Archive for the ‘Mācību lietas’ Category

PL SQL developer sertifikācijas atmiņu stāsts


Programmēšanas eksāmenos velns ir detaļās (vs lomu sertifikācijās velns ir jēdzienos). Lai iegūtu Oracle PL/SQL Developer Certified Associate sertifikātu, nokārtoju divus eksāmenus –

  • Oracle Database: SQL Fundamentals I
  • Program with PL/SQL.

Abi ir darba ikdienas sastāvdaļa, jo lielos valsts mēroga projektos sistēmanalītiķis nereti ir cilvēks – orķestris, kam tabulu, vaicājumu, apdeitu, skatu, procedūru un trigeru diriģēšana ir ikdiena – Informix, Oracle, MS SQL, Sybase… It kā jau SQL arī Āfrikā ir SQL, tomēr apaudzēts ar fīčām un nav viegli tā uzreiz atcerēties, kurā DBVS varchar2 noteikti jānorāda minimālais garums, kurā pēc noklusēšanas ir 1 un kurā tāda varchar2 vispār nav.

Tātad, lai dokumentāli apliecinātu zināšanas, raitā tempā jādemonstrē kompilatora prasme. ~1.5 min uz jautājumu – jāizlasa, jāsaprot, parasti satur 4 atbilžu variantus, kas katra ir citāda funkciju virkne. Līdz ar to dot slēdzienu par vienu virkni ir ~20 sekundes laika. Jo ātrāk mācēsi noskanēt virkni uz tipiskām kļūdu ķeramvietām, jo vairāk laika paliks pētīt aizdomīgi pareizās:

  • Vai strādās select lower(replace(trim(‘son’ from cust_last_name),’An’,’O’)) from customers?
  • Kas notiek, kad izpilda select initcap(cust_first_name||’’||upper(substr(cust_city,-length(cust_city),2))) from customers?
  • Vai to_number(to_number(prod_price,’$99,999.99’)*.25,’$99,999.00’) atgriezīs $6,509.75?
  • Vai select lpad(substr(cust_name,instr.(cust_name,’’)),length(cust_name)-instr(cust_name,’’),’*’) from customers where instr.(cust_name,’’,-1,2)<>0 atlasīs tikai tādus klientus, kuriem ir 3 vārdi?
  • Vai no sysdate var atņemt pī?

Un tā tālāk. Nācās atsvaidzināt teoriju. Iesaku Ginta Plivnas blogu – izcili mācību materiāli!!!, lasīju, uzslēdzu smadzenes uz mazkompilatora režīmu (nost ar zinātniskās bakstīšanas metodi “hmm, nez, šitāds kompilēsies?” un “tad jau piečibinās, ja šitas neatgriež”), un izvirzīju mērķi uzreiz uzrakstīt pareizi, zīmēju Venna diagrammas uz papīra.

Tehniskie izaicinājumi

Ja lieta ir gadiem lietota, tad lielos tramvajos jau aiziešana līdz eksāmena telpai ir 3/4 no uzvaras. Tomēr izgulēties uz lauriem eksāmenos nevar:

  • Pieraksta izvirtības uz LV neierastiem formātiem – sākot ar tiem $1,234.67, turpinot October 25th DD-MON-RR un visbeidzot AM un PM. Nācās mācīties tos $99G99D00, $9,999V99, fxDay, fmDdspth…
  • Ne visas funkcijas no eksāmena tvēruma ikdienā lietoju, tāpēc mācījos (kā, piemēram, coalesce), ko dara, argumentu skaits, obligātie, defaultie, kādi
  • Argumentu vērtības un uzvedība. Piemēram, ja instr norāda negatīvu virknes garumu, tad izkritīs ar kļūdu, nevis uzskatīs par null, 0 vai 1. Atceroties šo, bija viegli ātri izslēgt pa kādam atbilžu variantam
  • Funkciju virknes – vai, kā eksāmenā tādas mīl… nvl2(coalesce(decode(substr(instr(length(…. un variācijas, piemēram, – vai var joinot uz A = length(nvl(substr(coalesce(B,instr(A,1,2)),B),’null’))? uh, kādā tempā  eksāmenā nācās galvā šitos kompilēt :)
  • Tipu konversijas, kur ir, kādas un kur nav pieļaujamas – decode, nvl, nvl2, kā arī ar tiem (to_number(to_date(to_char(… – ārpus eksāmena ar tiem palīdz F1 un gūgle
  • Kas notiek ar NULLiem dažādās funkcijās (paldies, Gint!), vai var taisīt substr no null un vai nullif (1,null) ir tāds pats, kā nullif(null,1)? Ja concat pieliek null, vai viss rezultāts kļūst null?
  • Aliasi kolonnām, joiniem, groupiem, orderiem un havingiem – kur var lietot, kur nevar, kur vajag, kur vienalga
  • Ķer uz līdzīgām funkcijām – klasika ir months_between, days_between, years_between
  • Daudz JOINu ar visa veida pierakstiem (+), OUTER, ķer uz USING un ON atšķirībām, uz aliasu izmantošanas niansēm

Mācību procesa izaicinājumi

  • Internetā atrodami eksāmena jautājumiem līdzīgi piemēri ar nepareizām atbildēm, tāpēc vai nu jāpārbauda visas atbildes, vai svarīgi vismaz čuja līmenī mācēt nojaust, ka tā varētu nebūt pareiza. Es gandrīz visus piemēra jautājumus izspēlēju savā rotaļlaukumā – pētīju gan pareizo, gan nepareizos
  • Sagūglētiem piemēriem nav atbilžu skaidrojuma. Pateikts, ka pareizā ir “B”, bet kāpēc? Variācija: rakstīts, ka pareizas ir vairākas (A,C,D…), lai gan eksāmenā pareizā var būt tikai viena. Nu tad jāsaprot, kur āķis. Forumos var atrast – lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc… Bet ir daudz atbilžu no sērijas “kurš tad ir tāds idiots, ka neredz, ka pareizais protams ir B”
  • Drilltests vietām ir pretrunā gan ar mācību materiāliem, gan praksi. Jau minētā varchar2 gadījumā – drillā pareizā atbilde skaitījās, ka tipa definīcijā var nenorādīt garumu, kamēr materiālos un praktiskajā Oracle krita ar kļūdu, ja nenorāda varchar2 garumu
  • Nebija pieejama precīzi tāda vide, par kādu ir eksaminācija. Tajā, kuru es lietoju, piemēram, varēja kolonnu secību alterēt (līdz ar to prasti jāiegaumē, ka eksāmenā uz “vai var esošai tabulai nomainīt kolonnu secību?”, jāatbild “nē”)
  • Drilltests, kuru dod BDA, ir vieglāks nekā reālais eksāmens. Par to parunāju arī ar BDA cilvēkiem, bet viņi jau neko ietekmēt nevar, tāds tas ir un alles. Tāpēc brīdinu – uz drillu vien nepaļaujieties

Sākumā gāja grūti ar kompilēšanu galvā – nepierasti tomēr. Centība rezultējās ar 91% (pietiktu ar 60% – slieksnis pazems, jo eksāmens IR ķēpīgs).

23.05.2014 Analītiķu brokastu “minūtītes” : OMG OCEB 2 sertifikācija


2014. gada  23. maijā piedalījos BDA rīkotajās Biznesa analītiķu brokastīs. Kā jau zināms, bezmaksas brokastu nav un patiesībā šis bija labi noorganizēts veids, kā savākt analītiķus un pastāstīt viņiem, ka sākot ar šīgada rudeni BDA būs pieejamas apmācības un sertifikācija OMG OCEB 2 Fundamentals jeb Object Management Group Certified Expert in BPM 2™ pēc BPMN 2 notācijas. Semināru vadīja Gundega Lazdāne, BDA pasniedzēja un FMS Biznesa analīzes grupa vadītāja.

Sertifikācijai kopā ir trīs līmeņi – Fundamentals (par to ir šis stāsts), Intermediate (ar laiku arī šo varēšot BDA apgūt), Advanced. Pirmā grupa mācīsies ~24. – 26. septembrī, izmaksas varētu būt kā par 3 dienu BDA kursiem + eksāmens (nu, piemetu uz aci pēc www.bda.lv izcenojumiem, ka ~600-800 EUR).

Mērķauditorija: analītiķi – gan biznesa, gan sistēmanalītiķi.

Gala ieguvums, kādu es saskatīju – prasme un motivācija zīmēt BPMN diagrammas un, iespējams, ar laiku gan PPA papīru kalnus daļēji aizstāt ar tām, gan pašam sastrukturēt pieeju, gan savā starpā komunikācijā izmantot. Kolēģi no liela IT uzņēmuma seminārā teica, ka sākumā lietojuši kā skices paši savai saprašanai, sākuši rādīt klientam, ātri vien klienti paši sākuši pieprasīt, un tagad arī testētājiem un programmētājiem darba uzdevumi tiekot pārvaldīti caur BPMN: procesi, sadarbība, saruna, horeogrāfija (process, collaboration, conversations, choreography), jeb vienkāršāk izsakoties – vizuāli diagrammā apraksta, kādas aktivitātes kādā secībā un pie kādiem nosacījumiem notiek, kā savstarpēji mijiedarbojas un kā tiek koordinēta sadarbība.

Starp citu, pilnīgi legāla atbilde uz jautājumu – kam tāds BPMN vispār vajadzīgs? – ir arī šī: tas palīdz man kā analītiķim saprast un aprakstīt procesus.

OMG šoreiz nav Oh My God! :-), bet gan jau būs, kad sākšu pa īstam mācīties.

Rīki, ar ko dalībnieki darbā zīmē, tika minēti gan bezmaksas, gan maksas: QPR,  SPARX Enterprise Architect, Bonita, MS Visio.

Par eksāmenu (raksta beigās ir ar Gundegas laipnu atļauju pielikti daži iespējamu jautājumu piemēri)

Šim eksāmenam (atšķirībā no CBAP u.tml) nav priekšnosacījumu – nevajag apmācību punktus, pieredzi u.tml. Samaksā un kārto. Pagaidām nav zināms, vai būs nepieciešama resertifikācija, bet paskatījos, ka dažiem citiem līdzīgiem ir ik pa 3 gadiem.

Tests, 90 jautājumi. Lai nokārtotu, jāatbild uz 62. Laiks – 120 minūtes (jo angliski un mēs neesam angļi. Angļiem ir 90).

 Eksāmena % sadalījums:

  • 40% – BPMN notācijas zināšanas – ko nozīmē kurš elements, kā raksta scenārijus, kā veidojas modelis u.tml.
  • 15% ir par BMM jeb Business Motivation modeling – stratēģiskā domāšana, vīzija, misija, taktika. Jebkas, ko uzņēmumā darām, ir attiecināms (saistīts) ar kādu augstāku mērķi, kā to nodrošināt.
  • 30 % – pamatzināšanas, pamatjēdzieni, kā arī – kas ir biznesa procesi, kā veidojas organizācija, kā rodas un veidojas procesi, apakšprocesi, darbības principi, plūsmas
  • 15% – augstā (virspusējā) līmenī – pārvaldības ietvari, kvalitāte, mērījumi

Image

Domāšana

Vairākkārt tika runāts, ka šīs nav „plikas zīmēšanas” apmācības, bet ir vairāk – domāšana, pieeja, attieksme. Visam pamatā ir mērķis, uzņēmuma mērķa esamība un virzība uz to ir uzņēmuma brieduma indikators. Izslēdzam pieeju ”daru šito tāpēc, ka man tas jādara”. Tā vietā: „daru tāpēc, ka tā sasniedzu mērķi X”. Skaidri saprotams, kāds process, kas to sāk, kas beidz, ko dara, kāds rezultāts, kādi nosacījumi.

Subjektīvā daļa – vai es to gribu?

Pašlaik nezinu. Ohohoo, protams, patiktu pamosties ar šīm zināšanām (un sertifikātu :-) ), bet šobrīd kārtoju Oracle programmēšanas sertifikāciju, tāpēc par šo padomāšu ne gluži rīt, bet nākamgad. Diagrammas zīmēju, bet jāatzīst, tās ir stipri vienkāršas, salīdzinot ar BPMN 2.

Ko pavisam noteikti varu apgalvot: brīdī, kad man BPMN ieinteresēs pa īstam, es iešu uz šiem kursiem, jo BMPN 2 standarts uz 508 lapām ir, piedodiet autori, bet miega zāļu piesātināts. Tāpēc labāks veids, kā to apgūt, būs kursi un ikdienas lietošana.

Caurskrienot BPMN 2 – bildītēs

Notācija ir ļoti bagāta – daži piemēri (vairākas no šīm es nezināju) – nokopēju no sagūglētiem slaidiem par BPMN 2 tutorial:

Image

Diagrammu piemēri:

Image

 

Image

 

Image

Horeogrāfijas piemērs (arī nokopēju no sagūglētiem slaidiem par BPMN 2 tutorial)

Image

Eksāmena jautājumu piemēri

 Image

 

Image

Kā es mācījos PMP eksāmenam


Man jau bija  CBAP sertifikācijas pieredze mācību procesa plānošanā un veikšanā. Gatavojoties Project Management Professional (PMP), arī iemācījos no galvas visu procesu inputus, outputus un tehnikas. Lasot PMBOK, šķiet – nu LOĢISKI, kurš tad to nezina un kā to vispār var to nezināt u.t.t. Kad sāc uz atmiņu rakstīt – ohohoo, cik grūti. Tieši tā perfekti izgaismojās zināšanu vājās vietas.

Ļoti domāju līdzi, katru procesu lasīju ar praktiķes skatījumu. Piemēram, Estimate costs. Ko vajag uzzināt, lai varētu saciparot cenu?
1) Kas man īsti jāizdara (Scope),
2) Kādā termiņā (Schedule)
3) Kas to darīs, es, vai? Vai tikšu viena galā? (Human resource)
4) Kādi varētu būt zemūdens akmeņi? (Risks)

un re – inputu uzskaitījums gatavs.

Mācību grafiks un plāns

Eksāmena datumu, tāpat kā CBAP, noliku mēnesi iepriekš un arī mēneša drillprogrammu MeasureUP aktivizēju tajā pašā laikā – tas motivēja un disciplinēja. Nu un palīdzēja pārstāt mācīties, jo patiesībā jau varētu turpināt bezgalīgi, internetā materiālu jūra un vienmēr jau var šķist – ai, piegādātāju vadība tomēr vēl jāpamācās… Vairāki pazīstami PMP teica, ka viņi baidās nepaspēt pa mēnesi un tāpēc dara savādāk – tā kā eksāmenam var pieteikties kaut uz aiznākamo dienu, dara tā: brīdī, kad jūti „IR” – pieteikties uz tuvāko iespējamo. Pašlaik, kad mainās PMBOK versijas un, iespējams, daudzi steidz pagūt nokārtot vēl pēc vecā, šī pieeja gan ir riskanta – var nebūt vietu.

Mācījos tātad mēnesi pēc iepriekš sagatavota un CBAP sekmīgi aprobēta plāna (kuru reālā dzīve pakoriģēja, jo bija dienas un ČP, kad nu nekādi nevarēju atrauties no projektu darba): otrdienu un ceturtdienu pēcpusdienās pa 4 h darbā (liku uz darbgalda zīmīti “Manis nav. Mācos! Būšu rīt.” – paldies kolēģiem, ka respektēja), plus mājās gandrīz katru vakaru pāris stundas un brīvdienās pa apmēram 6 stundām mājās. Jā, tas NEBIJA viegli, man ir gan trīs mazi bērni (viņu dēļ sameklēju sev atsevišķu lietotu Ipad, lai būtu garantija, ka vienmēr varēšu drillēt testus. Tāpat jau ne vienmēr bija…), gan liela slodze un miroņlīnijas projektos, kā jau mums visiem. Dažreiz par to paraudāju tviterī – ka gribas skriet vējiem līdzi un ārā jauks laiks, bet es tik mācos, mācos, mācos, ācos, cos, os, s, sos! (ieplānot eksāmenu pavasarī vai vasarā == gar grāmatas malu noskatīties, kā dzīve aiziet garām), bet tā vietā drilltestā būvēju NASA raķeti, kurai pirms tam uzbūvēts prototips, komandā 2000 cilvēki un 50 piegādātāji, kā arī 30 000 000 USD budžets – akurāt kā tāds viduvējs projektiņš no manas ikdienas, zinies. Pildu testu, lasu uzdevumu un sapņaini nopūšos: You have completed a NASA project for the launch of a weather forecasting satellite…

Vēlāk saskaitīju, ka PMP testu drillēšanas laikā:
• esmu novadījusi apmēram 40 NASA satelītu un raķešu izstrādes vai pārbūves projektus,
• novadījusi vairākas misijas uz Marsu,
• uzcēlusi pārdesmit šopingmallus,
• noorganizējusi oligarha meitai kāzas (re, cik praksē noderīgas ir PMP zināšanas!),
• atrisinājusi kādus 80 dažādus konfliktus komandā,
• esmu pieņēmusi darbā vismaz 20 diskriminētus cilvēkus,
• atlaidusi 4 zagļus,
• uzrakstījusi vismaz 70 plānus,
• esmu lauzusi līgumus ar piegādātājiem, kuri diskriminē sievietes,
• esmu atteikusies maksāt kukuļus un atraidījusi dāvanas,
• neņēmu darbā radus – nevienu pašu reizi. Pat tēvoča sievas meitu ne,
• atteicos nogaršot vietējo alkoholu (jo tajā valstī alkohols aizliegts ar likumu), neraugoties uz to, ka tas man varēja radīt projekta zaudēšanu. Mana iekšējā ētika stāvēja tam pāri,
• vienreiz risku analīzes laikā pat biju īpaši noraizējusies par risku, ka mana projekta komandu iesūks melnajā caurumā. Tā kā zinātnieki mierināja, ka zems; atzīmēju atbildi, kuru paredzēja riska ielikšanu watchlistā. Šķiet, ka atbildēju pareizi – pagaidām situācija stabila.

Izlasīju PMBOK (pa 1 nodaļai vai ~70 lappusēm dienā), tad Ritas Mulcahy grāmatu (pa 1 nodaļai dienā, cītīgi pildīju uzdevumus), tad BDA PMP kursu materiālus, tad atkal PMBOK. Vispār PMBOK gan ir noderīga grāmata! Bieza, stingra. Ideāla kafijas krūzes uzlikšanai gultā, kad lasu pļāpu žurnālus. Nu labi, tā kā bija plāns pa dienām, bija viegli sekot progresam un arī nepalaisties slinkumā. CBAP gadījumā papildus grāmatu nevajadzēja, taču PMP gadījumā Rita Mulcahy bija neaizstājama: sevišķi noderēja viņas skaidrojums, kāds ir fons eksāmena jautājumiem jeb noklusētās vērtības: ka atbildot vajag domāt par lielu projektu ar 200+ iesaistītajiem, ar komandām dažādās valstīs, daudzmiljonu budžetu u.tml. (būsim godīgi – ne visiem PMP sertificētajiem ir šāda mēroga projektu vadīšanas pieredze. Tas nav attaisnojums – vienkārši ir jāmāk DOMĀT kā ŠĀDA projekta vadītājam).

Drilli

Izdrillēju kopumā kādus 1500 jautājumus no internetā esošajiem, analizēju pieļautās kļūdas un drillēju atkal un atkal. Forumos raksta, ka eksāmena nokārtošanai pietiekot ar stabiliem 70% drillos. Eksāmena PASS/FAIL algoritms nav publiski pieejams. Baumo, ka 53-60%, jeb viņu skalā – nedrīkst būt nevienā apgabalā “below proficient” un ka pietiekot arī, ja visos ir “moderately proficient”. Negribēju riskēt, tāpēc uzstādīju sev mērķi 95% drillos – sasniedzu, bet burtiski pirmspēdējā vakarā pirms eksāmena. Līdz tam turējos ap 70-80%.

MeasureUP testprogrammai noklusētais uzstādījums, ka jābūt visos apgabalos 90%, lai rezultātā skaitītos Passed. Tā nu man ilgu laiku sarkaniem burtiem teica, ka es NOT comply. No vienas puses motivēja, no otras puses biedēja.

Drillēju katru dienu, kādus 30 – 90 jautājumus darbdienu vakaros, plus mācību pēcpusdienās pa 200 un vēl pa 200 – 400 brīvdienās. Uz beigām acīs jau raibs: rakstīts You learn that the… nogurumā izlasās kā you heard that the – uzreiz cita atbilde. Rakstīts is only one of multiple.. izlasu kā ir tikai viens, bet domāts, ka viens no daudziem. Atkal cita atbilde. Bija dienas, kad pavisam sašļuka dūša – blenzu uz atbilžu variantiem: a) identification of scope b) scope identification – un sapratu, ka nesaprotu atšķirību…

Pirmajā 200-drillā score bija 52% (līdzīgi kā ar CBAP drillu bija). Kolēģis teica, ka viņam pirmajā drillā vispār bijusi score 40%. Un tas, protams, ir mirklis, kad saproti, ka IR jāmācās. Komfortabli sāku justies 3 dienas pirms eksāmena, līdz tam izredzes nolikt šķita zemas. Palīdzēja šie video – atbildēja uz sāpīgākajiem jautājumiem: ko darīt, ja pareizas ir visas atbildes: http://www.pmchamp.com/how-to-pick-the-right-answer-when-all-4-choices-are-correct-video/, un kad atbildēt should un kad must: http://www.pmchamp.com/pmp-questions-hard-or-soft-answers/.

Dažādas situācijas atkodu, drillējot un analizējot pareizo atbildi. Piemēram, ir jautājumi, kur atbildot sanāk izvēlēties, kuru no vienāda parametru aktivitātēm uz kritiskā ceļa saspiest. Šādos gadījumos saspiež visātrāk iespējamo. Vēl ir jautājumi, kurš projekts riskantāks, ja zināms tikai stakeholderu skaits un ilgums. Ja tajā pašā atbildes variantā ir gan ar vislielāko skaitu, gan ilgākais, tad ir viegli, bet, ja jāizvēlas, tad vispārīgā gadījumā riskantākais skaitās ar lielāko stakeholders skaitu, un pēc tam garākais.

Vakars pirms eksāmena

Vēlreiz izšķirstīju kursu materiālus, lai atmiņā izķertu retāk lietotās lietas – kas ir 50/50 un 0/100 rule, kura bija Deminga, kura Juran un kura Crosby teorija, kuram bija Zero defects teorija un kuram plan-do-check-act, tad vēl visi tie Kaizen, Herzberg motivācijas teorija un ar ko tā atšķiras no McGregor uzskata, Theory X un Y, learning curve, law of diminishing returns, “Journey to Abilene” paradokss, workshopu paveidi JAD un QFD, kura bija Error Type I un kura Type II u.tml. Visādi tādi, kuriem PMBOKā varēja itin viegli pāršķirt pāri, jo drusciņ tikai pieminēti.

Ekspresaptaujas rezultāti par citu pieredzi

Esmu runājusi ar citiem, kuri nolika – atbildes bija: līdzīgā režīmā mācījušies pusgadu / 2 mēnešus (vispopulārākā atbilde) / 2 nedēļas (bija PRINCE2 pieredze). Paņēmieni atšķiras. Daži beigās pārstāj lasīt PMBOK un tikai drillē. Daži tieši otrādi – beidz drillēt un lasa PMBOK. Visiem (kuri nolika) kopīgs ir fakts, ka mācījās – patiešām nopietni mācījās. Kā pareizi pateica viens no viņiem – Čuj, ņuh un poņ nestrādā formālismu un svešas mentalitātes gadījumos.

Ārzemju forumos daži raksta, ka vienā vakarā pārskrējuši pār PMBOK un nolikuši dziedādami, kā arī pilns ar reklāmām “3 days with us and PMP is yours”. Nu var jau būt. Patiesība gan jau ka ir pa vidu. Nenožēloju ieguldīto laiku, jo eksāmenā jutos komfortabli un uzzināju, sasistematizēju galvā labas lietas. Līdz ar to varu apgalvot, ka mēneša sprints – “it works”.

Dzīve pēc

Tā nu tagad dzīvoju, strādāju un ikdienā par šiem sertifikātiem nedomāju. Visvairāk man patīk tas, ka galvā un rokās ir šīs ZINĀŠANAS. Nu, jā, lietišķā sarakstē lietoju regālijas, arī manā LinkedIN profilā tās ir. Citas projektu vadības sertifikācijas kārtot neplānoju – ne Project+, ne PRINCE2, ne IPMA. Tās arī ir labas, protams, tomēr man šķiet, ka PMP ir projektu vadībā augstākais, ko var sasniegt – tāpēc gāju tieši uz to.

Uff. I did it!

P.S. Starp citu, PMBOK 5 ir jēdzīgas izmaiņas! Beidzot katrs process sākas ar plānošanu (vairs nav jāmēģina atcerēties, ka paga, šo laikam plānoja savādāk nekā citus), jaunas tehnikas, modernizēti inputi, precizēti nosaukumi. Labākais salīdzinājums, ko esmu atradusi: http://www.sts.ch/documents/english/Doc_7037E_Comparing_PMBOK_and_ISO_v1-1.pdf

Un – sīkums, bet patīkami: atradu kļūdu šajā shēmā, un autors to izlaboja pēc mana komentāra.

Vietnes, kuras izmantoju (saraksts gatavots PMBOK 4 laikā!)

http://www.headfirstlabs.com/PMP/pmp_exam/v1/quiz.html# – šis bija mans vismīļākais saits, jo tur ir dažāda garuma testi. Vakaros nebija spēka 200 niekam, tad tie sprinti pa 10 bija ideāli. Vai dažreiz tas 50-nieks. Pamācījos, pamācījos un hops, sprintiņu atslodzei.

http://www.planningengineer.net/free-online-100-question-simulated-pmp-exam-practice-test – 100 jautājumi. Uz epastu atsūta rezultātus ar elegantu reportu.

http://www.pmstudy.com/PMP-Exam-Resources/freeSimulatedTest.asp – šeit ir jāpiereģistrējas (bez maksas) un tad uz 1 diennakti saņem pieeju 200 jautājumiem. Labs.

https://www.pmtestonline.com/study.jsp – šis ir ļoti labs! bet bez maksas ir tikai kādi 30 jautājumi.

http://www.testprepreview.com/pmp_practice.htm – šeit var pierakstīties uz “question of the day” epastā. Nav eksāmena formāts, ir tikai kā teorija, bet man patika salīdzināt savu versiju ar atbildi. Šāds stils:
Today’s question concerns Planning the Project.
The question/task is below:
List the 4 types of estimating.
Scroll down for the answer:
vai
Today’s question concerns Professional and Social Responsibility.
The question/task is below:
Explain how to balance stakeholder interests.
Scroll down for the answer:

http://www.oliverlehmann.com/pmp-self-test/75-free-questions.htm – šie bija diezgan tuvi reālajiem

http://206-free-pmp-exam-questions.blogspot.com/p/questions-1-20.html – arī ir OK, tikai nav interaktīvs, pašiem jāraksta atbildes uz papīra un tad jāsalīdzina. Nav izskaidrojumu atbildēm.

Linkedin laba grupa: „I want to be a PMP”, katru dienu jauns jautājums. Tiesa, eksāmenā ir grūtāki par šiem.

http://certification.about.com/library/quiz/bl_whizpmp.htm – jēdzīgs, lai gan dažiem jautājumiem gļukoja – nav redzams jautājums, bet tikai atbildes

http://www.voightps.de/Free_PMP_Exam.asp – labs 10 jautājumu sprintiem. Atbilžu skaidrojumi diezgan īsi.

http://www.measureup.com/  – kā BDA kursu apmeklētājai pienācās mēnesis tesprogrammas darbināšanas. Diemžēl tā nedarbojas uz Linux un Ipad. MeasureUP ir pavisam OK, izņemot ētikas jautājumus – tie gan bija pārāk viegli un acīmredzami.
A la „Tu pamanīji, ka kolēģis būvlaukumā nospēra instrumentu kasti. Saskaņā ar PMP ētikas kodeksu – vai viņš rīkojās labi un pareizi?
A) jā, tā ir pašsaprotama prakse,
B) jā, jo viņam maza alga un gribas ēst,
C) jā, es arī sev divas paņemšu
D) nē, viņš nerīkojās pareizi”.
Eksāmenā tik acīmredzamu jautājumu nebija.

Vienbrīd apcerēju domu nopirkt http://www.watermarklearning.com/ drillu (mēnesis 75 $), jo ar to ir diezgan pozitīva CBAP drillu pieredze, bet nenopirku, jo sapratu, ka bez maksas varu dabūt papilnam. Tiesa, uz savu risku, kā jau viskautkas internetā. Arī šis blogs.

PMP sertifikāts nokārtots. Dzīve turpinās!


Nu jau gandrīz 2 mēneši, kopš 2013.gada 7.maija, kad nokārtoju Project Management Professional (PMP) eksāmenu un varu parakstīties kā „Vita Karnīte CBAP, PMP”. Priecājos, ka saņēmos un šīs sertifikācijas nokārtoju. Patiesībā uz tām mērķtiecīgi gāju, kā jau iepriekš tepat blogā minēju CBAP pieredzes aprakstā.

PMP sertifikācijas programma balstīta uz Project Management Institute (PMI) izstrādāto projektu vadības standartu PMBOK®, un PMP eksāmenu mērķis ir pārbaudīt zināšanas šādās jomās:

  • Projekta uzsākšana
  • Projekta plānošana
  • Projekta izpilde
  • Projekta uzraudzība un kontrole
  • Projekta pabeigšana
  • Profesionālā un sociālā atbildība (šie jautājumi ir ieslēpti citos)

Toreiz, kad rakstīju (26.06.2013), biju Latvijā (arī Baltijā, Skandināvijā) pirmā un vienīgā 2-in-1, kurai ir gan CBAP sertifikāts, gan PMP sertifikāts. Tagad esmu vairs tikai pirmā, jo zinu jau divas no Latvijas PMP, kuras nokārtoja CBAP sertifikāciju (t.i. otrādā secībā nekā es darīju), un būs vēl vismaz divi.

Kāpēc man vajadzēja abas?

BDA pasniedzējs reiz, pārrunājot par IT projektu neveiksmēm, cita starpā pieminēja, ka pirms desmit un vairāk gadiem bijis uzskats, ka projekta sekmes nosaka projekta vadītāja un galvenā programmētāja tandēms. Mūsdienu – arī paša pasniedzēja novērojums četros projektos – atziņa esot, ka projekta sekmju atslēga ir projekta vadītāja un analītiķa tandēms. Tas saskan ar manu pieredzi un secinājumiem, tāpēc abas šīs sertifikācijas manā gadījumā bija likumsakarīgas, jo esmu pieredzējusi abās „frontes līnijas” pusēs un dažādās situācijās. Man patīk pārzināt spēles laukumu, un šīs abas sertifikācijas ir papīrisks apliecinājums tam.

Ieguvumi:

• Skaidrība par spēles laukumu arī teorijā
• Kļuvu profesionāli [vēl] spējīgāka
• Izpratne, ko projekta vadītājam ir tiesības sagaidīt no biznesa analītiķa (vai sistēmanalītiķa)
• Izpratne, ko BA/SA ir tiesības sagaidīt no PV
• Nostiprināju savu plan – do – check – act pieeju
• Uzzināju un apguvu jaunas tehnikas
• Ar domubiedriem izveidojām double-certified grupu Linkedin-ā
• Paraksts «CBAP, PMP» 

Blakusefekti:

• Saldās rūpes turpmāk veikt divas resertifikācijas (abām ir nopietnas prasības…)
• Dažu cunftes brāļu un māsu bažas, ka mana starojošā un apmierinātā seja mudinās darba devējiem spiest arī viņus sertificēties
• Uzticības avanss, papildus atbildība
Overqualified risks vienkāršiem darbiem
• Pārdomas, kurā virzienā augt

Vai tas nozīmē, ka projektā PV un BA lomas var apvienot un attiecīgi ietaupīt uz vienu?

Nē, to gan tas nenozīmē. Abu lomu apvienojums „divi vienā” – lai gan praksē mazos projektos vai par atsevišķām jomām ir iespējams, tomēr ir grūti (tas notiek uz vienas vai otras lomas darba kvalitātes rēķina) un ilgtermiņā noteikti neiesaku.

Piemēram, pēc Microsoft metodoloģijas pieejas sistēmanalītiķis (product management) un projekta vadītājs (program management) vispār ir pretstati un abas lomas nav apvienojamas (skat. treknu N (no Not recommended) abu šo lomu apvienošanas iespējas vērtējuma tabulā, piemēram, šeit) – analītiķis ir radītājs un klienta advokāts, savukārt projekta vadītājs ir bloķētājs un uzņēmuma peļņas advokāts.

To, ka abas šīs lomas projektā ir kritiski svarīgas, pamanījuši arī PMP sertificētājs PMI un CBAP sertificētāja IIBA: …organizations recognize that both BA and the PM roles are critical to project success. They also understand that the two roles need to build strong working relationships [..] The question seems to be, however, how can the two best work together? Tur arī labs materiāls par to, vai un kā pārklājas CBAP un PMP zināšanas.

Vai noderēja CBAP gatavošanās pieredze?

Protams! Lai gan toreiz šķita, ka CBAP ir sarežģītības kalngals, tomēr, mācoties PMP, sapratu, ka CBAP bija kā pastaiga saulrietā gar jūras malu.

Re-use jeb atkārtoti izmantot varēju šīs zināšanas:

• 21 BABOK tehnika un izmantošanas apsvērumi praktiski 1:1 ar PMBOK
• 8 BABOK tehnikas – lielākoties sakrīt
• Glossary: uz aci sakrīt 40%
• Situāciju jautājumu stils: līdzīgs, bet savādāks
• Pieredze par procesu nomierina un ļauj mācīties
• Pazīstami jēdzieni – sunk cost, business case, job shadowing…

Šeit ir slaidi no Analītiķu vakariņām, kurās stāstīju par PMP sertifikāciju CBAP skatījumā.

Ak, jā, plan – do – check – act esot īsāka alternatīva: attention – fire! :-) via @janis_stauga)

PMP eksāmens. To be respected but not feared.

Rita Mulcahy savā grāmatā skaidri, gaiši un godīgi pasaka: “PMP eksāmens ir speciāli veidots, lai atsijātu tos, kuri nemācās”. Tā ir balta patiesība. Pazīstu cilvēkus, kuri gāja uz veiksmi – atgriezās, lai mācītos un ietu vēlreiz. Un ne jau nu tāpēc, ka viņiem vienkārši iepatikās staigāt uz eksāmenu.

200 jautājumi, 4 stundas. Fiziski nogurdinoši šādā režīmā strādāt, taču projekta vadītāja ikdiena paši zināt kāda – gadās ij pa 12 stundām risināt neskaitāmus jautājumus vienu pēc otra. It kā laika maz – minūte ar astīti uz 1 jautājumu, tomēr eksāmenā secināju – laika pietiek atliektiem galiem. Atbildēju 2.5 stundās, pārējo laiku tā lēnām pārlasīju (nomainīju apmēram 4 atbildes). Faktiski varēju uzreiz spiest [Submit], tomēr tā gēnos mītošā māņticība – un ja nu izrādīsies, ka drusku drusku pietrūka… pēc tam pārmetīšu sev – ak, būtu jel pārlasījusi…. Tāpēc izmantoju visu atvēlēto laiku, lai būtu sajūta: I did my best.

Noteikumi ĻOTI stingri – pārbauda ar metāla detektoru, jāuzloka bikses līdz ceļiem un jāatloka zeķes (pēc atrādīšanas var locīt atpakaļ), piedurknes jāatloka līdz elkonim (arī var locīt atpakaļ), kabatas jāizgriež uz āru vai jāļauj apčamdīt. Eksāmena laikā nedrīkst lūrēt riņķī. Izejot/ieejot jāpierakstās un katrreiz (!) jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Katrā ieiešanas reizē veic pilno pārbaudi – detektors, zeķes u.tml. Nedrīkst neko ne iznest, ne ienest. Piezīmju papīru, pildspalvu un kalkulatoru dod uz vietas un pēc eksāmena viss jāatdod. Piezīmju papīru nedrīkst saburzīt.

Protams, eksāmena laiks netiek apstādināts, ja iet ārā.

Jautājumu stils

Gandrīz visi jautājumi bija situāciju jautājumi. Labā ziņa – drillējot internetā pieejamos testus (un to ir daaaudz – gūglējot pēc free pmp questions), stilu var atkost. Un, kad tas stils ir saprasts, vairs nebiedē neviens jautājums. Panākumu atslēga ir iemācīšanās izslēgt atbildes, jo šajā eksāmenā ir ierasta prakse, ka pareizas ir visas 4 vai vismaz vairākas atbildes. Šis video man bija neaizstājams: http://www.pmchamp.com/how-to-pick-the-right-answer-when-all-4-choices-are-correct-video/

Visvairāk bija šādi jautājumu veidi:
1) blablabla un „kāda būtu PV ieteicamā rīcība”
2) blablabla un „kas būtu projekta vadītājam palīdzējis, lai šāda situācija neiestātos?”
3) Projekta vadītājs vai komanda blablabla un „kādu procesu viņi pašlaik veic?”
4) Earned value formulas – EV, CV, CPI, SPI, EAC, ETC visas jāzina per-fek-ti.
5) blablabla un „kurš projekts mazāk riskants/ kuru risku risināt vispirms/ kādu stratēģiju izmantot”

Profesionāli bagātīga angļu valoda, daudz saīsinājumu. Vai Tu, lasītāj, uzreiz zini visus šos vārdus un jēdzienus? Strive, commencement, fringe benefit, gesture, journey to Abilene, fait accompli, affinity, tangible, Kaizen diagram, salience model, Venn diagram (jā, jā, zinu, ka šo LU fizmatos mācīja), affinity diagram, plurality…

Un vai Tu, lasītāj, uzreiz saproti, ko te vispār jautā? Es drilltestā ilgi blenzu uz, piemēram, šo – kā auns uz jauniem vārtiem:

A team member crosses his arms in front of his body and says “whatever” in response to a conflict with another team member.

Whick conflict resolution is that first team member using?
• withdraval
• forcing
• confrontation/problem solving
• compromise

Un tie saīsinājumi… Teju katrā jautājumā. Tviterotāji varētu daudz mācīties no PMP eksāmena jautājumu veidotājiem! CCPM, CPM, NPV, PMO, SOW, TCO, WBS, CPI, AON, AC, BAC, COQ, CPAF, CPIF, CV, DOE, EVM, EMV, FF, FMEA, FP-EPA, IFB, JAD, LOE, PV, FS, PDM, QFD, ROM, SPI, SS, TQM, VOC… Kamēr šos un citus nezina nosaukt nakts vidū, iet uz eksāmenu ir par agru.

Interesanti, ka sākumā man formulu jautājumi (tādu ir daudz!) šķita baiss bubulis – aprēķināt, cik naudas vajag, lai projektu pabeigtu, kāds ir naudas atdeves koeficients, no kura brīža projekts sāks nest zaudējumus, cik šobrīd ir nopelnīts un cik ieņemts u.tml. Beigās tie bija mīļākie jautājumi, jo labi pārzināju un tie bija vienīgie, kuru rezultāts – konkrēts skaitlis – pareizs ar garantiju, jo iegūstams pēc noteiktas formulas.

Par mācīšanās procesu ir atsevišķs bloga ieraksts.

Eksāmena diena

Viss bija OK. Zināju, uz ko eju, zināju, ka esmu sagatavojusies nevainojami. BDA kā vienmēr – līmenī. Protams, drusciņ baile bija, kā nu bez tās, sirds dauzījās, kad gaidīju rezultātu. Ticēju, ka nolikt jau nu nolikšu, taču patīkams pārsteigums bija ļoti labais rezultāts – Proficient (your performance is above average).

Atgriezos pēc eksāmena darbā, tomēr todien nevarēju pastrādāt. Arī nākamajā dienā bija grūti. Viss uzkrātais stress un saspringums fiziski jūtami atlaidās tā lēnām. Līdzīga pieredze arī citiem pazīstamajiem PMP. Par laimi, ar to biju rēķinājusies iepriekš un dienu varēju izmantot, lai nosvinētu kolēģu lokā un sagatavotu savus lessons learned. Arī psiholoģiski bija svarīgi vienlaikus paturēt zināšanas un atlaist mācīšanās un eksāmena pieredzi – jo kāds posms dzīvē ir beidzies.

Dzīve turpinās.

Darbs bakalauru valsts eksaminācijas komisijā: insider’s view


Kas ražu vāc vasaras sākumā? Pareizi – bakalauru un maģistru valsts eksaminācijas komisijas locekļi. Man šogad aizritēja 10 gadi šajā atbildīgajā un ļoti interesantajā darbā, tāpēc labākajās klasiķu tradīcijās nolēmu uzrakstīt nodaļu memuāriem.

Šis ir insider’s view un nekādā gadījumā neaizstāj metodiskos materiālus darbu izstrādei un prezentāciju gatavošanai. Tās ir manas subjektīvas un personiskas pārdomas. Ja vēlaties praksē realizēt kaut ko no manis ieteiktā, drošības pēc aprunājieties ar savas augstskolas speciālistiem, vai tas ir atļauts. Piemēram, ir universitātes, kurās nav atļauta darba rezultātu praktiska demonstrēšana – lai visi studenti būtu līdzvērtīgās pozīcijās.

Gadu gaitā nav mainījies tas, ka vislielākā garantija sekmīgai aizstāvēšanai ir tad, ja students savlaicīgi (vēlākais – rudenī) sāk darba izstrādi un regulāri apspriežas ar darba vadītāju. Vislabākā aizstāvēšana pasaulē neglābs sliktu darbu un ar vissliktāko aizstāvēšanos būs grūti pavisam sabojāt labu darbu. Runājot sausi par vērtējumu, tas, par ko tālāk rakstu, var ietekmēt vērtējumu 1-2 baļļu robežās. Taču, ja ņemsiet kaut ko no manis rakstītā vērā, pavisam noteikti padarīsiet šo dienu patīkamāku.

Sākam.

Fakultātes amatpersona sāk mūsu darbu: Labdien, cienījamā komisija, labdien, godājamie studenti, labdien visi klātesošie! Šodien esam sapulcējušies, lai … un komisijas sastāvā ir…. komisijas locekle, vadošā sistēmanalītiķe, datorzinātņu maģistre Vita Karnīte, …

Es esmu pieredzējusi nozares praktiķe, veca, ruda un rūdīta lapsa, apēdusi vairāk nekā pudu sāls. Esmu pati savulaik svīdusi šādas komisijas priekšā. Arī man ir vējš pa galvu svilpojis, tāpat kā ir gribējies saņemt labu vērtējumu par bakalaura darbu. Atceros to, labi atceros. Saprotu jūs. Taču – spēles noteikumi ir zināmi gan jums, gan man. Un tie IR jāievēro.

Vārds tiek dots studentam Andrim Liepiņam. Lūdzu!

Andri, Anna, Lauri, Tatjana un citi: es Jūs redzu, iespējams, pirmo reizi. Es Jūs uzmanīgi klausos Jums atvēlētajā laikā (parasti 15 minūtes). Izšķirstu Jūsu darbu (parasti 3-5 minūtes), izlasu anotāciju, apskatu darba mērķus, caurskatu saturu, izlasu secinājumus, uzmetu aci literatūras sarakstam un skumji nopūšos, ja redzu darbā paviršības, necieņu pret valodu un noformējumu, un atzinīgi pamāju ar galvu, ja turu rokās kvalitatīvi veiktu darbu. Atzīmēju savos pierakstos Jums īpaši labi izdevušās lietas un Jūsu izvēlētās tēmas sarežģītības pakāpi, neskaidros jautājumus, kurus varbūt uzdošu, pierakstu savu atzīmi par izšķirstīto darbu, par Jūsu uzstāšanos, prezentācijas materiāliem, jebko, kas man palīdzēs tālākajā darbā.

Jūs tikmēr sasveicinājāties, stādījāties priekšā ar vārdu un uzvārdu (nevis studenta apliecības numuru), nosaucāt darba nosaukumu un vadītāju, rādāt slaidus un stāstāt. Cerams, Jūs to darāt skaļā un saprotamā balsī, stāstāt brīvi un no galvas (nevis apgrauztas lapiņas), stāstāt tekstu papildus slaidos rakstītajam (varbūt neticēsiet, bet visi komisijas locekļi prot izlasīt tekstu slaidos), esat saķemmējies, ģērbies atbilstoši lietišķajai etiķetei, paskatāties arī uz mums, stāvat staltu muguru un maināt intonāciju stāstījuma laikā. Cerams, Jūsu slaidi ir labi saskatāmi, teksts izlasāms (18+pt uz kontrastaina fona), strukturēti – darba mērķi, process, rezultāts, secinājumi…, noformēti, numurēti, labā valodā. Cerams, Jūs sasveicinājāties ar komisiju un klātesošajiem, pateicāt sava darba nosaukumu un nosaucāt darba vadītāju.

Mans darbs ir novērtēt, vai Jūsu paveiktais darbs manuprāt atbilst datorzinātņu bakalaura akadēmiskā grāda iegūšanas prasībām, un es daru šo savu darbu.

Jūs varat man palīdzēt saskatīt Jūsu paveikto vislabākajā gaismā.

Kā? Lasiet tālāk.

1. Radiet man sajūtu, ideālā gadījumā – pārliecību, ka ir izdarīts kas nozīmīgs, ir ieguldīts darbs, par šī darba izpildi esat domājuši, konsultējušies ar vadītāju, ar citiem, esat strīdējušies, jā, arī kāpuši uz grābekļiem un mācījušies no kļūdām.

2. Ļaujiet noticēt, ka bakalaura darba izstrādes laikā esat kļuvis labāks speciālists. Es gribu naktīs gulēt mierīgi, zinot, ka augstāko izglītību ieguvušo rindas esam papildinājuši ar šī grāda cienīgiem saņēmējiem.

3. Ļaujiet pamanīt sasaisti ar studiju programmu. Kāpēc Jūs šādu pašu darbu nevarējāt izpildīt 1.kursā? Kāpēc Jūs to spējat tagad? Esmu diezgan ilgu laiku strādājusi par pasniedzēju un ir patīkami apzināties, ka pasniedzēju darbs vairāku gadu garumā ir ticis sēts auglīgā augsnē.

4. Ja Jūsu darbs ir praktisks, saistīts ar programmatūras izstrādi, parādiet, ka ir nojausma par programmatūras izstrādes teoriju, ka izprotat dzīves ciklu. Pat tad, ja darbā to nelietojat. Ja nelietojat, tad spējiet paskaidrot, kāpēc nelietojat.

Rādiet.

5. Attēlus, fotogrāfijas, grafikus, shēmas, skices… tiesa, ja tas nav Jūsu autordarbs, noteikti slaidos norādiet attēla avotu. Esmu ievērojusi, ka sevišķi mēdz grēkot ar salīdzinošām diagrammām (piemēram, picas diagrammās par tīmekļa pārlūkprogrammu izmantošanas statistiku vai grafikos par internetu izmantojošo mājsaimniecību skaita kāpumu). Noteikti sniedziet atsauces uz avotu – TNS Latvia pētījums, GEMIUS statistika u.c. Nerunājot par juridisko aspektu, vai Jums pašam tā tīri cilvēciski patiktu, ja Jūsu darbu, Jūsu idejas lietotu bez atsauces uz Jums? Man – nē.

Pie reizes – citēšu kāda uzņēmuma pārstāvja komentāru par šo mana bloga vietu:

“Cik patīkami dzirdēt, ka kādam tas arī vēl ir svarīgi! Savādāk dažkārt ir sajūta, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām.

6. Fotogrāfijas un citus attēlus veidojiet gaumīgus un estētiskus, uz kuriem patīkami skatīties – bez redzamām paviršībām, bez gramatikas kļūdām, ar akurāti veidotām līdzenām vai mēreni dekoratīvām maliņām, pievilcīgās krāsu gammās. Ja iespējams, izmantojiet augstskolas logo. Piemēram, ja rādāt fotogrāfiju no izstrādes procesa, kur no kartona kastes tiek ņemts ārā aparāts, kastei jābūt tīrai, gludām sienām, labā rakursā nofotografētai un kāpēc gan lai uz tās sāniem nebūtu skaists universitātes logo? Neizmantojiet no miskastes izvilktu noķēpātu kasti, lai atstutētu darbam vajadzīgo lietu – jā, kā stute der, tomēr – tikko jau rakstīju ieteikumu par gaumīgu un estētisku attēlu. Raugieties, lai kadrā nebūtu, piemēram, saplēsta mācību grāmata, kura pabāzta zem galda kājas, lai nešūpojas. Lai darba autoram, kurš šo aparātu ņem ārā no kastes, krekls nebūtu izlīdis no biksēm. Vai aizmugurē nebūtu Jūsu augstskolas siena tieši tajā vietā, kur atlupis apmetums… Vai fonā saskatāms puspliks jaunietis, kurš rāda mēli. It kā sīkums, bet – velns slēpjas detaļās.

Attieksme

7. Nāciet pie mums ar pozitīvu attieksmi. Parādiet, ka Jums rūp. Ka Jūs patiešām esat ieradies pastāstīt par savu darbu, ka Jūs pats esat gandarīts par to, ka esat dzīvē ticis līdz šim nozīmīgajam sasniegumam – stāties valsts eksaminācijas komisijas priekšā un aizstāvēt nopietnu akadēmisku darbu. Pasaulē ir daudzi, kuri līdz šādai iespējai netiek.

8. Cieniet citus, arī mūs. Dažreiz, kad sākušies jautājumi, komisijas locekļi papildina cita locekļa iepriekš uzdotu jautājumu, un ir studenti, kuri uz to atbild „kā jau viņam teicu” (vai, Dievs pasargi, „kā jau tam tur atbildēju”!). Varat neitrāli uzrunāt kā „komisijas locekļus”. Ja nesadzirdējāt uzdoto jautājumu, pieklājīgi pārjautājiet “Atvainojiet, nesadzirdēju” vai “Kā, lūdzu?” (nevis “a?”, “ko, koa?”). Kad jums uzdod jautājumu, NOKLAUSIETIES to līdz galam!

9. Jūs esat akadēmiskā vidē. Lietojiet zinātniskos grādus un akadēmiskos amatus. Darba vadītājs ir profesors Jānis Bērziņš, recenzente – datorzinātņu doktore Maija Kalniņa. Konsultēja docente Laura Lapiņa un bioloģijas maģistrs Lauris Kociņš. Ja zināt komisijas locekļus, izmantojiet arī uzrunās. Atvainojiet, profesor, lūdzu, vai varat atkārtot jautājumu vēlreiz?

10. Neslēpiet vēlmi turpināt savu iesākto pētījumu maģistrantūras ietvaros vai kā citādi (ja tāda ir, protams. Mānīties gan nevajag).

11. Starp citu, Jūsu darba mērķis – vai viens no mērķiem – var būt „pilnveidot un uzlabot prasmes”. No bakalauru darbiem reti kur visā nopietnībā sagaida zinātnisku novitāti (t.s. научная новизна). Doktoru, maģistru lauciņš tas ir.

12. Grāmatu pieminēšana literatūras sarakstā vieš uzticību. Modernie studenti jau labprāt iztiktu ar dažu interneta URL norādīšanu literatūras sarakstā. Dažiem pat pietiktu ar vienu: google.com

Salīdzinošā analīze

13. Ļaujiet noticēt, ka tiešām ir veikta analīze. Kāpēc izvēlējāties salīdzināt tieši šos gatavos risinājumus? Esiet gatavs paskaidrot, piemēram: tāpēc, ka tie TOP 5 pasaulē pēc lietotāju skaita, tāpēc, ka to pārstāvniecības ir Latvijā (un kāpēc Jums bija svarīgi, lai tās ir Latvijā?), tāpēc, ka to licences ir vislētākās (kāpēc Jums tas bija svarīgi?). Salīdziniet salīdzināmas lietas. Grūti nepasmaidīt, ja visā nopietnībā pēc tiem pašiem kritērijiem salīdzina SAP risinājumu ar maza uzņēmuma pašizstrādātu modulīti rēķinu drukāšanai.

14. Vērtējiet pēc kritērijiem! Ja lietojat „lēna”, „ātra”, „laba”, „ļoti augsta”, „zemā līmenī”, „vidēji ērta” u.tml., esiet gatavs paskaidrot izmērāmos jēdzienos katru no tiem! Cik sekundes/minūtes/… pēc pogas nospiešanas skaitās ātra reakcija? Kā noteicāt, ka šī lietotāja saskarne ir ērtāka nekā otra? Kas ir „vidējs drošības līmenis”? Kas Jums skaitās „draudzīgs risinājums”? Ko nozīmē „strādās daudz ātrāk”? Izvairieties no „būtu nedaudz jāpauzlabo”, „drusku jāpapildina” vai „jāuztaisa kārtīga sistēma”.

15. Izvēlieties un lietojiet kritērijus gudri! Saprotiet, ka kritērijiem var būt dažāds svars: vai tiešām spiedpogu krāsa ir tikpat svarīga kā datu drošība? Kritēriju izvēles principi: kāpēc izvēlējāties vērtēt pēc burtu lieluma un kāpēc nevērtējat pēc burtu krāsas?

16. Salīdziniet savu veikumu ar citiem, tajā skaitā iepriekšējos gados aizstāvētiem akadēmiskiem darbiem. Komisijas sastāvs mēdz būt nemainīgs un locekļi atceras līdzīgus darbus. Tā nošausiet vairākus zaķus: gan parādīsiet, ka aktīvi interesējāties par tēmu, gan to, ka esat sekojis līdzi savā augstskolā notiekošajam, gan izvēdināsiet aizdomas, ka darbs varētu būt, khmm khmm, līdzīgs iepriekšējo gadu darbiem.

17. Būtu labi, ja Jūsu pētījumos būtu piedalījies vairāk nekā viens dalībnieks (Jūs pats). Saprotu, ka „ērta saskarne” ir stiepjams jēdziens – rādiet, ka šo saskarni par ērtu atzināt ne tikai Jūs, bet arī vēl n studenti. Jums šķita, ka piemērotākā risinājuma izvēlē no vairākiem variantiem ārkārtīgi svarīgs ir tas, cik sver čips un cik ērti to pielikt pie atslēgas piekariņa? Rādiet, ka Jūs aptaujājāt vēl n lietotājus un m no viņiem uzskatīja, ka čipa svars un iespēja pielikt pie piekariņa ir ļoti nozīmīgi, savukārt k no viņiem atzina to par mazsvarīgu.

Darba izstrādes process

18. Uzmanīgi varat pastāstīt par kādu uzkāptu elegantu grābekli – ir patīkami dzirdēt, ka cilvēks darīja. Zināt, kā mēs “reālajā” jeb pamatdarbā visnekļūdīgāk nosakām, kad citi strādā? Tad, kad viņi uzdod jautājumus, un tad, kad viņi stāsta par piedzīvotajām kļūdām. Bet uzmanīgi, jo šis ir riskants moments – pārcenšoties varat palikt atmiņā kā students, kurš pat tik elementāru lietu nemācēja.

19. Dodiet rezultātu aprakstu skaitļos. Koda apjomu rindiņās, ekrānformu skaitu, datubāzes tabulu skaitu, dokumentācijas lappušu skaitu, cik % laika Jums aizņēma viens uzdevums un cik otrs u.tml. Goda vārds, mēs protam interpretēt skaitļus un tā nav, ka nosauksiet lielu koda rindiņu skaitu un mēs tūlīt noelsīsimies un ieliksim 10. Nav arī tā, ka nosauksiet mazu koda rindiņu skaitu un mēs uzreiz nicīgi saviebsimies un jautāsim, kur ir podziņa Skip šī studenta prezentācijai. Jūsu sniegtā informācija palīdzēs novērtēt Jūsu veikuma mērogu un akcentus, un, visticamāk, ka palīdzēs Jums par labu.

20. Ja Jums ir dalība konferencēs, publikācijas, uzņēmumu atsauksmes – pieminiet tās! Palepojieties! Bez pārcentīga pompa. Pieminiet, ka tādas ir. Mēs pamanīsim. Nezinu, vai tieši Jūsu augstskolā to praktizē, taču zinu, ka pašam darbam mēdz pievienot uzņēmuma atsauksmi par, piemēram, izmantoto programmu vai par to, ka uzņēmums atzinīgi vērtē studenta ieguldījumu savas kvalitātes sistēmas uzlabošanā.

21. Rādiet! Ja esat izstrādājis ar mobilo telefonu vadāmu apgaismojuma kontroles sistēmu, paņemiet telefonu un ar graciozu pirksta vilcienu parādiet, kā tas notiek. Vai nofilmējiet savu risinājumu un parādiet filmiņu. Atveriet savu izstrādāto programmu, parādiet. Par to, vai demonstrācijas laiks jāieskaita kopējā atvēlētajā laikā, zinās teikt konkrētajā augstskolā.

Valoda

22. Nelietojiet tādus vārdus – nevienu vārdu, kuru nevarat paskaidrot. Ir, mazākais, smieklīgi, ja students stāsta par koncepcijas efektivizēšanu un uz jautājumu, kur šajā darbā ir koncepcija, atbild: es taču uzrakstīju 150 rindiņas koda! Lūdzu, saprotiet, ka metodika un metodoloģija ir atšķirīgi jēdzieni. Ka stratēģija un taktika nav viens un tas pats, tāpat kā automātisks un automatizēts. Ja vienādā nozīmē lietojat „vadība” un „pārvaldība”, „programma” un „sistēma”, esiet gatavs atbildēt par to, vai tas ir viens un tas pats.

23. Izvairieties no plikiem vispārīgiem jēdzieniem sava darba raksturošanai. Pilnveidojat sistēmu vai tomēr paaugstināt tajā esošo datu drošību? Uzlabojat vai palielināt caurlaidību? Sakārtojat vai caurskatāt kodu un izņemat neizmantotos moduļus? Efektivizējat vai analizējat iebūvētos algoritmus, lai saprastu, kā paātrināt vaicājumu izpildi?

24. Iesaku nesagādāt komisijai izklaidi ar tēlainām izteiksmēm kā „visu cauru diennakti”, „dramatiski atvieglo pārvaldību”, „der vienkārši ideāli”, „neaprakstāmi labi piemērots”.

25. Mēs pamanām – vienmēr pamanām (cita lieta, ka ne vienmēr skaļi pasakām) gramatikas kļūdas slaidos un arī darbā. Ja es, šķirstot darbu, neatrodu lappusē gramatikas kļūdu 2-5 sekunžu laikā (diemžēl tā reti gadās, jo ir trenēta acs), man rodas cerība, ka šis darbs beidzot būs patīkams izņēmums. Ja neatrodu 10 sekunžu laikā, esmu ļoti patīkami pārsteigta. Katru gadu no jauna lasu par sistēmas palidinājumiem, startēģiju, pogas izvelēšanu, māja slapa, peles klukšķiem…

26. Starp citu, akadēmiskos darbos joprojām nav pieņemami žargonvārdi. Aizmirstiet uz brīdi par advancētu iečekošanu un bulkveida izķeksēšanu.

27. Anotācijas svešvalodās. Kāpēc, kāpēc tās mēdz būt tik briesmīgā krievu vai angļu valodā? This is my work for to get degree of the computer science paper… katru reizi, kad komisijas loceklis lasa šādu anotāciju, kaut kur pasaulē kādam anglim sākas žagas.

Prezentācijas noslēgums

28. Secinājumos sniedziet ne tikai to, kas ir slikti, bet arī to, kas ir labi. Starp citu, secinājumos rakstīt to, ko Jums mācīja jau pirmā kursa sākumā, nav īsti profesionāli. Protams, ir patīkami, ka beidzot esat to sapratis, taču – Jūs pretendējat uz bakalaura grādu, nevis pārcelšanu uz otro kursu.

29. Pēdējais slaids – varbūt vieta Jūsu reklāmai? Varat to izlietot „Paldies par uzmanību!” un varat tajā gaumīgi ielikt arī labu Jūsu darbu raksturojošu attēlu. Visticamāk, ka jautājumu gaitā palūgsim atšķirt kādu konkrētu slaidu (starp citu, numurējiet slaidus, lai mums nav jāsaka – nu tajā, kurā bijā tā zilā bildīte), tomēr, ja tas nenotiks, visā jautājumu un atbilžu sesijas laikā būs kā neuzkrītošs atgādinājums par Jūsu nozīmīgo veikumu.

30. Katrs komisijas loceklis individuāli nav un nevar būt vienlīdz labs speciālists visās pasaules jomās, pat ne visos IT virzienos, tāpēc nesmīkņājiet par komisijas locekļa uzdotu „nezinīša” jautājumu. Komisijas sastāvs ir apzināti veidots ar pēc iespējas lielāku pārklājumu – akadēmiķi, pasniedzēji, praktiķi, uzņēmumu pārstāvji. Piemēram, es nezinu neko daudz par inversajiem svārstiem vai Hopfīlda tīkliem, taču ļoti labi pārzinu procesus – izstrādes, pētījumu, salīdzinošās analīzes un citus, kā arī pārzinu akadēmiskiem darbiem izvirzītās prasības, man ir 10 gadu pieredze komisijas darbā un zinu: kopā tiksim galā ar jebkuru tēmu. Kas attiecas uz Jums – saprast, ka, tā kā mēs visi esam līdztiesīgi komisijas locekļi (galavārds ir komisijas priekšsēdētājam), ir svarīgi, lai katrs no mums – gan tie, kuri konkrētajā tēmā dziļi orientējas, gan tie, kuri ne tik dziļi – lai visi saprotam, ka Jūs esat labi paveicis savu darbu.

31. Ja komisijas loceklis pārjautā vēlreiz līdzīgu jautājumu tam, kādu cits komisijas loceklis jau bija uzdevis, tā ir droša zīme, ka kaut kur Jūsu stāstījumā bija problēma. Neiesaku aprobežoties ar īsu, pasarg Dievs, nicīgu atbildi „es taču šo jau tikko teicu”. Varat pieklājīgi piebilst, ka šis jautājums sasaucas ar cienījamā komisijas locekļa jau uzdoto jautājumu un Jūs to labprāt paskaidrosiet sīkāk.

Rāmji

32. Lūdzu, izkāpiet no tehniskās domāšanas rāmjiem. Tā ir mūsdienu studentu, kā lai pasaka, liga? Fakts vien, ka Jūs saliksiet visās malās novērošanas kameras, nenozīmē, ka Jūsu datori un dati būs drošībā. Tas, ka iebraukšana stāvvietā būs ar čipu un pie ārdurvīm viedkartes nolasītājs, nenozīmē, ka serveri var likt koridorā un nav nepieciešama parole, jo savējie vien taču var ienākt. Un tas, ka pie durvīm būs viedkartes nolasītājs, nenozīmē, ka ir prāta darbs uz algu aprēķina sistēmu virsstundu aprēķināšanai automātiski padot to laiku, ko sistēma piefiksējusi, ka darbinieks atradies telpās ilgāk par darba laiku.

33. Tehniskais aprīkojums ir tikai līdzeklis konkrēta mērķa sasniegšanai un ir daļa no vispārējā risinājuma šī mērķa sasniegšanai. Šī stila darbos man ir svarīgi saprast, ka Jūs saprotat mērķi un spējat pamatot, kā tā sasniegšanai palīdzēs novērošanas kameras, kā arī analīzes laikā esat izvērtējis, piemēram, čipu izmantošanu, tomēr tos atmetāt, jo secinājāt, ka tie nepalīdz sasniegt mērķi, vai izvēlējāties citu konkrētajā situācijā piemērotāku variantu.

Paldies

34. Pasakiet paldies, ja komisijas loceklis laipni norāda, ka Jums palikušas x minūtes līdz atvēlētā uzstāšanās laika beigām.

35. Dažreiz un uzmanīgi varat pateikt paldies par jautājumu (tas ir arī viltīgs veids, kā iegūt mirklīti laika pārdomām). Tomēr šeit jājūt konteksts, jo nesen kolēģis atzinās: ja piektais students pēc kārtas tipveidā saka katram „paldies par šo interesanto jautājumu”, uznākot kārdinājums mest ar kurpi. Un, sakot paldies, neiesaku vērtēt komisijas locekļu jautājumus, interesants vai nē.

36. Piedāvātais noslēguma vārds ir iespēja pateikties recenzentam, vadītājam, komisijai. Nevis atrūkt, ka “neteikšu neko”, “visu jau pateicu”. Labais tonis ir noslēguma runā pateikties recenzentam par izsmeļošo (var lietot citus epitetus, var nelietot neko. Ja lietosiet šo pašu, izrunājiet skaidri, lai neizklausās – izsmejošo) recenziju un darba vadītājam par ieguldīto laiku un darbu.

Patiesībā arī es katram no Jums labprāt pateiktu paldies par paveikto darbu un par to, ka man bija iespēja uzklausīt Jūs, tikai šāds paldies nav paredzēts reglamentā. Taču ziniet – es to ikvienam no jums gribu pateikt!

Kāpēc komisijas locekļi izvēlas strādāt šo darbu?

Protams, nevaru atbildēt par katru – var jau būt, ka kaut kur kādā tāltālā zemē aiz trejdeviņām jūrām kāds komisijas loceklis nāk gariem zobiem kā uz katorgu, taču varu pateikt par sevi, jo tā ir mana labprātīgi un ar prieku veikta izvēle:

1)      interesanti un noderīgi turēt roku uz pulsa par to, cik un kā sagatavoti darba tirgū ienāk nākamie nozares kolēģi – IT speciālisti,

2)      interesanti īsā laika posmā un diezgan straujā tempā klausīties par to, kādas nozarē ir studentu skatījumā aktuālas problēmas un kādus risinājumus piedāvā akadēmiskie prāti,

3)      misijas apziņa – arī manis sniegtā atgriezeniskā saite noderēs augstskolai, jo nāku no uzņēmuma, kurš ir viens no nozares darba devējiem, un, iespējams, kādreiz sveikšu kādu no studentiem kolēģu pulkā un varbūt man būs jāpielāgo students reālajai dzīvei. Gribu nojaust šīs pielāgošanas darbietilpību un aprunāties, vai un kā to var samazināt, jo tas ir nozares interesēs,

4)      aizrauj spēles elements – aizstāvēšanas reglaments, kritēriji, studentu prasmes tos izpildīt, mana spēja tos izpildīt.

Visskaistākais manā darbā ir brīdis, kad atplaukst smaidi studentu sejās, kad komisijas priekšsēdētājs paziņo par bakalaura grāda piešķiršanu. Gandarīti smaidu arī es. Jūs tiešām esat malači!!!

Post scriptum

Jā, esam prasīgi. Komisijā, kurā strādāju es, nopelnīts „10” patiešām ir izcilības apliecinājums. Esam objektīvi, taisnīgi un konsekventi. Vismaz man tā šķiet, un tā strādāju arī es.

Man dažreiz šķiet, ka, aizstāvot savu bakalauru darbu šai komisijai, man pašai būtu plāni klājies, jo nebija pašreizējā rūdījuma, tāpēc cenšos saprast studentus.

Visā visumā esam saprotoši un labsirdīgi, palīdzam studentam parādīt savu paveikto vislabākajā gaismā un gadās, ka tieši caur atbildēm uz komisijas jautājumiem atklājas būtiska šķautne, uz kuru students nav pratis likt uzsvaru vai nav uzskatījis par pieminēšanas vērtu, kā piemēram, to, ka pirms programmēšanas ir izstrādājis arī apjomīgu projektējumu vai ka šī viņa radītā sistēma jau tiek ekspluatēta vairākos uzņēmumos.

Katru gadu komisijas darbā apspriežam, formulējam un ieprotokolējam ieteikumus fakultātes vadībai, pēc tam nākamajos gados izvērtējam, kā gājis, kas izdevies, ko vēl varētu uzlabot. Tas ir patīkams pienākums, jo var just, ka fakultātes speciālisti ir atsaucīgi un ieinteresēti sava darba profesionāļi.

Interesanti, ka tēmas uzrodas viļņveidīgi – katru gadu ir 1-3 hot topics. Ja par kādu tēmu pēkšņi vienā gadā ir 4-6 darbi ar dažādiem vadītājiem – tā ir zīme, ka tēma kļūs aktuāla LV industrijā pēc 2-3 gadiem. Uz to brīdi jaunie studenti jau, iespējams, būs metušies citos tēmu laukos medīt jau citas, nākotnes tēmas. Starp citu, aprunājos arī ar citu komisiju locekļiem – šogad (2013.gadā) šādas pazīmes ir par NoSQL datubāzēm.

Ir gadi, kuros analītiskā daļa un kritiskās domāšanas spēja studentu darbos un prezentācijas ir spēcīga, un ir gadi, kuros vājāka. Ir gadi, kuros zinātniskā daļa un studentu publikācijas ir spēcīgas un ir gadi, kad tādu ir maz. Dažreiz sastopamies ar bakalaura darbiem, kuri ir maģistru darbu līmenī. Atceros, reiz pat bija bakalaura darbs ar iesākuma līmeņa disertācijas cienīgu pētījumu.

Laba sadarbība izveidojas, ja doktoranti strādā ar studentiem, rezultātā visiem ir labums: piemēram, studenti palīdz sagatavot risinājumus disertācijai nepieciešamo datu iegūšanai un apstrādei un vēlāk jau paši turpina studijas un pētījumus. Viens doktorants nodrošina ar labiem bakalaura darbiem 3-5 studentus (šādos gadījumos gan ļoti svarīgi ir saprast katra individuālo pienesumu).

Vispār – šie 10 darba gadi komisijā ir aizgājuši ātri. Cerams, ka tie ir tikai pirmie 10 :-)

Paldies jums visiem! Īpašs paldies studentiem, komisijas kolēģiem, fakultātes kolēģiem un arī jums, lasītāji, kuri esat tikuši līdz šejienei.

p.s. pārdomu un ieteikumu raksti par līdzīgu tēmu

Krišs Rauhvargers Par DF bakalaura darbu prezentēšanu

Mārtiņš Ķemme Programmētāju kvalifikācijas darbi 2013 un Programmētāju kvalifikācijas darbi 2012

Raimonds Simanovskis Rekomendācijas programmētāju kvalifikācijas darbiem

Kaspars Līcis Darbu ( maģistra,bakalaura utt) prezentācijas saturs

Reinis Traidās Patiesība par Bakalaura Darbu (jeb ļoti praktiski padomi akadēmisku darbu rakstīšanā)

Andis Jurjāns Par bakalaura darbiem. Ko un kā (ne)rakstīt.

%d bloggers like this: