēr prot iedrošināt, nomierinos, smagi nopūšos un beidzot tā līdz kaulam saprotu, ka IR JĀMĀCĀS BABOKs. Uzrakstīšu atsevišķu rakstu par to, kā mācījos un kas varbūt var palīdzēt nākamajiem eksāmena kārtotājiem.

2012.gada decembra sākums

Mācos patiešām cītīgi. Gan eksāmena simulācijā, gan parastajā zināšanu pārbaudes režīmā esmu no sākuma 52% pamazām sasniegusi stabilus 90%. Gribējās pirms eksāmena sasniegt 95%. Kad analizēju kļūdainās atbildes, redzu, ka daļa no tām ir dēļ steigas un neuzmanības (kuras, domājams, eksāmena laikā nebūs) un saprotu, ka patiesībā esmu to 95% līmenī. Tomēr uztraucos, jo vairāki jautājumi simulācijas programmā atkārtojas un tiem atbildes jau zinu – ahā, Lakshmi situācijas gadījumā… klik, Mohammed has… klik, Putri was…. klik, nākamais.

Kāpēc uztraucos? Cik eksāmenu taču dzīvē kārtots, esmu teicamniece gan pēc savulaik skolas liecībām, gan pēc pārliecības un attieksmes pret darbu. Varbūt tieši tāpēc uztraucos? Jo labām meitenēm taču negadās nenolikt eksāmenu?

Aizrakstu savas bažas Gundegai. Gundega siltā atbildē gan uzraksta savas domas, kam gatavošanās laikā derētu pievērst īpašu uzmanību, gan apņemas no visas sirds turēt īkšķus un lūdz dot ziņu, kā gāja. Patīkami un uzmundrinoši. Tāpat darbā priekšniece smaida un saka, ka neatlaidīšot tik labu darbinieci pat gadījumā, ja nenokārtošu.

Kolēģi par mani smejas un saka, ka, ja viņiem būtu drillos 90%, viņi uz to eksāmenu ietu jau ar iepriekš nopirktu šampanieti.

2012.gada 4. decembris

Visa diena mācībām. Atceros veco labo teicienu Перед смертью не надышишься un dzīvoju dienu mierīgi. Izeju divas simulācijas – jā, ir stabili 90% (plus pāris neuzmanības kļūdas). Vēsu prātu paskatos savas vājākās vietas – secinu, ka jāuzlabo zināšanas par to, kuri dalībnieki kurā taskā piedalās, jo teju katrā savādāka kombinācija un jāatšķir, kad iesaistāmi Domain SME, kad Implementation SME, kad Operational Support, End User u.tml., un kuras tehnikas kad pielieto – Root cause analysis, estimation, scope modeling, business rules analysis, decision analysis… kopā 34 un katrā taskā cita kombinācija. Izsecināt, protams, var, ka, piemēram, iegūto prasību modelēšanas laikā nelietos observation un prasību trasējamības nodrošināšanas laikā nelietos anketēšanu, taču jāatbild būs precīzi un no viltīgi noformulētiem līdzīgiem variantiem (nevis filozofējot, ka vispār  jau arī trasējamības atbalstam neviens mums nevar aizliegt izmantot anketēšanu un ka tā, ziniet, specifiskā situācijā var izrādīties pat ļoti noderīga :-) ). Apsēžos siltā telpā pie saviem burvīgajiem kolēģiem, mierīgi pārlasu.

Mājās vēlreiz uzrakstu ar pildspalvu uz papīra BABOK konspektu, pārliecinos, ka spēju to izdarīt bez nevienas kļūdas. Aizveru BABOK un domās veltu tam pateicības vārdus par šo laiku, kad bijām pavisam kopā. Jo mācīšanās process man JAU daudz ko deva, jutu, kā zināšanas sistematizējas, iegulst smadzeņu apcirkņos, ka domāt sāku pat vēl strukturētāk un attieksme pret procesiem kļūst tā pozitīvi daudzslāņaināka, ir iekšējs prieks par to, ka atkal protu vairāk.

Viss. Atlikušais vakars mans. Spēlēju šahu ar bērniem.

2012.gada 5. decembris

Ierodos 45 minūtes pirms noteiktā laika. Tur jau priekšā smaidīgās BDA meitenes, tēja, kafija, cepumi. Mācību lietu zinātāja Alla, kura burtiski izstaro mieru un atbalstu, iepazīstina ar formalitātēm, uzrādu tiesības kā personu apliecinošu dokumentu, iesniedzu elektroniski saņemto Approval u.c. Izlasu uzvedības noteikumus. Nadežda Semjonova, BDA vadītāja, pamana mani tur tējojam un personīgi pienāk, novēl izdošanos un ar smaidu uzmundrina, saka – “Vita, uztver to kā spēli! Un tici sev!” Smaida viņi visi, smaidu arī es.

Atstāju personīgas mantas ārā slēdzamā skapīti un pēc Allas uzaicinājuma dodos eksāmena telpā. Veicam pēdējās formalitātes, Alla ierāda vietu, tur ir divas īpaša materiāla lapas un flomasteri pierakstiem, vienreizlietojami ausu aizbāžņi (nelietoju) un dators. Un uzsmaida ar laba vēlējumiem.

Eksāmens sākas. 150 jautājumi, katram 4 atbilžu varianti. Laiks 3h 30 min. Uz ekrāna parādās pirmais jautājums, izlasu un man ir skaidrs, ka atbildi uz to nezinu un ka tas ir pilnīgi savādākā stilā, nekā bija simulācijas programmā.

Paņemu papīra lapas un uzrakstu BABOK taskus, inputus, outputus, jo nešaubos, ka agri vai vēlu būs jautājums, kura taska outputs ir kuru tasku inputā. Lai gan tos zinu, tomēr sirdsmieram paskatīšos uz savām shēmām un uzreiz gūšu pārliecību, ka atbildēju pareizi. Tam veltu gandrīz 30 minūtes no eksāmena laika, tomēr tā jūtos mierīgāk un uzskatu par labu investīciju.

Dziļi ieelpoju un ķeros pie atbildēšanas. Atzīmēju (Flag) tos, par kuriem šaubos. Lēnām virzos uz priekšu. Domāju, domāju, domāju. Jautājumi, kuri ir tiešām, patiešām ļoti formāli atbilstība pret BABOK, ir apmēram 10. Jāatzīst, biju domājusi, ka tādu būs vismaz puse. Pārējie ir domājamjautājumi. Divas atbildes kā nederīgas vēl ir salīdzinoši viegli atmest, savukārt atlikušās divas ir līdzīgas. Dažām atšķiras tikai galotne kādam vārdam. Dažos ar šausmām secinu, ka nesaprotu kādu angļu valodas vārdu atbildes variantā, lai gan kopumā valodu pārvaldu labi. Tas piešķiļ pipariņu – tātad pārējie, saprotamie varianti, jāizvērtē  trīstik rūpīgi, lai saprastu, vai likt uz tumšo zirdziņu. Vārdnīcu lietot nav atļauts.

Atbildu uz kārtējo grūto jautājumu un ceru, ka nākamais būs vieglāks. Nekā. Tādi patiešām viegli (no sērijas – kas tas tāds vispār ir – biznesa vajadzība?) bija apmēram 5 jautājumi.

Nu ko, pamazām pamazām esmu visiem 150 jautājumiem atzīmējusi pa atbildei. 13 esmu ieflagojusi kā apdomājamus.

Izmantoju tiesības iziet uz brīdi pārtraukumā (eksāmena laiks netiek apstādināts). Ievērojam formalitātes, nesarunājos ne ar vienu, izņemot dažus vārdus ar pārzini Allu – man ir atļauts viņai pateikt savas sajūtas, pasaku, ka uztraucos, viņa atbildē uzsmaida. Protams, nemēģinu šķirstīt tualetē aiz bačoka noslēptu BABOKu vai apkaklē čukstēt – Петя, как слышно, прием! Aizeju, padzeru ūdeni.

Atgriežos un galvā tāda patīkama skaidrības sajūta. Izeju cauri atzīmētajiem, bez panikas vai nu atstāju jau iezīmēto atbildi, vai nomainu. Laiks vēl ir, nolemju pārskatīt visas 150 atbildes. Eju cauri – apmēram trīs nomainu – bet ar katru nākamo pāršķirto atbildēto jautājumu nomierinos un sāku iegūt sajūtu, ka man ir reālas izredzes nokārtot. Katrā ziņā skaidri saprotu, ka esmu atbildējusi pēc labākās sirdsapziņas un labākajā iespējamajā veidā, kādu vien varu. Ja nenokārtošu, tātad būšu to pelnījusi un rezultāts būs manu spēju maksimuma objektīvs rādītājs.

1 minute left. Spiežu „Submit exam”. Programma pārjautā, vai tiešām? Jā, tiešām. Sirds sitas.

Hops, izlec Survey! Vai jums eksāmena telpā bija silti? Vai darbinieki izturējās laipni? Vai jums tika izskaidrots, kā uzvesties? Vai ielas trokšņi netraucēja? Johaidī!!!! Cik vien ātri varu, atbildu, ka jā, viss patiešām bija ok, bija silti, bija laipni, jā, man tika izskaidrots. DODIET REZULTĀTUS!!!!!!!

Submit.

VITA KARNĪTE!

Congratulations!

On behalf of the IIBA Certification Body, we are happy to inform you that you passed the CBAP® Exam. Thus, we are delighted to grant you the Certified Business Analysis Professional ™ designation.

I DID IT!

Alla sirsnīgi apsveic. Esmu priecīga, priecīga, priecīga. Savācu mantas, dodos uz darbu, piezvanu vīram, bērniem, dažiem draugiem, kuri sevišķi cītīgi turēja īkšķus. Nopērku kūkas mazam baļļuciņam darbā. Pasaku  kolēģiem (kuri nez kāpēc nemaz nešķiet pārsteigti), paziņoju darbavietas mācību speciālistiem, ierakstu tviterī, aizrakstu Gundegai un baudu vakaru.

Latvijā esmu sestā CBAP.

Vissirsnīgākā pateicība visiem, kuri atbalstījāt, uzmundrinājāt, turējāt īkšķus.

Analītiķu vakariņas un CBAP sertificēšana


Kas cits sistēmanalītiķim asti un profesijas prestižu cels, ja ne pats?

Tagad arī Latvijā ir tāda iespēja. Biedrība http://latvia.theiiba.org, tviterī http://twitter.com/iiba_latvia. Lai iestātos, jābūt lielās IIBA asociācijas biedram. IIBA – Starptautiskais biznesa analīzes institūts. Katra mēneša pēdējā trešdienā ir “Analītiķu vakariņas” (kolosāls nosaukums :-) ).

Īsumā par 30.03 „Analītiķu vakariņu” iespaidiem

Ameklēju pirmoreiz (un nožēloju, ka palaidu garām iepriekšējās – jo bija tik jauki). Tēma bija – analītiķu sertifikācija un jaunpienācējiem stāsts par to, kas ir IIBA Latvijas nodaļa. Kas attiecas uz terminoloģiju „biznesa analītiķis” vs „sistēmanalītiķis”, vakar izskanēja, ka biznesa analīze ir daļa no sistēmanalīzes, lai gan precīzas definīcijas neesot un par to jau agrāk esot risinājušies kaismīgi strīdi.  Manā subjektīvajā skatījumā biznesa analīze un sistēmanalīze būtībā ir dažādas lietas. Biznesa analītiķis skatās, kā pārvaldīt, teiksim, klientu pieņemšanas procesu (un var pat nezināt, ka tur kaut kur ir programma), savukārt sistēmanalītiķis parasti saņem jau puslīdz gatavu procesu, kuru saprot (intervē, lasa, pēta, skatās…), tad formalizē un novada līdz strādājošai programmai tā procesa atbalstam (žargonā to sauc par bardaka automatizāciju). Ļoti labs sistēmanalītiķis sevī apvieno abas šīs lietas: vispirms sakārto (optimizē, konsolidē, novērš pretrunas…) biznesa procesus un tad liek tos programmā. Bet… te iederas šī bildīte.

Sertifikācija

Nosacīti 1.līmenis: CCBA: Certification of Competency in Business Analysis – demonstrēt, ka analītiķa spējas atbilst noteiktam pamatprasību kopumam. Tēlaini varētu pielīdzināt prašanai braukt ar vieglo auto.

Nosacīti 2.līmenis (augstāks) CBAP: Certified Business Analysis Professional— vecākajiem analītiķiem kā pierādījums, ka spēj pacelt dažādas sarežģītības projektus. Skaitās augstākā sertifikācijas pakāpe, ko var iegūt profesionālis informācijas sistēmu un biznesa sistēmu analīzes jomā. Tēlaini varētu pielīdzināt spējai ar auto palīdzību izbraukt astotnieku, veikt sarežģītu loģistiku un vispār pārvaldīt autoparku.

Sertifikācijai ir pamatīgas priekšprasības, noteikts prakses stundu skaits (atšķirīgs CCBA un CBAP), noteikts profesionālās pilnveidošanās stundu skaits un divas rekomendācijas. Tāpēc formalitātes jāsāk kārtot ļoti savlaicīgi, vismaz pāris mēnešus iepriekš jāsāk vākt informācija. Priekš CBAP:

• Sufficient Work Experience – 7,500 hours (i.e., five (5) years) of BA work experience in the last ten (10) years engaged in tasks specifically aligned with the BABOK®.

• Expertise in the BABOK® Guide Knowledge Areas – Demonstrated experience and expertise (i.e., a minimum of 900 hours (i.e., 6 months) in at least 4 of the 6 BABOK® knowledge areas.

• Minimum Education – You must meet the minimum education requirement of high school or equivalent.

• Adequate Professional Development Hours – 21 hours of BA-related professional development within the last 4 years.

• Evidence of Certification Suitability – Two references to indicate that you are a suitable candidate for the CBAP® certification, whether a career manager, an internal or external client or a CBAP® recipient.

Eksāmens

150 jautājumi ar atbilžu izvēlēm, ilgums 3.5h. Sākot ar marta vidu, šos sertifikācijas eksāmenus Latvijā piedāvā kārtot Baltijas Datoru akadēmija (BDA). Pagaidām BDA nepiedāvā sagatavošanās kursus un apmācību biznesa analītiķiem – tādas iespējas jāmeklē citur, piemēram, http://www.thebamentor.com.

Eksāmenā nav atļauts izmantot nekādus palīgmateriālus (arī EN-LV vārdnīcu ne). Var izvēlēties, kārtot uz datora (rezultātu ok/neok pasaka uzreiz pēc eksāmena) vai uz papīra (tad rezultāts mēneša laikā).

Būtībā tā ir zināšanu pārbaude pret BABOK (Business Analysis Body of Knowledge). Jāpiebilst, ka šī grāmata nav metodoloģija. Tā drīzāk ir enciklopēdija par to, kas biznesa analītiķim ir jāzina un no kā sastāv pats analīzes process, atslēgvārdi un jēdzieni, kas ir requirement, kas ir rule, kas ir enterprise architecture, kas ir business architecture, pārklājuma matrica utt. T.i. ja analītiķim-praktiķim nesagādātu lielas grūtības argumentēt (lasiet: dažreiz arī demagoģēt), ka pareizas ir visas vai vairākas atbildes, jāatceras, ka šajā sertifikācijā pareizā atbilde būs tas, ko par to saka BABOK. Un ļoti rūpīgi jālasa jautājuma formulējums: ja tur ir jautāts „which is best for understanding”, tad tas nenozīmē, piemēram, „which is best for solving”.

Manas domas

Iestāšanās IIBA: viennozīmīgi PAR ($65 gadā). 30.03 sistēmanalītiķu vidējā koncentrācija uz kvadrātmetru bija iespaidīga. Sajūta – kā jau starp savējiem. Īpaša atzinība RTU mācībspēkiem – bija klāt un izteica gatavību operatīvi pielāgot un papildināt savas mācību programmas arī ar zināšanu sniegšanu šādas sertifikācijas vajadzībām. Tā kā es esmu LU patriote, strādāšu, lai aktīvāk savestu kopā LU Datorikas fakultāti ar IIBA Latvijas biedrību. Galu galā Matemātikas un informātikas institūtā (MII) top mūsu pašu zinātnieku izstrādāts izcili labs rīks (esmu to redzējusi darbībā projektos un doktorantūras ietvaros lietoju arī pati), platforma – kurš zina GRADE, lūk, šis rīks ir tāds kā super-turbo GRADE ar iespēju veidot gan savas domēnspecifiskas valodas, gan veikt modeļu transformācijas, gan ērti zīmēt labas diagrammas, un analītiķi būtu īstā mērķauditorija – gan darīt zināmas praktiķu vēlmes zinātniekiem, kamēr siltas, gan apdomāt iespēju šo rīku izmantot sava darba atvieglošanai.

CBAP sertifikācija (izmaksas ap $450-$1200 (tas ja ņem kādus kursus): būtu interesanti. Dzirdēju baumu, ka LV tenderos jau esot parādījušās prasības, lai būtu šie sertifikāti (te gan jāpatur prātā, ka var būt kāmīša skrējiena efekts – tie, kuri sertificēsies, var pielikt pūles, lai šādu prasību arvien biežāk iekļautu, tādējādi liekot pārējiem neatpalikt, jūs jau atceraties slaveno atziņu – ir ātri jāskrien, lai noturētos uz vietas). Kā minēja viena no dalībniecēm, startējot uz ārzemēm tādu kompetences pierādījumu – CBAP – esamība esot pašsaprotama lieta.

Latvijā šobrīd ir divas CBAP sertificētas sistēmanalītiķes, drīzumā noteikti būs vēl – un tas vedina domāt, ka principā tas IR izdarāms, gan priekšnosacījumi izpildāmi, gan eksāmens nokārtojams. Par sevi vēl domāšu, jo gribēšana kā tāda ir, taču ar brīvo laiku tā ir kā ir. 

CBAP sertifikācijas jautājumu piemēri (atbildes ir šajos slaidos) un vēl 150 piemēri

What technique might be used to help familiarize the project team with the existing solution scope?

A. Context scope diagram

B. Requirements workshop

C. Structured walkthrough

D. Brainstorming

Non-functional requirements are best described as what?

A. Deliverables that are progressively elaborated on

B. Nothing. If they do not function they must be design elements

C. External interfaces the product must have

D. Internal interfaces the product must have

Which of the following roles have the most effect on the business analysis approach selected?

A. Business analyst, implementation SME (subject matter expert), project manager

B. Tester, regulator, and sponsor

C. Project manager, sponsor, supplier

D. Business analyst, tester, regulator

P.S. Katrā ziņā savā plānotājā jau ierakstīju nākamās Analītiķu vakariņas. Jāpiesakās savlaicīgi, vietu skaits ierobežots, ir arī neliela dalības maksa.

%d bloggers like this: