Archive for the ‘Personīgi’ Category

Kaķi jeb ko jūs nezināt līdz brīdim, kad jūsu dzīvoklī pa aizkarstangu sāk pastaigāties kaķis


Pusotru mēnesi kopš pie „Mana ģimene” bērni zīmē arī divus kaķus. Tas nozīmē, ka ir uzkrājusies šāda tāda pieredze, kurā jūtos tiesīga ar jums dalīties.

Kaķi bija bērnu rosināts, lūgts, gaidīts un beigās jau mūsu visu apzināts lēmums. Pirms tam gājām runāties ar citu kaķu draugiem (paldies par pacietību, atbildot uz mūsu daudzajiem jautājumiem!), gūglējām, lasījām grāmatas un sapņojām par TO dienu. Vienbalsīgi nolēmām meklēt latvju klasisko strīpainīti un to, par kuru visi esam savulaik dziedājuši – melnu ar baltām ķepiņām. TĀ diena pienāca 2013.gada 14.septembrī, kad Tukuma patversmē satikām abus savējos – Pēci (Pēčkānu, Pečkinu, Pēčuli, strīpaino kotlešu kandidātu, nedacepto svītraino šniceli, Pēcīti u.tml., vajadzīgo pasvītrot) un Ogli (Oglīti, Ogleni, meiteni, melno mošķi, melneni, melnas sardeles izejmateriālu, topošo karbonādi, Ogļucīti u.tml.)

Image

Patiesībā nav skaidra tikai viena lieta: kāpēc mums kaķu nebija jau sen? Viņi tik organiski iekļāvās mūsu dzīvē, ka nesaprotam – kā tas varēja būt, ka pirms tam dzīvojām bez? Ar viņiem ir jauki! Pie nosacījuma: ja spēj filozofiskā mierā raudzīties acīs patiesībai (jāpiebilst, ka noder arī triju bērnu audzināšanas rūdījums, jo vairākas iezīmes viņiem ir kopīgas un ir tāda dejavu sajūta).

  1. Viņi kāpj visur. Arī tur, kur izdomā trūcīgie divkājainie nav pat iedomājušies, ka tur kāds var gribēt kāpt un balansēt kā eņģelis uz adatas smailes. Var aizmirst par mīļmantiņu un suvenīriņu glabāšanu atvērtos plauktos. Saimnieka klātbūtnē varbūt nekāps uz virtuves galda. Es teicu – saimnieka klātbūtnē. Tas nozīmē, ka pārējā laikā viņi kāpj izlietnē laizīt netīros traukus, nopulē uz galda palikušo eklēru, izlaiza sieru no aveņu – siera kūciņas, nogāž no galda maizes klaipu līdz ar krūzīti un nazi, izpako ledusskapī neielikto gaļu un ar ķepu norauj vāku uz plīts esošajam kotlešu katlam. Virtuves galda standartaprīkojums tagad ir ūdens pūšamais, nu, tas pšik – pšik. Ja trāpa purnā – nokāpj no galda. Uz citām vietām var pūst ilgi un laimīgi, rezultāts ir slapjš kaķis, kurš staigā pa galdu.
  2. Viņi sagrauž un izrakņā puķes. Zeme ir visriņķī ap podu un arī tālāk ir vērojama nodevīga pēdiņu sliede. Mazākas puķes viņi pat zināmā mērā akurāti izvelk un apēd vai kā citādi iznīdē.
  3. Viņi ārdās pa smilškasti. Lai gan ir kaste ar vāku un durtiņām, tomēr metra rādiusā ap kasti ir smiltis, attiecīgi tās skrāpē laminātu, iznēsājas un vienkārši mēdz krist uz nerviem.
  4. Viņi nakts vidū nāk kost degunā un ausīs. Nejautājot atļauju, piebāž pie deguna savu ne gluži pēc vijolītēm smaržojošo ziemeļgalu. Vēl viņi mēdz uzkāpt virsū, murrāt un mīcīties ar ķepiņām. Nē, ķepām.
  5. Vakaros, naktīs, rītos un visos pārējos diennakts laikos viņi skraida un dauzās. Citreiz skaļāk, citreiz klusāk. Dauzās viņi jebkur. Situācijas kaut cik lokalizēšanai labi noder lielas kartona kastes, kurās izgriezti caurumi. Nakts melnumā dzirdot – babahh! un lausku šķindoņu – izdzīvošanas taktika ir nodomāt: par to es domāšu rīt. Atstāt, piemēram, gludekli uz gludināmā dēļa un vadu uz grīdas – var tikai tad, ja ir apnicis vai nu kaķis, vai nu gludeklis. Vai abi.

Image

6. Viņi pinas pa kājām. Ej, domā savu garo domu, un jūti, kā pa gaisu aizlido mīksta bumba, kuru tikko esi paspēris. Kaķis gan jau ir pārliecināts, ka tas tika plānveidā veikts ar īpašu cinismu un melniem nolūkiem. Gadās dēļ ap kāju aptinušamies kaķa grīļojoties mainīt trajektoriju. Iešana tumsā ir izaicinājums, jo nevar saskatīt, kas ir tas tur tumšais pleķis uz grīdas. Gadās pieliekties paglaudīt nomestu cimdu. Tāpat kā gadās ar kāju pastumt malā somu, kura aizskrien. Gadās nepamanīt, ka kaut kas tur ir izlaidies uz grīdas. To gan var sadzirdēt pēc tam.

7. Viņi ir ziņkārīgi un lien visur. Kaķis un traukmašīna – tā jau klasika. Ej uz dušu vai vannu, tur priekšā kaķis. Sāc tīrīt zobus, izlietnē jau sēž kaķis. Ej tur, kur ķeizari kājām iet, ap podu jau kārstās kaķis. Ieliec cepeškrāsnī cepties vistiņu un, ja būsi neuzmanīgs, dabūsi arī ceptu kaķīti. Veļasmašīnā arī laikam ir kāds kaķu magnēts iekšā.

Image

8. Viņi ir katru dienu jāpamurrina un jāparotaļājas – jāvelk pa zemi striķī iesiets bumbulis, jākacina ar gaismiņas lāzerīti vai ar tām zooveikalos nopērkamajām pīckiņām, kurām spalvas galos. Mums ar to sekmīgi tiek galā bērni, kā arī atvieglo (dažreiz gribētājiem gan traucē) tas, ka viņi ir divi un izdauzās savā starpā.

9. Viņiem ir liela vēlme palīdzēt cilvēkiem. Palīdzēt šķirot zeķes, tīrīt kurpes, mizot kartupeļus, labot telefona lādētāja vadu, iespraust austiņas, sakārtot tīkla vadu, adīt un darīt praktiski jebkuru citu nodarbi.

Kakjis_dzija

10. Viņi ne tikai lien, bet arī ielien visur. Velc skapja atvilktni un konstatē, ka līdz ar zeķēm atbrauc arī kaķis. No rīta attaisi skapi, paņem drēbes. Vakarā vēlreiz attaisi skapi, ar neviltotu izbrīnu sejā noskaties, kā no tā staipīdamies izlien kaķis. Noliec drēbes un apņemies nākamreiz pirms skapja aiztaisīšanas apskatīties, vai tur iekšā nepaliek kāds kaķis. Tā apņemšanās aizmirstas. Iespējams, neaizmirsīsies vairs nekad pēc pirmās reizes, kad iesprostotais kaķis skapī ne tikai gulēs.

11. Viņi izskrien pa ārdurvīm. Pat tad, ja pirms tam kaķis garlaikoti mazgājās kaut kur blakus istabā, durvju atvēršanas brīdī var paspēt pamanīt pelēku ātrvilcienu, kurš izmantos mazāko saimnieku tizluma brīdi, lai būtu jau pāris stāvus augstāk un vibrētu uz kāpņu margām. Ja tajā brīdī kāpņu telpā sauksi kis-kis, tad vienīgais, ko sagaidīsi, būs otrais kaķis, jo dzīvokļa durvis taču neaiztaisīji kārtīgi. Tas nozīmē, ka ienākšana dzīvoklī un iziešana no tā kļūst par veiklības testu un arī atmiņas uzlabošanas vingrinājumu, jo, pēc piektās reizes kāpjot pakaļ kaķim un trešo reizi aizmirstot, ka tikmēr otrais kaķis nokāps pāris stāvus zemāk, atmiņa ievērojami uzlabojas.

12. Viņi mēģina izlīst pa vēdināšanas šķirbu. Par domu, ka varētu plaši attaisīt logu vai lodžiju, sākumā labāk nedomāt, pēc tam redzēs, kāds raksturs. Kamēr kaķi vēl tievi, tikmēr jāaizmirst arī par loga atstāšanu vēdināšanā, kamēr paši prom.

13. Vēl ir jāuzmanās ar plastmasas maisiņu atstāšanu. Diemžēl, rokturī var iebāzt galvu un pēc tam ar visu maisiņu kaut kur uzkārties… Labi, ka bijām mājās. Vēl viņi dauzās [arī] pa izlietnēm, tas nozīmē, ka tehniski var pasist uz augšu krāna rokturi :-(.

14. Kad virtuvē atveras ledusskapja durvis, tad efekts ir līdzīgs kā ja tiktu palaistas divas ballistiskās raķetes. Neatkarīgi no tā, kur viņi bija un ko viņi darīja, viņi šajā brīdī kļūst par notēmētiem ieročiem, kuri nonesīs visu savā ceļā uz virtuvi.

15. Viņi ar savu teju kvadrātmetru (esat redzējuši izplājušos kaķi?) lielo platību nosedz radiatora virsmu un laupa mums siltumu. Nu labi, viņi to dāsni kompensē laikā, kad vēl nav apkures, jo tad mēs tos izmantojām par mobilajiem termoforiem.

16. Kad kāds ēd – vienalga ko, vai tas būtu ābols, vai aknu pastēte – kaķis ir klāt. Nē, viņš nesēž klusiņām kautri lūdzošām ačelēm, atritinājis siekalu. Viņš lien šķīvī, lien mutē un mēģina ar ķepu ķeselēt, ņaud, uzkāpj uz plaukta, lai no tā lekdams trāpīgāk piekļūtu tuvāk. Viņš uzvedas tā, it kā tikko būtu izsprucis no Ļeņingradas blokādes. Sirsnīgam garāmgājējam šajā brīdī roka dabīgi pastieptos piezvanīt dzīvnieku aizsardzības biedrības izbraukuma brigādei, lai ziņotu par sistemātisku kaķu badināšanu.

17. Viņi ložņā pa miskasti un apgāž to. Tajā gadās, ka nonāk ceptas vistas atliekas, konservu vāciņš, maisiņš, kurā bija gaļa, u.tml. kārdinātāji. Kaķi ir klāt.

18. Viņi neuzskata, ka viņu pienākums būtu apmierināt saimnieku vēlmes viņus paņurcīt. Ja zvaigznes sastājas īpaši labvēlīgi, tad dažreiz sakrīt laiki, kad viens var un otrs grib. Bieži vien šie laiki nesakrīt. Piemēram, brīdī, kad steidzami jādodas uz darbu, kaķim uznāk līdz šim vēl nepieredzēti mīļošanās uzplūdi un viņš izplājas un murrā, un glaužas, un baksta ar purnu un ķepiņām, un visādi citādi liek manīt, ka tikai visrūdītākais cietsirdis spēs aiziet, neizmurrinājis šo mīlestības izslāpušo radībiņu.

19. Kad apsēdīsies pie datora, klāt būs kaķis, kuram šķitīs, ka uz ekrāna notiekošais ir jaunākā interaktīvā spēle kaķu izklaidēšanai. Savukārt klaviatūra – speciāli radīta vieta kaķu pastaigām, lai neslīd ķepiņas un lai jautrāk. Ja rakstīsi uz ipada, arī būs klāt palīgs, kuram ir veselas četras kājas rakstīšanai uz ipada, un viņš tās visas liks lietā.

20. Viņi guļ visur un vienmēr. Netīro zeķu kaudzē, gludināmās veļas bļodā, uz nomestām mājas drēbēm, uz salocītām izejamajām drēbēm, uz somas, uz spilvena, uz segas. Ak, jā, tas visur neattiecas uz speciāli viņiem nopirktajām guļamvietām un mājiņām. Guļ viņi tiešām daudz – pēc pirmās kopīgi pavadītās brīvdienas vairs nav raižu, ko gan pa dienu mājās dara nabaga nogarlaikojušies kaķīši.

Image

21. Viņi liek justies kā bezsiržiem. Izdomā nakts tumsā sakārtot segu, parauj sparīgāk – būkš kaut kas nokrīt uz zemes. Tajā brīdī sirds saraujas čokurā un tu saproti, ka tur saldā miedziņā gulēja silta, saritinājusies nevainīga maza dvēselīte, kuru tu, TU pēkšņi un pašrocīgi vai paškājīgi pameti gaisā skarbajā pasaulē, un tagad kaķītim būs trauma, fobija un vispār, viņš nekad vairs nemurrās.

22. Viņi liek izdarīt sūras izvēles. Piemēram, sakārtot spilvenu ērtāk un izgulēties pašam, vai tomēr pagulties kaut kur maliņā, lai netraucētu uz spilvena čučošajam mīlulītim. Bet, pieņemot izvēli tomēr izgulēties pašam, atkal ir jāsadzīvo ar savu sirdsapziņu, jo vai tad vari būt laimīgs uz mazākas, vājākas radībiņas pazemošanas rēķina? Toties ir labs iegansts neklāt gultu. Jo negribas traucēt kaķīti.

23. Viņi skrāpē tapetes, durvju ailas un mēbeles. Parasti cilvēki to pamana post factum. Nepamanīt ir grūti. Saimniekiem redzot, viņi skrāpē savu speciālo asināmo nagiem, un saimnieki gandarīti sit sev uz pleca par tālredzību un izveicību, par prasmi nopirkt tik izcilu nagu asināmo, uzminēt kaķīša slēptākās vēlmes.

24. Viņi mēdz radīt domstarpības pārējo iemītnieku starpā. Tipiska ir viena bērna vēlme murcīt kaķi laikā, kad to dara otrs. Tā kā ir trīs bērni uz diviem kaķiem, tad access violation gadās. Vēl viņi mēdz provocēt greizsirdības jūtas, kad redzi, ka pie viena (tā, kurš biežāk baro, bet tā gan jau tikai sagadīšanās) kaķis iet labprātāk. Gadās, ka vienam no bērniem šķiet, ka cits kaķi sagrābis gūstā, tad pirmais bērns dodas varonīgi atsvabināt nabaga kaķīti, pret ko protestē otrais bērns, iesaistās trešais bērns, un beidzas ar kolektīvu ņigu ņegu un kaut kur zem gultas laimīgi aizlaidušos bijušo gūstekni. Un, iespējams, drusku īgniem kaimiņiem. Vēl gadās, ka iemītnieki nevar vienoties, kuram kārta tīrīt kaķu kasti. Parasti problēma eskalējas līdz manīm un nu jau visiem šķiet, ka tas ir mans pašsaprotams pienākums. Barotgribētāju ir daaaaudz vairāk.

Image

25. Viņi mēdz gulēt uz akvārija siltās augšas, mēdz vērot zivtiņas, mēdz mēģināt iebāzt tur ķepu, kā arī mēdz abi uz tā sakauties. Ļoti ceru, ka akvārijs izturēs pieaugošo spiedienu no augšas.

26. Viņi kāpj augšā pa [cilvēka] kāju kā pa alpīnisma sienu. Dažreiz ar ieskrējienu. Dažreiz kaķis iet garām un nekas neliecina, ka tu viņam interesē. Pēkšņi sajūti miesā kaķa nagus. Apmēram līdz augšstilba vidum rāpjas kā lācis kokā un pārējo daļu līdz viduklim vai plecam veic tādiem sinhroniem atspērieniem ar visu četru kāju visiem nagiem reizē. Pēc tam uz pleca kompensējoši murrā pie auss. Ja neskaita izbīli, īslaicīgās sāpju neērtības un izvalkātus diegus, tad ir bail, ka pa plānākām biksēm kaķis reiz nošļuks ne sliktāk kā tajā filmā, kur ne ta Bonds, ne ta Krūzs pa debesskrāpja sienu brauca lejā ar plakāta stērbeli. Līdz laikam, kad kaķa svars būs tāds, ka brauks lejā ar ādas strēmeli nagos, cerams, būs izdevies atmācīt no šī.

27. Viņi izvazā un sagrauž lādētājus un citas mantas. Trauku švamme nekad vairs nebūs tur, kur bija senāk, un tāda, kā bija senāk. Tāpat kā diegu spolīte, matu gumija un zeķbikses. Un tīkla vada gals. Un pele. TĀ pele. Savukārt lādētāju vadus labāk uzreiz pirkt vairumā, porcijās pa 10.

28. Viņi mēdz saslimt. Pirmajās reizēs to pamanīt ir grūti (ja vien tā nav vemšana vai caureja, protams). Nu, ēd tā kā mazāk. Skaidrs, atkal esat nofenderējuši kaut ko no manis. Guļ ilgāk – nu tak guliet, vai dieniņ, kas jums liedz. Tādi kā siltāki – ai, tā tikai šķiet, paši uz vecumu atdziestam. Dažreiz notrīc – ā, laikam murrā pa miegam. Pienāk brīdis, kad saproti – kaut kas tomēr nav labi… guļ, trīc. Tad – Rīgā – tālākais nav problēma, ir kaķu diennakts klīnikas, tajās ir stacionāri, zāles un ļoti atsaucīgi vetārsti. Izmaksas par vienu reizi ap 20 latiem. Tas nozīmē, ka kaut kur plauktiņā šādai summai jābūt. Zāles, gods kam gods industrijai, ir ar putnu, zivs, tītara u.tml. garšu, un tableti iedot ir viegli. To pat varot izmantot par našķīti.

29. Viņi ēd. Viņi ir kādam jābaro un katru dienu. Tāpat katru dienu jānomaina ūdens bļodiņā. Un bļodiņas jāizmazgā šad tad. Vecie pārpalikumi jāaizvāc, tiesa, tādi gadās reti. Mēneša griezumā dienā vienam kaķim apmēram 80 santīmi: sausā barība, kura bļodiņā ir visu laiku, un konservi, kurus dod trīsreiz dienā. Jāpaseko līdzi, kad barība jāpamaina. Ar laiku var piešauties, kur izdevīgāk pirkt. Sauso barību pērku sveramo no lielā maisa, konservus – Čiekurkalna tirgū ir Zoobodīte, tajā ir Athena pa 29 santīmiem. Citur pa 36 un pat 40. Visos zooveikalos esmu piedzīvojusi, ka dod atlaides, ja iepērcies virs 10 latiem. Pērku vairumā. Gadījās sajaukt uzrakstus Junior ar Senior. Noskaidroju pie zinātājiem, ka senioru barība ir ok, tikai tajā ir mazāk kaloriju. Tā nu nedēļu kaķi ēda senioru pārtiku. Toties lielāku porciju.

30. Priekš viņiem gandrīz kā priekš trušiem dažreiz vajag atnest pagrauzt zāli. Zaļu zāli, nevis sienu vai ķīmijas blakusproduktu. Piemēram, saplūkt ārā. (Šo punktu iedomājos pielikt pēc Kaspara komentāra)

31. Kastīte jātīra vismaz reizi divās dienās. Viņi iet uz kastīti. Jā, ar šo – tfu tfu tfu – viss ok. Tiesa, dažreiz fakts, ka kaķis tikko bijis kastītē, ir labi saožams. Jāpērk smiltis (pērkam cementējošās 15kg maisu un stiepjam atspērušies, pietiek apmēram 3 nedēļām), jāpapildina kastītē apmēram reizi pa četrām dienām. Jāizsijā (to dara caur lāpstiņu, kurai ir šaurākas spraugas – kunkuļi paliek lāpstiņā) apmēram reizi nedēļā. Pēc katras tīrīšanas jāmazgā rokas. Kastes tīrīšanas laikā jārēķinās ar vismaz vienu kaķi, kurš nāks palīgā. Dažādiem veidiem, sākot ar centīgu kašāšanu uz visām pusēm, turpinot ar lāpstiņas ķeršanu un beidzot ar satura papildināšanu, lai tīrīšanu padarītu kakpiln…  jēgpilnāku.

32. Viņi dažreiz var apvemties (piemēram, ņem savu mājas kreklu un konstatē, ka uz tā ir kaut kas līdzīgs savulaik skolā ēstajam makaroni po flotski). Vēl var gadīties, ka viņiem pēc kastītes ir palicis pie kājiņas pieķēries, piedodiet, sūdiņš, kurš savukārt var sākt dzīvot patstāvīgu dzīvi jebkurā no dzīvokļa vietām.

33. Viņiem ir spalvas. Pareizāk sakot, ne tikai viņiem. Tagad arī mums ir spalvas, jo viņi neatsaka ar tām padalīties. Nav gan tik traki kā sākumā bažījāmies, tomēr tās ir, tajā skaitā putukrējumā un pie zobbirstes. Mērķtiecīgi lūkojām kaķus ar īsu spalvu, bet tas līdz tikai uz mētājošos spalvu garumu. Uz skaitu ne.

34. Viņi jāattārpo un jāatbluso. Tas nozīmēs iedot tableti un iepūst skaustā brīnumlīdzekli. Aizbrauksim uz klīniku, lai iemāca pašiem. Tie tārpi – ja tādi ir – kastītē nonāks jau beigti un sadalījušies, tāpēc par šo neraizējos. Vienbrīd – drīz pēc kaķu ierašanās – bija uzradusies blusa. Visi kaulainu aci, protams, lūrējām kaķu virzienā, pat aizvedām pie vetārsta, tomēr viņa slēdziens bija, ka kaķi ir tīri, un ka to blusu būsim vien paši kaut kur uzlasījuši. Tikām galā.

35. Viņi jāsterilizē.

36. Viņiem ir jāapgriež nagi apmēram reizi divās nedēļās. Nagus griežam ne jau savām ērtībām – manis pēc tie nagi varētu augt griezdamies un no tiem kaut bizes pīt. Vienkārši pienāk brīdis, kad kļūst kaķa žēl, jo viņam ķeras kājas. Piemēram, slaidā lokā skrien pāri gultas pārklājam, bet tas pārklājs cilājas līdzi un vienā brīdī kaķis ir gar zemi, pareizāk sakot, gar gultu, tad papurina ķepiņu un iet tālāk. Griežam tikai priekšķepām. Pasit kaķi padusē, izstiepj kāju (kaķim, bet var arī savu), paspiež uz naga un šņik šņik ar speciālajām šķērītēm. Labi, ja uz šo brīdi ir trīs – četras rokas. Galvenais – neiegriezt jutīgā vietā tuvu naga pamatnei un izdarīt šo procedūru ātri. Un pēc tam veikt darbības, lai kaut cik atgūtu kaķa labvēlību. Piemēram, iedot gardumiņu. zooveikalos var nopirkt speciālus kaķu gardumus, apmēram 24 santīmi.

37. Jāizdomā, kur stāvēs bļodiņas un kastīte vai kastītes. Bļodiņas katram savas (ūdenim ir kopīga). Kastīte var būt uz abiem kaķiem viena. Grūtākais ir izdomāt, kur to likt. Labs variants kastītei būtu tualetē, taču jāatrisina iekšā tikšana, piemēram, garantēti jātur vaļā durvis, t.sk. promejot. Tāpēc mums pagaidām ir pārejas periods – divas: viena tualetē, viena istabas stūrī. Abas kaķi piepilda. Tā, kura istabā, kuru katru dienu tiks pārnesta uz… vēl nezinām. Laikam jau koridoru. Bet varbūt nogriezīsim tualetes durvīm stūri vai ietaisīsim to kaķu lūciņu un atstāsim tikai vienu kastīti.

38. Sākotnējās investīcijas. Vajag:

  • bļodiņas (iesaku trīs – sausajai, konserviem un ūdenim; ap 2 lati kopā),
  • kādu paliktni, paplāti, piemēram (ap 2 latiem)
  • tualetes kastīti (parastā kaste ap 3 lati, kaste ar vāku un durvīm ap 15 latiem),
  • lāpstiņu (labāk divas, jo viena ātri salūzīs, ap 90 santīmiem),
  • pārnēsājamo kasti (ap 10 latiem; var uz diviem kaķiem vienu),
  • nagu asināmo uzparikti (ap 5-10-… latiem)
  • nagu griežamās šķērītes (ap 2-4 latiem)

39. Viņi liek aizdomāties par dzīvi. Piemēram, vai kaķis ir laimīgs pilsētas dzīvoklī? Kad padomā patversmes alternatīvu – šauro būri, šķiet, ka dzīvoklī ir labāk. Kad padomā par laukiem, kur kaķi ar peļu atliekām ūsās dežūrē pēc tikko slaukta piena, šķiet, ka dzīvoklī ir sliktāk. Vēl viņi liek aizdomāties par brīdi pēc gadiem 15 – 18. Taču tas ir tik tālu. Par laimi.

40. Viņi liek savādāk skatīties uz patversmēm, to misiju, cilvēkiem, kuri tur strādā (paldies, Simona! Paldies, Elīna!), un cilvēkiem (?), kuri savus mājdzīvniekus ir izmetuši ārā vai kaķēnus atstājuši likteņa varā…

41. Viņi aug un mainās. Ir interesanti skatīties gan uz viņiem, gan kaķu bildēm draugu galerijās. Grūti gan foto noķert tos The Momentus un tādos brīžos labāk gribas skatīties uz viņiem, nevis ķert fotoaparātu. Vēl viņi liek cīnīties ar kārdinājumu paņemt vēl kaķus. Dažreiz šķiet, ka saprotu tantukus, kuriem ir pa 12 – 30 kaķiem.

Image

42. Viņi liek pasmaidīt, kad ierodamies mājās. Jo tagad tur sagaida arī viens strīpains un viens melns razbainieks. Kad viņi klēpī murrā, viss pārējais noresetojas. That’s all.

Advertisements

Darbs bakalauru valsts eksaminācijas komisijā: insider’s view


Kas ražu vāc vasaras sākumā? Pareizi – bakalauru un maģistru valsts eksaminācijas komisijas locekļi. Man šogad aizritēja 10 gadi šajā atbildīgajā un ļoti interesantajā darbā, tāpēc labākajās klasiķu tradīcijās nolēmu uzrakstīt nodaļu memuāriem.

Šis ir insider’s view un nekādā gadījumā neaizstāj metodiskos materiālus darbu izstrādei un prezentāciju gatavošanai. Tās ir manas subjektīvas un personiskas pārdomas. Ja vēlaties praksē realizēt kaut ko no manis ieteiktā, drošības pēc aprunājieties ar savas augstskolas speciālistiem, vai tas ir atļauts. Piemēram, ir universitātes, kurās nav atļauta darba rezultātu praktiska demonstrēšana – lai visi studenti būtu līdzvērtīgās pozīcijās.

Gadu gaitā nav mainījies tas, ka vislielākā garantija sekmīgai aizstāvēšanai ir tad, ja students savlaicīgi (vēlākais – rudenī) sāk darba izstrādi un regulāri apspriežas ar darba vadītāju. Vislabākā aizstāvēšana pasaulē neglābs sliktu darbu un ar vissliktāko aizstāvēšanos būs grūti pavisam sabojāt labu darbu. Runājot sausi par vērtējumu, tas, par ko tālāk rakstu, var ietekmēt vērtējumu 1-2 baļļu robežās. Taču, ja ņemsiet kaut ko no manis rakstītā vērā, pavisam noteikti padarīsiet šo dienu patīkamāku.

Sākam.

Fakultātes amatpersona sāk mūsu darbu: Labdien, cienījamā komisija, labdien, godājamie studenti, labdien visi klātesošie! Šodien esam sapulcējušies, lai … un komisijas sastāvā ir…. komisijas locekle, vadošā sistēmanalītiķe, datorzinātņu maģistre Vita Karnīte, …

Es esmu pieredzējusi nozares praktiķe, veca, ruda un rūdīta lapsa, apēdusi vairāk nekā pudu sāls. Esmu pati savulaik svīdusi šādas komisijas priekšā. Arī man ir vējš pa galvu svilpojis, tāpat kā ir gribējies saņemt labu vērtējumu par bakalaura darbu. Atceros to, labi atceros. Saprotu jūs. Taču – spēles noteikumi ir zināmi gan jums, gan man. Un tie IR jāievēro.

Vārds tiek dots studentam Andrim Liepiņam. Lūdzu!

Andri, Anna, Lauri, Tatjana un citi: es Jūs redzu, iespējams, pirmo reizi. Es Jūs uzmanīgi klausos Jums atvēlētajā laikā (parasti 15 minūtes). Izšķirstu Jūsu darbu (parasti 3-5 minūtes), izlasu anotāciju, apskatu darba mērķus, caurskatu saturu, izlasu secinājumus, uzmetu aci literatūras sarakstam un skumji nopūšos, ja redzu darbā paviršības, necieņu pret valodu un noformējumu, un atzinīgi pamāju ar galvu, ja turu rokās kvalitatīvi veiktu darbu. Atzīmēju savos pierakstos Jums īpaši labi izdevušās lietas un Jūsu izvēlētās tēmas sarežģītības pakāpi, neskaidros jautājumus, kurus varbūt uzdošu, pierakstu savu atzīmi par izšķirstīto darbu, par Jūsu uzstāšanos, prezentācijas materiāliem, jebko, kas man palīdzēs tālākajā darbā.

Jūs tikmēr sasveicinājāties, stādījāties priekšā ar vārdu un uzvārdu (nevis studenta apliecības numuru), nosaucāt darba nosaukumu un vadītāju, rādāt slaidus un stāstāt. Cerams, Jūs to darāt skaļā un saprotamā balsī, stāstāt brīvi un no galvas (nevis apgrauztas lapiņas), stāstāt tekstu papildus slaidos rakstītajam (varbūt neticēsiet, bet visi komisijas locekļi prot izlasīt tekstu slaidos), esat saķemmējies, ģērbies atbilstoši lietišķajai etiķetei, paskatāties arī uz mums, stāvat staltu muguru un maināt intonāciju stāstījuma laikā. Cerams, Jūsu slaidi ir labi saskatāmi, teksts izlasāms (18+pt uz kontrastaina fona), strukturēti – darba mērķi, process, rezultāts, secinājumi…, noformēti, numurēti, labā valodā. Cerams, Jūs sasveicinājāties ar komisiju un klātesošajiem, pateicāt sava darba nosaukumu un nosaucāt darba vadītāju.

Mans darbs ir novērtēt, vai Jūsu paveiktais darbs manuprāt atbilst datorzinātņu bakalaura akadēmiskā grāda iegūšanas prasībām, un es daru šo savu darbu.

Jūs varat man palīdzēt saskatīt Jūsu paveikto vislabākajā gaismā.

Kā? Lasiet tālāk.

1. Radiet man sajūtu, ideālā gadījumā – pārliecību, ka ir izdarīts kas nozīmīgs, ir ieguldīts darbs, par šī darba izpildi esat domājuši, konsultējušies ar vadītāju, ar citiem, esat strīdējušies, jā, arī kāpuši uz grābekļiem un mācījušies no kļūdām.

2. Ļaujiet noticēt, ka bakalaura darba izstrādes laikā esat kļuvis labāks speciālists. Es gribu naktīs gulēt mierīgi, zinot, ka augstāko izglītību ieguvušo rindas esam papildinājuši ar šī grāda cienīgiem saņēmējiem.

3. Ļaujiet pamanīt sasaisti ar studiju programmu. Kāpēc Jūs šādu pašu darbu nevarējāt izpildīt 1.kursā? Kāpēc Jūs to spējat tagad? Esmu diezgan ilgu laiku strādājusi par pasniedzēju un ir patīkami apzināties, ka pasniedzēju darbs vairāku gadu garumā ir ticis sēts auglīgā augsnē.

4. Ja Jūsu darbs ir praktisks, saistīts ar programmatūras izstrādi, parādiet, ka ir nojausma par programmatūras izstrādes teoriju, ka izprotat dzīves ciklu. Pat tad, ja darbā to nelietojat. Ja nelietojat, tad spējiet paskaidrot, kāpēc nelietojat.

Rādiet.

5. Attēlus, fotogrāfijas, grafikus, shēmas, skices… tiesa, ja tas nav Jūsu autordarbs, noteikti slaidos norādiet attēla avotu. Esmu ievērojusi, ka sevišķi mēdz grēkot ar salīdzinošām diagrammām (piemēram, picas diagrammās par tīmekļa pārlūkprogrammu izmantošanas statistiku vai grafikos par internetu izmantojošo mājsaimniecību skaita kāpumu). Noteikti sniedziet atsauces uz avotu – TNS Latvia pētījums, GEMIUS statistika u.c. Nerunājot par juridisko aspektu, vai Jums pašam tā tīri cilvēciski patiktu, ja Jūsu darbu, Jūsu idejas lietotu bez atsauces uz Jums? Man – nē.

Pie reizes – citēšu kāda uzņēmuma pārstāvja komentāru par šo mana bloga vietu:

“Cik patīkami dzirdēt, ka kādam tas arī vēl ir svarīgi! Savādāk dažkārt ir sajūta, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām.

6. Fotogrāfijas un citus attēlus veidojiet gaumīgus un estētiskus, uz kuriem patīkami skatīties – bez redzamām paviršībām, bez gramatikas kļūdām, ar akurāti veidotām līdzenām vai mēreni dekoratīvām maliņām, pievilcīgās krāsu gammās. Ja iespējams, izmantojiet augstskolas logo. Piemēram, ja rādāt fotogrāfiju no izstrādes procesa, kur no kartona kastes tiek ņemts ārā aparāts, kastei jābūt tīrai, gludām sienām, labā rakursā nofotografētai un kāpēc gan lai uz tās sāniem nebūtu skaists universitātes logo? Neizmantojiet no miskastes izvilktu noķēpātu kasti, lai atstutētu darbam vajadzīgo lietu – jā, kā stute der, tomēr – tikko jau rakstīju ieteikumu par gaumīgu un estētisku attēlu. Raugieties, lai kadrā nebūtu, piemēram, saplēsta mācību grāmata, kura pabāzta zem galda kājas, lai nešūpojas. Lai darba autoram, kurš šo aparātu ņem ārā no kastes, krekls nebūtu izlīdis no biksēm. Vai aizmugurē nebūtu Jūsu augstskolas siena tieši tajā vietā, kur atlupis apmetums… Vai fonā saskatāms puspliks jaunietis, kurš rāda mēli. It kā sīkums, bet – velns slēpjas detaļās.

Attieksme

7. Nāciet pie mums ar pozitīvu attieksmi. Parādiet, ka Jums rūp. Ka Jūs patiešām esat ieradies pastāstīt par savu darbu, ka Jūs pats esat gandarīts par to, ka esat dzīvē ticis līdz šim nozīmīgajam sasniegumam – stāties valsts eksaminācijas komisijas priekšā un aizstāvēt nopietnu akadēmisku darbu. Pasaulē ir daudzi, kuri līdz šādai iespējai netiek.

8. Cieniet citus, arī mūs. Dažreiz, kad sākušies jautājumi, komisijas locekļi papildina cita locekļa iepriekš uzdotu jautājumu, un ir studenti, kuri uz to atbild „kā jau viņam teicu” (vai, Dievs pasargi, „kā jau tam tur atbildēju”!). Varat neitrāli uzrunāt kā „komisijas locekļus”. Ja nesadzirdējāt uzdoto jautājumu, pieklājīgi pārjautājiet “Atvainojiet, nesadzirdēju” vai “Kā, lūdzu?” (nevis “a?”, “ko, koa?”). Kad jums uzdod jautājumu, NOKLAUSIETIES to līdz galam!

9. Jūs esat akadēmiskā vidē. Lietojiet zinātniskos grādus un akadēmiskos amatus. Darba vadītājs ir profesors Jānis Bērziņš, recenzente – datorzinātņu doktore Maija Kalniņa. Konsultēja docente Laura Lapiņa un bioloģijas maģistrs Lauris Kociņš. Ja zināt komisijas locekļus, izmantojiet arī uzrunās. Atvainojiet, profesor, lūdzu, vai varat atkārtot jautājumu vēlreiz?

10. Neslēpiet vēlmi turpināt savu iesākto pētījumu maģistrantūras ietvaros vai kā citādi (ja tāda ir, protams. Mānīties gan nevajag).

11. Starp citu, Jūsu darba mērķis – vai viens no mērķiem – var būt „pilnveidot un uzlabot prasmes”. No bakalauru darbiem reti kur visā nopietnībā sagaida zinātnisku novitāti (t.s. научная новизна). Doktoru, maģistru lauciņš tas ir.

12. Grāmatu pieminēšana literatūras sarakstā vieš uzticību. Modernie studenti jau labprāt iztiktu ar dažu interneta URL norādīšanu literatūras sarakstā. Dažiem pat pietiktu ar vienu: google.com

Salīdzinošā analīze

13. Ļaujiet noticēt, ka tiešām ir veikta analīze. Kāpēc izvēlējāties salīdzināt tieši šos gatavos risinājumus? Esiet gatavs paskaidrot, piemēram: tāpēc, ka tie TOP 5 pasaulē pēc lietotāju skaita, tāpēc, ka to pārstāvniecības ir Latvijā (un kāpēc Jums bija svarīgi, lai tās ir Latvijā?), tāpēc, ka to licences ir vislētākās (kāpēc Jums tas bija svarīgi?). Salīdziniet salīdzināmas lietas. Grūti nepasmaidīt, ja visā nopietnībā pēc tiem pašiem kritērijiem salīdzina SAP risinājumu ar maza uzņēmuma pašizstrādātu modulīti rēķinu drukāšanai.

14. Vērtējiet pēc kritērijiem! Ja lietojat „lēna”, „ātra”, „laba”, „ļoti augsta”, „zemā līmenī”, „vidēji ērta” u.tml., esiet gatavs paskaidrot izmērāmos jēdzienos katru no tiem! Cik sekundes/minūtes/… pēc pogas nospiešanas skaitās ātra reakcija? Kā noteicāt, ka šī lietotāja saskarne ir ērtāka nekā otra? Kas ir „vidējs drošības līmenis”? Kas Jums skaitās „draudzīgs risinājums”? Ko nozīmē „strādās daudz ātrāk”? Izvairieties no „būtu nedaudz jāpauzlabo”, „drusku jāpapildina” vai „jāuztaisa kārtīga sistēma”.

15. Izvēlieties un lietojiet kritērijus gudri! Saprotiet, ka kritērijiem var būt dažāds svars: vai tiešām spiedpogu krāsa ir tikpat svarīga kā datu drošība? Kritēriju izvēles principi: kāpēc izvēlējāties vērtēt pēc burtu lieluma un kāpēc nevērtējat pēc burtu krāsas?

16. Salīdziniet savu veikumu ar citiem, tajā skaitā iepriekšējos gados aizstāvētiem akadēmiskiem darbiem. Komisijas sastāvs mēdz būt nemainīgs un locekļi atceras līdzīgus darbus. Tā nošausiet vairākus zaķus: gan parādīsiet, ka aktīvi interesējāties par tēmu, gan to, ka esat sekojis līdzi savā augstskolā notiekošajam, gan izvēdināsiet aizdomas, ka darbs varētu būt, khmm khmm, līdzīgs iepriekšējo gadu darbiem.

17. Būtu labi, ja Jūsu pētījumos būtu piedalījies vairāk nekā viens dalībnieks (Jūs pats). Saprotu, ka „ērta saskarne” ir stiepjams jēdziens – rādiet, ka šo saskarni par ērtu atzināt ne tikai Jūs, bet arī vēl n studenti. Jums šķita, ka piemērotākā risinājuma izvēlē no vairākiem variantiem ārkārtīgi svarīgs ir tas, cik sver čips un cik ērti to pielikt pie atslēgas piekariņa? Rādiet, ka Jūs aptaujājāt vēl n lietotājus un m no viņiem uzskatīja, ka čipa svars un iespēja pielikt pie piekariņa ir ļoti nozīmīgi, savukārt k no viņiem atzina to par mazsvarīgu.

Darba izstrādes process

18. Uzmanīgi varat pastāstīt par kādu uzkāptu elegantu grābekli – ir patīkami dzirdēt, ka cilvēks darīja. Zināt, kā mēs “reālajā” jeb pamatdarbā visnekļūdīgāk nosakām, kad citi strādā? Tad, kad viņi uzdod jautājumus, un tad, kad viņi stāsta par piedzīvotajām kļūdām. Bet uzmanīgi, jo šis ir riskants moments – pārcenšoties varat palikt atmiņā kā students, kurš pat tik elementāru lietu nemācēja.

19. Dodiet rezultātu aprakstu skaitļos. Koda apjomu rindiņās, ekrānformu skaitu, datubāzes tabulu skaitu, dokumentācijas lappušu skaitu, cik % laika Jums aizņēma viens uzdevums un cik otrs u.tml. Goda vārds, mēs protam interpretēt skaitļus un tā nav, ka nosauksiet lielu koda rindiņu skaitu un mēs tūlīt noelsīsimies un ieliksim 10. Nav arī tā, ka nosauksiet mazu koda rindiņu skaitu un mēs uzreiz nicīgi saviebsimies un jautāsim, kur ir podziņa Skip šī studenta prezentācijai. Jūsu sniegtā informācija palīdzēs novērtēt Jūsu veikuma mērogu un akcentus, un, visticamāk, ka palīdzēs Jums par labu.

20. Ja Jums ir dalība konferencēs, publikācijas, uzņēmumu atsauksmes – pieminiet tās! Palepojieties! Bez pārcentīga pompa. Pieminiet, ka tādas ir. Mēs pamanīsim. Nezinu, vai tieši Jūsu augstskolā to praktizē, taču zinu, ka pašam darbam mēdz pievienot uzņēmuma atsauksmi par, piemēram, izmantoto programmu vai par to, ka uzņēmums atzinīgi vērtē studenta ieguldījumu savas kvalitātes sistēmas uzlabošanā.

21. Rādiet! Ja esat izstrādājis ar mobilo telefonu vadāmu apgaismojuma kontroles sistēmu, paņemiet telefonu un ar graciozu pirksta vilcienu parādiet, kā tas notiek. Vai nofilmējiet savu risinājumu un parādiet filmiņu. Atveriet savu izstrādāto programmu, parādiet. Par to, vai demonstrācijas laiks jāieskaita kopējā atvēlētajā laikā, zinās teikt konkrētajā augstskolā.

Valoda

22. Nelietojiet tādus vārdus – nevienu vārdu, kuru nevarat paskaidrot. Ir, mazākais, smieklīgi, ja students stāsta par koncepcijas efektivizēšanu un uz jautājumu, kur šajā darbā ir koncepcija, atbild: es taču uzrakstīju 150 rindiņas koda! Lūdzu, saprotiet, ka metodika un metodoloģija ir atšķirīgi jēdzieni. Ka stratēģija un taktika nav viens un tas pats, tāpat kā automātisks un automatizēts. Ja vienādā nozīmē lietojat „vadība” un „pārvaldība”, „programma” un „sistēma”, esiet gatavs atbildēt par to, vai tas ir viens un tas pats.

23. Izvairieties no plikiem vispārīgiem jēdzieniem sava darba raksturošanai. Pilnveidojat sistēmu vai tomēr paaugstināt tajā esošo datu drošību? Uzlabojat vai palielināt caurlaidību? Sakārtojat vai caurskatāt kodu un izņemat neizmantotos moduļus? Efektivizējat vai analizējat iebūvētos algoritmus, lai saprastu, kā paātrināt vaicājumu izpildi?

24. Iesaku nesagādāt komisijai izklaidi ar tēlainām izteiksmēm kā „visu cauru diennakti”, „dramatiski atvieglo pārvaldību”, „der vienkārši ideāli”, „neaprakstāmi labi piemērots”.

25. Mēs pamanām – vienmēr pamanām (cita lieta, ka ne vienmēr skaļi pasakām) gramatikas kļūdas slaidos un arī darbā. Ja es, šķirstot darbu, neatrodu lappusē gramatikas kļūdu 2-5 sekunžu laikā (diemžēl tā reti gadās, jo ir trenēta acs), man rodas cerība, ka šis darbs beidzot būs patīkams izņēmums. Ja neatrodu 10 sekunžu laikā, esmu ļoti patīkami pārsteigta. Katru gadu no jauna lasu par sistēmas palidinājumiem, startēģiju, pogas izvelēšanu, māja slapa, peles klukšķiem…

26. Starp citu, akadēmiskos darbos joprojām nav pieņemami žargonvārdi. Aizmirstiet uz brīdi par advancētu iečekošanu un bulkveida izķeksēšanu.

27. Anotācijas svešvalodās. Kāpēc, kāpēc tās mēdz būt tik briesmīgā krievu vai angļu valodā? This is my work for to get degree of the computer science paper… katru reizi, kad komisijas loceklis lasa šādu anotāciju, kaut kur pasaulē kādam anglim sākas žagas.

Prezentācijas noslēgums

28. Secinājumos sniedziet ne tikai to, kas ir slikti, bet arī to, kas ir labi. Starp citu, secinājumos rakstīt to, ko Jums mācīja jau pirmā kursa sākumā, nav īsti profesionāli. Protams, ir patīkami, ka beidzot esat to sapratis, taču – Jūs pretendējat uz bakalaura grādu, nevis pārcelšanu uz otro kursu.

29. Pēdējais slaids – varbūt vieta Jūsu reklāmai? Varat to izlietot „Paldies par uzmanību!” un varat tajā gaumīgi ielikt arī labu Jūsu darbu raksturojošu attēlu. Visticamāk, ka jautājumu gaitā palūgsim atšķirt kādu konkrētu slaidu (starp citu, numurējiet slaidus, lai mums nav jāsaka – nu tajā, kurā bijā tā zilā bildīte), tomēr, ja tas nenotiks, visā jautājumu un atbilžu sesijas laikā būs kā neuzkrītošs atgādinājums par Jūsu nozīmīgo veikumu.

30. Katrs komisijas loceklis individuāli nav un nevar būt vienlīdz labs speciālists visās pasaules jomās, pat ne visos IT virzienos, tāpēc nesmīkņājiet par komisijas locekļa uzdotu „nezinīša” jautājumu. Komisijas sastāvs ir apzināti veidots ar pēc iespējas lielāku pārklājumu – akadēmiķi, pasniedzēji, praktiķi, uzņēmumu pārstāvji. Piemēram, es nezinu neko daudz par inversajiem svārstiem vai Hopfīlda tīkliem, taču ļoti labi pārzinu procesus – izstrādes, pētījumu, salīdzinošās analīzes un citus, kā arī pārzinu akadēmiskiem darbiem izvirzītās prasības, man ir 10 gadu pieredze komisijas darbā un zinu: kopā tiksim galā ar jebkuru tēmu. Kas attiecas uz Jums – saprast, ka, tā kā mēs visi esam līdztiesīgi komisijas locekļi (galavārds ir komisijas priekšsēdētājam), ir svarīgi, lai katrs no mums – gan tie, kuri konkrētajā tēmā dziļi orientējas, gan tie, kuri ne tik dziļi – lai visi saprotam, ka Jūs esat labi paveicis savu darbu.

31. Ja komisijas loceklis pārjautā vēlreiz līdzīgu jautājumu tam, kādu cits komisijas loceklis jau bija uzdevis, tā ir droša zīme, ka kaut kur Jūsu stāstījumā bija problēma. Neiesaku aprobežoties ar īsu, pasarg Dievs, nicīgu atbildi „es taču šo jau tikko teicu”. Varat pieklājīgi piebilst, ka šis jautājums sasaucas ar cienījamā komisijas locekļa jau uzdoto jautājumu un Jūs to labprāt paskaidrosiet sīkāk.

Rāmji

32. Lūdzu, izkāpiet no tehniskās domāšanas rāmjiem. Tā ir mūsdienu studentu, kā lai pasaka, liga? Fakts vien, ka Jūs saliksiet visās malās novērošanas kameras, nenozīmē, ka Jūsu datori un dati būs drošībā. Tas, ka iebraukšana stāvvietā būs ar čipu un pie ārdurvīm viedkartes nolasītājs, nenozīmē, ka serveri var likt koridorā un nav nepieciešama parole, jo savējie vien taču var ienākt. Un tas, ka pie durvīm būs viedkartes nolasītājs, nenozīmē, ka ir prāta darbs uz algu aprēķina sistēmu virsstundu aprēķināšanai automātiski padot to laiku, ko sistēma piefiksējusi, ka darbinieks atradies telpās ilgāk par darba laiku.

33. Tehniskais aprīkojums ir tikai līdzeklis konkrēta mērķa sasniegšanai un ir daļa no vispārējā risinājuma šī mērķa sasniegšanai. Šī stila darbos man ir svarīgi saprast, ka Jūs saprotat mērķi un spējat pamatot, kā tā sasniegšanai palīdzēs novērošanas kameras, kā arī analīzes laikā esat izvērtējis, piemēram, čipu izmantošanu, tomēr tos atmetāt, jo secinājāt, ka tie nepalīdz sasniegt mērķi, vai izvēlējāties citu konkrētajā situācijā piemērotāku variantu.

Paldies

34. Pasakiet paldies, ja komisijas loceklis laipni norāda, ka Jums palikušas x minūtes līdz atvēlētā uzstāšanās laika beigām.

35. Dažreiz un uzmanīgi varat pateikt paldies par jautājumu (tas ir arī viltīgs veids, kā iegūt mirklīti laika pārdomām). Tomēr šeit jājūt konteksts, jo nesen kolēģis atzinās: ja piektais students pēc kārtas tipveidā saka katram „paldies par šo interesanto jautājumu”, uznākot kārdinājums mest ar kurpi. Un, sakot paldies, neiesaku vērtēt komisijas locekļu jautājumus, interesants vai nē.

36. Piedāvātais noslēguma vārds ir iespēja pateikties recenzentam, vadītājam, komisijai. Nevis atrūkt, ka “neteikšu neko”, “visu jau pateicu”. Labais tonis ir noslēguma runā pateikties recenzentam par izsmeļošo (var lietot citus epitetus, var nelietot neko. Ja lietosiet šo pašu, izrunājiet skaidri, lai neizklausās – izsmejošo) recenziju un darba vadītājam par ieguldīto laiku un darbu.

Patiesībā arī es katram no Jums labprāt pateiktu paldies par paveikto darbu un par to, ka man bija iespēja uzklausīt Jūs, tikai šāds paldies nav paredzēts reglamentā. Taču ziniet – es to ikvienam no jums gribu pateikt!

Kāpēc komisijas locekļi izvēlas strādāt šo darbu?

Protams, nevaru atbildēt par katru – var jau būt, ka kaut kur kādā tāltālā zemē aiz trejdeviņām jūrām kāds komisijas loceklis nāk gariem zobiem kā uz katorgu, taču varu pateikt par sevi, jo tā ir mana labprātīgi un ar prieku veikta izvēle:

1)      interesanti un noderīgi turēt roku uz pulsa par to, cik un kā sagatavoti darba tirgū ienāk nākamie nozares kolēģi – IT speciālisti,

2)      interesanti īsā laika posmā un diezgan straujā tempā klausīties par to, kādas nozarē ir studentu skatījumā aktuālas problēmas un kādus risinājumus piedāvā akadēmiskie prāti,

3)      misijas apziņa – arī manis sniegtā atgriezeniskā saite noderēs augstskolai, jo nāku no uzņēmuma, kurš ir viens no nozares darba devējiem, un, iespējams, kādreiz sveikšu kādu no studentiem kolēģu pulkā un varbūt man būs jāpielāgo students reālajai dzīvei. Gribu nojaust šīs pielāgošanas darbietilpību un aprunāties, vai un kā to var samazināt, jo tas ir nozares interesēs,

4)      aizrauj spēles elements – aizstāvēšanas reglaments, kritēriji, studentu prasmes tos izpildīt, mana spēja tos izpildīt.

Visskaistākais manā darbā ir brīdis, kad atplaukst smaidi studentu sejās, kad komisijas priekšsēdētājs paziņo par bakalaura grāda piešķiršanu. Gandarīti smaidu arī es. Jūs tiešām esat malači!!!

Post scriptum

Jā, esam prasīgi. Komisijā, kurā strādāju es, nopelnīts „10” patiešām ir izcilības apliecinājums. Esam objektīvi, taisnīgi un konsekventi. Vismaz man tā šķiet, un tā strādāju arī es.

Man dažreiz šķiet, ka, aizstāvot savu bakalauru darbu šai komisijai, man pašai būtu plāni klājies, jo nebija pašreizējā rūdījuma, tāpēc cenšos saprast studentus.

Visā visumā esam saprotoši un labsirdīgi, palīdzam studentam parādīt savu paveikto vislabākajā gaismā un gadās, ka tieši caur atbildēm uz komisijas jautājumiem atklājas būtiska šķautne, uz kuru students nav pratis likt uzsvaru vai nav uzskatījis par pieminēšanas vērtu, kā piemēram, to, ka pirms programmēšanas ir izstrādājis arī apjomīgu projektējumu vai ka šī viņa radītā sistēma jau tiek ekspluatēta vairākos uzņēmumos.

Katru gadu komisijas darbā apspriežam, formulējam un ieprotokolējam ieteikumus fakultātes vadībai, pēc tam nākamajos gados izvērtējam, kā gājis, kas izdevies, ko vēl varētu uzlabot. Tas ir patīkams pienākums, jo var just, ka fakultātes speciālisti ir atsaucīgi un ieinteresēti sava darba profesionāļi.

Interesanti, ka tēmas uzrodas viļņveidīgi – katru gadu ir 1-3 hot topics. Ja par kādu tēmu pēkšņi vienā gadā ir 4-6 darbi ar dažādiem vadītājiem – tā ir zīme, ka tēma kļūs aktuāla LV industrijā pēc 2-3 gadiem. Uz to brīdi jaunie studenti jau, iespējams, būs metušies citos tēmu laukos medīt jau citas, nākotnes tēmas. Starp citu, aprunājos arī ar citu komisiju locekļiem – šogad (2013.gadā) šādas pazīmes ir par NoSQL datubāzēm.

Ir gadi, kuros analītiskā daļa un kritiskās domāšanas spēja studentu darbos un prezentācijas ir spēcīga, un ir gadi, kuros vājāka. Ir gadi, kuros zinātniskā daļa un studentu publikācijas ir spēcīgas un ir gadi, kad tādu ir maz. Dažreiz sastopamies ar bakalaura darbiem, kuri ir maģistru darbu līmenī. Atceros, reiz pat bija bakalaura darbs ar iesākuma līmeņa disertācijas cienīgu pētījumu.

Laba sadarbība izveidojas, ja doktoranti strādā ar studentiem, rezultātā visiem ir labums: piemēram, studenti palīdz sagatavot risinājumus disertācijai nepieciešamo datu iegūšanai un apstrādei un vēlāk jau paši turpina studijas un pētījumus. Viens doktorants nodrošina ar labiem bakalaura darbiem 3-5 studentus (šādos gadījumos gan ļoti svarīgi ir saprast katra individuālo pienesumu).

Vispār – šie 10 darba gadi komisijā ir aizgājuši ātri. Cerams, ka tie ir tikai pirmie 10 :-)

Paldies jums visiem! Īpašs paldies studentiem, komisijas kolēģiem, fakultātes kolēģiem un arī jums, lasītāji, kuri esat tikuši līdz šejienei.

p.s. pārdomu un ieteikumu raksti par līdzīgu tēmu

Krišs Rauhvargers Par DF bakalaura darbu prezentēšanu

Mārtiņš Ķemme Programmētāju kvalifikācijas darbi 2013 un Programmētāju kvalifikācijas darbi 2012

Raimonds Simanovskis Rekomendācijas programmētāju kvalifikācijas darbiem

Kaspars Līcis Darbu ( maģistra,bakalaura utt) prezentācijas saturs

Reinis Traidās Patiesība par Bakalaura Darbu (jeb ļoti praktiski padomi akadēmisku darbu rakstīšanā)

Andis Jurjāns Par bakalaura darbiem. Ko un kā (ne)rakstīt.

Vai eksistē dzīve pēc CBAP sertifikāta?


2012.gada 5.decembrī nokārtoju Certified Business Analysis Professional (CBAP) sertifikātu. Sertifikācijas programma balstīta uz International Institute of Business Analysis (IIBA) izstrādāto biznesa analīzes standartu BABOK®, kas apraksta biznesa analīzes jomas, tajās pielietotās tehnikas un nepieciešamās zināšanas:

  • Biznesa analīzes plānošana un pārvaldība
  • Izzināšana
  • Prasību pārvaldība un komunikācija
  • Uzņēmējdarbības analīze
  • Prasību analīze
  • Risinājuma novērtēšana un validācija

3 mēneši pagājuši (rakstu šo 09.03.2013) un laiks pirmajiem secinājumiem, vai spēle bija sveču vērta?

Īsumā: JĀ. Visvairāk pozitīvo iekšējo izmaiņu dēļ. Par to šis bloga ieraksts – nemeklējiet te BABOK atstāstu.

Ir patīkami apzināties, ka manā galvā un rokās ir zināšanu un paņēmienu komplekts, pēc kura strādājot, ir ļoti liela varbūtība, ka izdosies. Šīs zināšanas noder, darot teju jebkādu darbu. Kā savā LinkedIN profilā rakstu – my job titles might change but my approach to work never does.

Vairākas no tehnikām gribētos pielietot biežāk, tādā ziņā gaidu, kad CBAP skaits būs lielāks (šodien, 9.martā, oficiālajā vispasaules CBAP reģistrā no Latvijas esam 7) un plašākam lokam būs izpratne par procesiem un paņēmieniem, kā tie darbojas un kad un kā labi pielietojami. Ja līdz šim tādi nav lietoti un citi par tādu eksistenci un lietošanu, iespējams, nezina (kā es vairākas nezināju pirms šīm mācībām), grūti iedzīvināt, nepārvēršot par pašmērķi. Par laimi paņēmienu ir gana daudz un manevra iespējas ir, tomēr brīžiem sirds nosāp – ehh, šeit varētu…

Vēlos iedrošināt, motivēt un ar savu piemēru rādīt, ka būt CBAP ir gana jauki.

Paskatīšos Maslova piramīdas griezumā

  • Fizioloģiskās vajadzības: gaiss, ūdens, miegs, barība, siltums, veselība, dzīves telpa.

Šajā ziņā nekas nemainījās. Katrā ziņā sertifikāts situāciju nepasliktināja :-)

  • Drošība: Aizsardzība no briesmām, kārtība un tiesības, drošība (vajadzības, kas orientētas uz izdzīvošanu nākotnē).

Iekšējā vērtējuma līmenī šajā piramīdas līmenī uzlabojās uz tā rēķina, ka jūtos vēl konkurētspējīgāka darba tirgū. Darbu nemeklēju, patīk un gandarī esošais. Saprotu, ka ne jau sertifikāts ir noteicošais pieņemšanai darbā, tomēr ticu, ka tas zināmās situācijās palielinātu izredzes. Ārzemju tenderos bieži par šāda sertifikāta esamību vai nu dod papildus punktus, vai pieprasa nodrošināt speciālistu /us ar tādu.

Līdz ar sertifikātu un no tā izrietošām resertifikācijas prasībām pēc citu CBAP ieteikuma piereģistrējos LinkedIN, lai saņemtu informāciju par webināriem un piedalītos CBAP grupās. Biju samulsusi un arī patīkami pārsteigta par darba piedāvājumu birumu. Taču – man nav datu, kā būtu bijis bez sertifikāta.

  • Sociālās vajadzības: ģimene, draudzība, grupas atbalsts, mīlestība, intimitāte, komunikācija.

Šeit varu minēt uzlabojumu uz grupas atbalsta rēķina, ļoti laba komunikācija ir izveidojusies ar pārējiem Latvijas CBAP. Jauki justies kā vienai no šiem lieliskajiem speciālistiem un vienkārši patīkamajiem cilvēkiem. Tieku Linkedinā CBAP slēgtajās grupās. Lasu un redzu, ka nekādi pārcilvēki vai Austrumu gudrie tur nav. Esam parasti cilvēki, kuri jautā, domā, risina, kļūdās, strīdās, brīnās.

Jā, zināšanu taustāms apliecinājums dod spēju brīvāk apspriest kļūdas. Pavisam brīvi par savām kļūdām var runāt profesori akadēmiķi. :-)

  • Sociālā atzinība: sociālais statuss, atzinība, cieņa, ietekme, panākumi darbā un privātajā dzīvē, labklājība.

Uzlabojās, visvairāk iekšējo sajūtu līmenī. Attiecības darbā, panākumi, karjera man arī pirms tam bija laba. Patiesībā šeit pat bija (ir) risks pasliktināties, ja sāktu sliet degunu gaisā. Par laimi, ir stipri un gudri kolēģi, kuri saprot, ka katrs esam vērtība ar savu padarīto darbu un zināšanām, gan tie, kuri jau Dr.hab., gan kuri vēl studenti. Par sertifikātu vien, tāpat kā par skaistām acīm debessmanna neuzrodas. Tūlīt būs 15 gadi, kopš plecu pie pleca rokam, viens otru pazīstam un būtu neiespējami viendien atnest sertifikātu un teikt, ka re, nu jums New Vitjuki.

Saņemt atzinību bija patīkami. Esmu dzirdējusi par dažādām pieejām citu sertificējušos profesionāļu darbavietās, sākot ar to, ka par šāda līmeņa sertifikāta iegūšanu tiek uzdāvināts iPad un piešķirta prēmija algas apmērā, notikumu publicē iekšējā avīzē, kompānijas prezidents personīgi un publiski apsveic, presē publicē kā uzņēmuma sasniegumu, un beidzot ar to, ka šādu notikumu ij nepiemin, neapsveic un neuzslavē. Man bija kaut kur pa vidu. Tviterī vairāki atzinīgi uzslavēja, patika, protams. Patīkami saņemt arī endorsus LinkedINā.

Tagad ar lielāku iekšējo pārliecību piedāvāju un argumentēju savas idejas gan darbā, gan klientiem. Reiz man neatļāva vadīt semināru par biznesa analīzi tāpēc, ka nav CBAP sertifikāta, kas viņuprāt būtu garantija, ka seminārs būs labs.  Ar manu 7 gadu pieredzi LU pasniedzējas darbā un gandrīz 20 gadiem IT tas bija trieciens pašapziņai. Taču neapvainojos, jo saprotu, ka tāda prasība varēja būt. Nu, tagad šis konkrētais iemesls vairs nederētu kā arguments atteikumam.

Atteikumus vai idejas neizdošanos tagad kaut kā kļuvis vieglāk saprast kā normālu darba procesu, ir vieglāk izprast cilvēku domu gaitu, izritinot galvā  savas idejas SWOT analīzi un iedomājoties, kā es rīkotos mainītās lomās. Ir reizes, kad secinu, ka es arī pati sev atteiktu. Saprast, ka nothing personal, just business un es tāpat paliku jauka un gudra, pat ja šoreiz neizdevās. Un mācīties no katra notikuma.

  • Pašīstenošanās: individualitāte, apdāvinātība, personīgā potenciāla īstenošana, pašattīstība.

Nuuuu, šeit gan viennozīmīgi uzlabojās, uz pašattīstības rēķina.

1. Mācīšanās laikā zināšanas salikās pa plauktiņiem. Pilnīgi jaunu lietu bija maz, pamatā kā jaunums priekš manis bija vairāki paņēmieni, pirms tam tādus nezināju. Iemācījos savu darbu aprakstīt skaistos, apaļos teikumos. Veicu prasību izzināšanu (nevis aizeju parunāties), komunicēju prasības (nevis pastāstu, kas pa šo laiku padarīts) u.tml. Jauki, ka ir veselas metodoloģijas un grāmatas, tas ceļ šī darba prestižu un nozīmīgumu. Varētu teikt, ka savu darbu iemīlēju vēl vairāk, jauns spars “attiecībās” ar to.

Angļu valodu mācoties uzlaboju un tagad turpinu to darīt, iepatikās.

2. Guvu apstiprinājumu tam, ka mana intuitīvi veiktā un pieredzē pārbaudītā pieeja ir arī metodiski pareiza rīcība – rūpīga plānošana, pieejas izvēle, alternatīvu izvērtēšana, darbu dalīšana posmos, progresa pārraudzība un lessons learned apkopošana un izvērtēšana.

Par šo piebildīšu, ka ir bijušas reizes, kad jutos kā baltais zvirbulis, jo ne visi tā dara, un ir bijis projekta vadītājs, kuram plānošana, alternatīvu izdiskutēšana, prasību prioritizēšana ne tikai pēc čuja un ņuha, bet arī poņas, un lessons learned šķita bezjēdzīga laika izšķiešana, faktiski pat aizliedzot to darīt. Tad domāju: varbūt tiešām pārcenšos, varbūt var/vajag tvert vieglāk? Tagad tādas šaubas nenomoka. Rīkojos pēc apstākļiem. Daudz kas ir atkarīgs no tiešā vadītāja izpratnes un, jā, arī situācijas, termiņiem.

Tādā ziņā varētu minēt pie sertifikācijas mīnusiem to, ka ir grūti, lai neteiktu – neiespējami piespiest sevi strādāt neprofesionāli, ja zināms, ka var labāk un var vairāk, ka ir paņēmieni, kā procesu veikt kvalitatīvāk, taču no analītiķa neatkarīgu iemeslu dēļ nevar tos izmantot. Ilgtermiņā šāda situācija ir destruktīva un gan profesionāli, gan cilvēciski graujoša.

3. Ir padarīta darba sajūta, kā pēc sakārtotas istabas, pabeigtas skolas vai ekspluatācijā nodotas sistēmas.

Tālāk patīkamās sertifikāta uzturēšanas rūpes, pirmos punktus resertifikācijai jau esmu savākusi. Par resertifikācijas lietām kaut kad uzrakstīšu atsevišķi.

4. Ir izpratne par to, kā notiek šīs sertifikācijas.  Saprotu, kādā stilā ir veidoti pārbaudes jautājumi, kādas kopumā ir prasības. Esmu runājusi ar vairākiem, kuri nenokārtoja kādas sertifikācijas eksāmenu – pietrūcis vien dažu punktu un zīmīgi, ka visiem vājā vieta bija teorija. Piekrītu, uz to var iekrist. Jāmācās ir.

5. Āķis lūpā, apņēmība turpināt mācības. Gan par analīzes lietām, gan ceru (domāju un jau arī rīkojos), ka ar laiku nokārtošu vēl pāris sertifikātus.

6. Parakstam varu pielikt tos 4 burtus – CBAP. Oficiālo, garo parakstu gan lietoju diezgan reti, pamatā pirmajās komunikācijas reizēs ar klientu vai sadarbības partneri. Kolēģiem parakstos kā parasti – VK.

Ir arī sarkanoranža maza nozīmīte “CBAP”, uz profesionālajiem pasākumiem mēdzu piespraust pie žaketes atloka. Darbā dažreiz kāds no vecajiem, labajiem štata zobgaļiem pavelk uz zoba, sevišķi, ja lielāks dekoltē gadījies, sak, skatos, skatos, kur ta nozīmīte…? :-D

Parunājos ar citiem cilvēkiem, vai un kā viņi reaģē uz mistiskiem burtiem vizītkartē vai pie paraksta, nu, tie ITIL, CISM, CBAP, CISA u.tml. Lielākā daļa atzinās, ka pamana gan tos burtus; daudzi uzsit gūglē, ko tie nozīmē; svešu cilvēku gadījumā tie dodot uzticības avansu šī cilvēka zināšanām. Bez šaubām, šādās sarunās panesas arī filozofija, ka sertifikāts nenozīmē neko, ja nu vienīgi to, ka spējis izburties cauri grāmatai un lasīt angliski, un aizvilkties līdz eksāmena telpai, ka ir izcili profesionāļi arī ar nepabeigtu vidējo izglītību – protams, ka tādi ir. Mani uzrunāja vārdi “uzticības avanss”, to arī savā attieksmē biju pamanījusi.

7. Prieks par tiem, kuri saņemas un apliecina savas zināšanas ar sertifikātiem vai citiem izglītības dokumentiem, tas prasa darbu, un vienlaikus ir veselīga skepse, jo I did it un saprotu, kas tas ir un ka tas vien neko negarantē. Taču dod jau minēto uzticības avansu gan.

Lai jums veicas nostiprināt savas zināšanās, gūt prieku un sakārtot savus papīrus, lai kāda būtu jūsu profesija!

Mans ceļš pretī CBAP sertifikāta iegūšanai


2011. gada beigas

Jaunajā gadā taču VAJADZĒTU izdarīt kaut ko lielu un skaistu. Piemēram, nokārtot – vai vismaz mēģināt – CBAP (Certified Business analysis Professional) sertifikātu. Kāpēc tieši CBAP? Tāpēc, ka tas ir kaut cik uz manas profesijas – sistēmanalīzes pusi un nekā jēdzīgāka pa šo profesionālo līniju nav. Maģistra grāds datorzinātnēs ir, doktorantūru ar trim maziem bērniem nevaru pavilkt.

Iedvesmojos no manikīres, kurai siena noklāta ar ierāmētiem spožiem diplomiem par nagu stailinga inovatīvo metožu apguvi un semināriem par gēlu un želeju cietināšanas paņēmieniem. Man arī gribas skaistu A4 lapu zeltītiem burtiem.

Arī ieraksts CV neskādēs ne man, ne manai darbavietai. Un darbā šķiet iestājusies tāda kā rutīna, kuru tik jauki atsvaidzinātu mācīšanās un stresiņš par eksāmenu.

Papildus iepriekš minētajam, esmu cilvēks, kuram ļoti patīk lietu kārtība. Ja strādāt, tad ar darba līgumu, ja mācīties, tad nokārtot diplomu, ja darbu darīt, tad izdarīt to labi un līdz galam. Tāpēc šī sertifikācija priekš manis šķiet arī psiholoģiski likumsakarīga. Vēlāk uzrakstīšu garāku rakstu, kāpēc manuprāt CBAP sertifikācija ir vērtīga. Teoriju par to drusku rakstīju jau pirms pusotra gada.

2012. gada janvāris

Kā tas dzīvē gadās, pasaule sadodas rokās. Esmu apstiprināta CBAP sagatavošanas kursu dalībnieku sarakstā. Aprīlī būs mācības. Gaidu ar interesi. Labprāt apmeklēju Analītiķu vakariņas un ar patiesu cieņu raugos uz Irēnu Jansoni un Gundegu Lazdāni, pirmajām Latvijas CBAP (šeit ir CBAP sertificēto profesionāļu reģistrs, drīz arī es tajā būšu).

2012. gada februāris

Izdrukāju BABOK (Business Analysis Body of Knowledge) un cenšos lasīt. Piemēram, paņemu līdzi lasīt, kamēr bērns dejo. Diemžēl līdzpaņemtais žurnāls “Kas Jauns” mēdz izkonkurēt BABOK, jo, ja godīgi, BABOK nepieradušam lasītājam patiešām var šķist visai garlaicīgs.

Mēģinu darba virtuvītē lasīt līdz ar pusdienošanu. Diemžēl laiks paiet nevis lasīšanā, bet saviesīgās sarunās ar citiem pusdienojošajiem kolēģiem par to, cik tomēr jauki ir tik ļoti alkt pēc zināšanām un cik ārkārtīgi svarīgi ir lasīt BABOK tieši pie pusdienu galda un nemaz nelikt justies mazvērtīgiem tiem, kuri tā nedara :-D

2012.gada marts

Baidos no neizdošanās. Pamatoti, jo BABOK stāv noputējis. Legalizēju nelasīšanu un pārtraucu staipīt līdzi.

Analītiķu vakariņās aprunājos ar gaidāmo kursu pasniedzēju Gundegu un dalos bažās par to, vai sistēmanalītiķim vulgaris vispār vajadzētu bāzt savu degunu biznesa analītiķu pasākumā? Gundega pasmaida un mierina, ka kursi palīdzēšot sistematizēt iegūtās zināšanas un ka man pašai būšot iespēja izvērtēt, vai tad atšķirības starp SA un BA ir TIK lielas.

Analītiķu vakariņās šad tad diskutējam, ar ko tie abi atšķiras – daļa domā, ka ne ar ko. Man sava viedokļa īsti nebija. Kamēr vienās no tām klausījos Laura Lenerta stāstījumu, sapratu svarīgu priekš sevis niansi: sistēmanalītiķis izaug no programmētāja, biznesa analītiķis – no klientu apkalpošanas operatora.

TAGAD, jau kā CBAP es saprotu, ka sistēmanalīze ir apakškopa biznesa analīzei gadījumam, kad par vismaz vienu no risinājuma komponentēm ir izvēlēta programmatūra. Ja risinājums būtu, piemēram, tikai izmaiņas darba procesā, amata aprakstā vai organizācijas struktūrā, tur bez sistēmanalītiķa mierīgi varētu iztikt – tas ir biznesa analītiķa lauciņš.

2012.gada aprīļa sākums

Gaidu kursus, bažījos, kā būs ar atbilžu atbilstības nodrošināšanu formālam papīram (nevis veselajam saprātam un man-reiz-bija-tā). Reālajā dzīvē katrai monētai parasti redzu vismaz divas puses un – kura ir pareizāka puse? Eksāmenā vai pārrunās, kur man ir iespēja izskaidrot, pamatot savu viedokli, nebaidos. Šeit tādas nebūs – jāatzīmē viena pareizā, un pareizs nozīmē nevis pareizs, bet atbilstošs BABOK.

BABOK gan joprojām stāv noputējis plauktā… Toties pierakstījos vairākās analītiķu vietnēs un apskatos vismaz analītiķu jociņus. Plānoju iestāties arī IIBA.

2012.gada maijs

Kursi bija fantastiski jauki. Sapratu, ka tajā visā ir daudz kas no reālās dzīves. Uzdevu daudz jautājumu, kuri, godīgi sakot, nebija pārāk gudri, bet varēja tādi būt, ja es būtu pirms tam BABOK lasījusi cītīgāk. „O, un kas tas tāds? Ā, te šitā paredzēts?! Dīvaini, kāpēc nav tā? Hmmmmm.” Apbrīnoju pasniedzējas Gundegas pacietību uz katru no šiem jautājumiem izsmeļoši atbildēt, minēt piemērus un uzsmaidīt, iedrošinot jautāt vēl. Viņa saka, ka tieši tas ir šo kursu mērķis – ne jau mehāniski zaurēt BABOKu. Kursi ir palīdzēt izprast BABOKu, un tāpēc katrs jautājums ir svarīgs.

Mācību materiālos, kuri paši par sevi bija labi, papildus vēl rakstīju „šeit ir domāts tas… Gundega teica kā piemēru šādu….  Sistēmanalīzē šis ir tas” u.tml.

Apmācību beigās CBAP eksāmena minisimulācijā veicās labi un nostiprinājās sajūta, ka šķiet… ka es varētu. Katrs ieguvām iespēju mēnesi lietot eksāmena simulācijas programmu. Protams, neaktivizēju to vēl.

Esmu IIBA biedre, kā allaž – ar prieku apmeklēju Analītiķu vakariņas, patīk kompānija. Arī kolēģiem darbā saku, ka BABOK ir tuvs mūsu darbam, daudzi mūsu ikdienas pašsaprotamie darbi tajā nosaukti skanīgos terminos un ka tad, kad būšu apguvusi vairāk, labprāt izstāstīšu sīkāk.

2012.gada jūlija sākums

Esmu nokārtojusi formālos Application papīrus – pierādījusi pieredzi, ieguvusi atsauksmes, savākusi Professional development punktus. Pieteikums apstiprināts, atlicis nozīmēt eksāmena datumu.

Tā kā bērni brīvlaikā kādu laiku plāno kādu laiku ciemoties pie vecmāmiņām, domāju – nu gan tajā laikā mācīšos un tā, ka galva kūpēs un izdrukātais BABOKs no lasīšanas nodils. Pienāk diena, kad bērni aizbrauc. Vasara. Trīsbērnu mātei mājās pēc daudziem gadiem pēkšņi ir miers un klusums. Saulīte silda, putniņi čivina, darbā ļoti daudz ko darīt, ar velosipēdu tik patīkami braukāties pa Mežaparku. Vakaros jūraszvaigznes pozā paskatos kādu Izmeklēšanas noslēpumu sēriju un godīgi atzīstu, ka nē, mācīties negribas tagad.

2012.gada septembris

VAJADZĒTU sākt mācīties eksāmenam. Nu VAJADZĒTU. Mājās BABOK plauktā, darbā uz galda… Dažreiz panēsāju riņķī, pašķirstu.

Noskaidroju, ka formāli pusotra gada laiks kopš Application apstiprināšanas, tātad līdz 2013.gada jūlijam. Hohoo! Mierīgu sirdi atlieku uz nākamo gadu un iegūstu daudz „brīva laika”, kuru aizpildu ar darbiem un bērniem. Kolēģis, kurš mācās PMP sertifikācijai, saka, ka viņam vislabāk izdodoties nevis lasīt savu PMBOK, bet mācīties tieši caur simulācijas programmām. Iedomājos, ka gan jau man arī tā būs. Pameklēju gūglē kādu bezmaksas simulācijas programmu, neatrodu – vien dažus jautājumu piemērus.

Pierakstos uz CBAP/CCBA Question of the Week

Tā kā esmu domu par eksāmena kārtošanu veiksmīgi atlikusi, nedomāju vairs par to un dzīvoju savu parasto dzīvi.

2012.gada oktobris

Saņemu e-pastu, ka 31.decembrī beigsies mana pieteikuma derīguma termiņš. Lasu un sanāk, ka par atkārtotu izskatīšanu būs jāmaksā vairāki simti dolāru, savukārt bez spēkā esoša pieteikuma nepielaiž pie eksāmena. Esmu sašutusi. Ko lai daru, ko lai daru….?

2012.gada novembra sākums

Nāk savā vienkāršībā ģeniāla atskārsme, ko darīt: mācīties un vēl šogad kārtot eksāmenu! :-) Tūlīt pat ņemu kalendāru, skatos. Tā kā treniņprogramma pēc aktivizēšanas derēs mēnesi, domu gājiens tāds: mācībām laiks mēnesis. Skaidrs, ka atvaļinājumu paņemt tik ilgi nevarēšu, darba daudz, ārpus darba bērni, viņu pulciņi, savas lietas. Apsēžamies ar priekšnieku un atrodam labu kompromisu: nākamās četras nedēļas otrdienās un ceturtdienās 4 stundas mācīšos, un diena pirms eksāmena visa būs atvēlēta mācībām.

Sarunāju ar ģimeni, ka nākamās 4 nedēļas mācīšos, sestdienās, svētdienās visticamāk nebūšu mājās (darbā drillēšu simulācijas programmu, lasīšu internetā dažādu tehniku un tasku aprakstus). Ja man izdosies, tad Ziemassvētku laikā, kad sāksies koncertu un pasākumu riņķadancis, vai  nu jau būšu brīva, vai man būs pieredze par eksāmena jautājumiem un varēšu mērķtiecīgāk slīpēt vājās vietas un nākamgad mēģināt atkal.

Pierakstos uz eksāmenu 5.decembrī, jo pieejamas tikai trešdienas.

2012.gada 6.novembris

Pienākusi otrdiena, manas 4 mācību stundas, nu tik drillēšu un – ups, netieku iekšā programmā! Watermarks saka – click on confirmation link sent to your email, bet… e-pasta nav! Spaidu pogu „Resend confirmation email”, rakstu viņu tehniskajam atbalstam, atbildes nav, e-pasta nav, nekā nav. Ergh. Sēžu, lasu BABOK tāpat (oii, lēni lasās….). Par eksāmena pārcelšanu jāmaksā, tāpēc tādu variantu neizskatu.

8.novembrī beidzot saņemu ziņu no Watermark supporta, ka viņi manu kontu ir aktivizējuši manuāli un bonusā pagarinājuši pieeju līdz 8.decembrim. Paldies, protams, tas ir bezgala mīļi, ka man vēl veselas 3 dienas pēc eksāmena būs iespēja kavēties atmiņās un drillēt simulācijas eksāmenu atkal un atkal.

Paņemu pirmo 150 jautājumu drillu ticībā izbraukt uz veselā saprāta, esmu taču gudra, pieredzējusi, kursos bijusi utt. 52%. Piecdesmit divi!!!!!!!  Garastāvoklis zem nulles un panika. Nožēla, kur esmu iekūlusies. Aprunājos ar Gundegu, kura vienmēr prot iedrošināt, nomierinos, smagi nopūšos un beidzot tā līdz kaulam saprotu, ka IR JĀMĀCĀS BABOKs. Uzrakstīšu atsevišķu rakstu par to, kā mācījos un kas varbūt var palīdzēt nākamajiem eksāmena kārtotājiem.

2012.gada decembra sākums

Mācos patiešām cītīgi. Gan eksāmena simulācijā, gan parastajā zināšanu pārbaudes režīmā esmu no sākuma 52% pamazām sasniegusi stabilus 90%. Gribējās pirms eksāmena sasniegt 95%. Kad analizēju kļūdainās atbildes, redzu, ka daļa no tām ir dēļ steigas un neuzmanības (kuras, domājams, eksāmena laikā nebūs) un saprotu, ka patiesībā esmu to 95% līmenī. Tomēr uztraucos, jo vairāki jautājumi simulācijas programmā atkārtojas un tiem atbildes jau zinu – ahā, Lakshmi situācijas gadījumā… klik, Mohammed has… klik, Putri was…. klik, nākamais.

Kāpēc uztraucos? Cik eksāmenu taču dzīvē kārtots, esmu teicamniece gan pēc savulaik skolas liecībām, gan pēc pārliecības un attieksmes pret darbu. Varbūt tieši tāpēc uztraucos? Jo labām meitenēm taču negadās nenolikt eksāmenu?

Aizrakstu savas bažas Gundegai. Gundega siltā atbildē gan uzraksta savas domas, kam gatavošanās laikā derētu pievērst īpašu uzmanību, gan apņemas no visas sirds turēt īkšķus un lūdz dot ziņu, kā gāja. Patīkami un uzmundrinoši. Tāpat darbā priekšniece smaida un saka, ka neatlaidīšot tik labu darbinieci pat gadījumā, ja nenokārtošu.

Kolēģi par mani smejas un saka, ka, ja viņiem būtu drillos 90%, viņi uz to eksāmenu ietu jau ar iepriekš nopirktu šampanieti.

2012.gada 4. decembris

Visa diena mācībām. Atceros veco labo teicienu Перед смертью не надышишься un dzīvoju dienu mierīgi. Izeju divas simulācijas – jā, ir stabili 90% (plus pāris neuzmanības kļūdas). Vēsu prātu paskatos savas vājākās vietas – secinu, ka jāuzlabo zināšanas par to, kuri dalībnieki kurā taskā piedalās, jo teju katrā savādāka kombinācija un jāatšķir, kad iesaistāmi Domain SME, kad Implementation SME, kad Operational Support, End User u.tml., un kuras tehnikas kad pielieto – Root cause analysis, estimation, scope modeling, business rules analysis, decision analysis… kopā 34 un katrā taskā cita kombinācija. Izsecināt, protams, var, ka, piemēram, iegūto prasību modelēšanas laikā nelietos observation un prasību trasējamības nodrošināšanas laikā nelietos anketēšanu, taču jāatbild būs precīzi un no viltīgi noformulētiem līdzīgiem variantiem (nevis filozofējot, ka vispār  jau arī trasējamības atbalstam neviens mums nevar aizliegt izmantot anketēšanu un ka tā, ziniet, specifiskā situācijā var izrādīties pat ļoti noderīga :-) ). Apsēžos siltā telpā pie saviem burvīgajiem kolēģiem, mierīgi pārlasu.

Mājās vēlreiz uzrakstu ar pildspalvu uz papīra BABOK konspektu, pārliecinos, ka spēju to izdarīt bez nevienas kļūdas. Aizveru BABOK un domās veltu tam pateicības vārdus par šo laiku, kad bijām pavisam kopā. Jo mācīšanās process man JAU daudz ko deva, jutu, kā zināšanas sistematizējas, iegulst smadzeņu apcirkņos, ka domāt sāku pat vēl strukturētāk un attieksme pret procesiem kļūst tā pozitīvi daudzslāņaināka, ir iekšējs prieks par to, ka atkal protu vairāk.

Viss. Atlikušais vakars mans. Spēlēju šahu ar bērniem.

2012.gada 5. decembris

Ierodos 45 minūtes pirms noteiktā laika. Tur jau priekšā smaidīgās BDA meitenes, tēja, kafija, cepumi. Mācību lietu zinātāja Alla, kura burtiski izstaro mieru un atbalstu, iepazīstina ar formalitātēm, uzrādu tiesības kā personu apliecinošu dokumentu, iesniedzu elektroniski saņemto Approval u.c. Izlasu uzvedības noteikumus. Nadežda Semjonova, BDA vadītāja, pamana mani tur tējojam un personīgi pienāk, novēl izdošanos un ar smaidu uzmundrina, saka – “Vita, uztver to kā spēli! Un tici sev!” Smaida viņi visi, smaidu arī es.

Atstāju personīgas mantas ārā slēdzamā skapīti un pēc Allas uzaicinājuma dodos eksāmena telpā. Veicam pēdējās formalitātes, Alla ierāda vietu, tur ir divas īpaša materiāla lapas un flomasteri pierakstiem, vienreizlietojami ausu aizbāžņi (nelietoju) un dators. Un uzsmaida ar laba vēlējumiem.

Eksāmens sākas. 150 jautājumi, katram 4 atbilžu varianti. Laiks 3h 30 min. Uz ekrāna parādās pirmais jautājums, izlasu un man ir skaidrs, ka atbildi uz to nezinu un ka tas ir pilnīgi savādākā stilā, nekā bija simulācijas programmā.

Paņemu papīra lapas un uzrakstu BABOK taskus, inputus, outputus, jo nešaubos, ka agri vai vēlu būs jautājums, kura taska outputs ir kuru tasku inputā. Lai gan tos zinu, tomēr sirdsmieram paskatīšos uz savām shēmām un uzreiz gūšu pārliecību, ka atbildēju pareizi. Tam veltu gandrīz 30 minūtes no eksāmena laika, tomēr tā jūtos mierīgāk un uzskatu par labu investīciju.

Dziļi ieelpoju un ķeros pie atbildēšanas. Atzīmēju (Flag) tos, par kuriem šaubos. Lēnām virzos uz priekšu. Domāju, domāju, domāju. Jautājumi, kuri ir tiešām, patiešām ļoti formāli atbilstība pret BABOK, ir apmēram 10. Jāatzīst, biju domājusi, ka tādu būs vismaz puse. Pārējie ir domājamjautājumi. Divas atbildes kā nederīgas vēl ir salīdzinoši viegli atmest, savukārt atlikušās divas ir līdzīgas. Dažām atšķiras tikai galotne kādam vārdam. Dažos ar šausmām secinu, ka nesaprotu kādu angļu valodas vārdu atbildes variantā, lai gan kopumā valodu pārvaldu labi. Tas piešķiļ pipariņu – tātad pārējie, saprotamie varianti, jāizvērtē  trīstik rūpīgi, lai saprastu, vai likt uz tumšo zirdziņu. Vārdnīcu lietot nav atļauts.

Atbildu uz kārtējo grūto jautājumu un ceru, ka nākamais būs vieglāks. Nekā. Tādi patiešām viegli (no sērijas – kas tas tāds vispār ir – biznesa vajadzība?) bija apmēram 5 jautājumi.

Nu ko, pamazām pamazām esmu visiem 150 jautājumiem atzīmējusi pa atbildei. 13 esmu ieflagojusi kā apdomājamus.

Izmantoju tiesības iziet uz brīdi pārtraukumā (eksāmena laiks netiek apstādināts). Ievērojam formalitātes, nesarunājos ne ar vienu, izņemot dažus vārdus ar pārzini Allu – man ir atļauts viņai pateikt savas sajūtas, pasaku, ka uztraucos, viņa atbildē uzsmaida. Protams, nemēģinu šķirstīt tualetē aiz bačoka noslēptu BABOKu vai apkaklē čukstēt – Петя, как слышно, прием! Aizeju, padzeru ūdeni.

Atgriežos un galvā tāda patīkama skaidrības sajūta. Izeju cauri atzīmētajiem, bez panikas vai nu atstāju jau iezīmēto atbildi, vai nomainu. Laiks vēl ir, nolemju pārskatīt visas 150 atbildes. Eju cauri – apmēram trīs nomainu – bet ar katru nākamo pāršķirto atbildēto jautājumu nomierinos un sāku iegūt sajūtu, ka man ir reālas izredzes nokārtot. Katrā ziņā skaidri saprotu, ka esmu atbildējusi pēc labākās sirdsapziņas un labākajā iespējamajā veidā, kādu vien varu. Ja nenokārtošu, tātad būšu to pelnījusi un rezultāts būs manu spēju maksimuma objektīvs rādītājs.

1 minute left. Spiežu „Submit exam”. Programma pārjautā, vai tiešām? Jā, tiešām. Sirds sitas.

Hops, izlec Survey! Vai jums eksāmena telpā bija silti? Vai darbinieki izturējās laipni? Vai jums tika izskaidrots, kā uzvesties? Vai ielas trokšņi netraucēja? Johaidī!!!! Cik vien ātri varu, atbildu, ka jā, viss patiešām bija ok, bija silti, bija laipni, jā, man tika izskaidrots. DODIET REZULTĀTUS!!!!!!!

Submit.

VITA KARNĪTE!

Congratulations!

On behalf of the IIBA Certification Body, we are happy to inform you that you passed the CBAP® Exam. Thus, we are delighted to grant you the Certified Business Analysis Professional ™ designation.

I DID IT!

Alla sirsnīgi apsveic. Esmu priecīga, priecīga, priecīga. Savācu mantas, dodos uz darbu, piezvanu vīram, bērniem, dažiem draugiem, kuri sevišķi cītīgi turēja īkšķus. Nopērku kūkas mazam baļļuciņam darbā. Pasaku  kolēģiem (kuri nez kāpēc nemaz nešķiet pārsteigti), paziņoju darbavietas mācību speciālistiem, ierakstu tviterī, aizrakstu Gundegai un baudu vakaru.

Latvijā esmu sestā CBAP.

Vissirsnīgākā pateicība visiem, kuri atbalstījāt, uzmundrinājāt, turējāt īkšķus.

Mani sasēņojumi tāpat vien


Mani sasēņojumi – tāpat vien, tāds kā personisks arhīvs, kā saka – Обязательно сохраняйте свои твиты. Они помогут психиатру с диагнозом :-). Par visu un par neko. Daļa pašizdomāti, daļa – iepatikušās citu domas vai jociņi, kuri tik ļoti patika, ka nolēmu tos saglabāt šajā lapā atsevišķā sadaļā, norādot izcelsmi.

  • Novērojums iz dzīves: jo pārliecinošāk vīrietis mierina kādu sievieti par viņas apaļumiem, jo slaidāku sievu/draudzeni pats ir izvēlējies.
  • Kā sievietes sveicinās: 14g: čau, vecās! 18g: čau, vecenes! 30g: sveikas, dāmas! 40g: sveikas, meitenes! 60g: čau, meitenes!
  • Viedi vārdi: pa īstam tu vari sacensties tikai ar sevi. Kāda cita vienmēr būs tievāka, veiklāka, smukāka, bagātāka.

  • Viedi vārdi: kad lēmums kļūst iekšēji neapšaubāms, tad uzreiz iestājas kaut kāds atvieglojums. Kas neatceļ to, ka tik un tā ir sāpīgi un skumji.
  • Gribu: māju, jaunu mašīnu, kleitu, somu, četrpaku uz vēdera. Varu: nomainīt bildi uz desktopa.
  • Iz sieviešu pļāpu foruma: “Tā kā uz skolu iet šodien pārāk auksti, dēls ar draugiem ies uz ezeru spēlēt hokeju”.

  • Filma. Vidusskolniece zina dzīves gudrību: “kad nāk ciemos puisis, vienmēr kaut kam ir jācepjas!”

  • Pelnrušķīšu šova erudīcijas testā jautājums: -cik Saeimā ir 100 gudrās galvas? Atbilde: -eeeee…
  • “…un vispār, ko gan var gribēt no cilvēka, kurš ieņēmumus no ienākumiem neatšķir!” (c) kāda pazīstama grāmatvede
  • Manā vecumā un sociālajā situācijā vērtīgākā valūta ir ne vairs piecīši, bet cilvēciska uzmanība un patiesa ieklausīšanās.
  • Jaungada naktī gribēju vēlēties vairāk tievēt un mazāk strādāt. Analizējot rezultātu, secināju, ka esmu kļūdījusies, komunicējot prasības…
  • Grāmatvedei esot bijis izaicinājums tipveida atskaitei sadzejot pasākuma mērķi, plānotos ieguvumus utt. izdevumu ailītē “profesora Bērziņa bēres”.

  • Labdien, Cita Karnīte!

  • Sievietes prasmei uzturēt saņemto rožu frišumu jābūt apgriezti proporcionālai rožu saņemšanas biežumam.

  • Dāmu dialogs: -Cik kalorijas rada 1 kilo speķa? -Kilograms speķa? Parastā vai diētiskā?

  • Dāmu saruna: -es vājais dzimums. Nespēju atteikt savām kaprīzēm -Es stiprais: ir gribasspēks. Gribu kūku un apēdu! Manai gribai liels spēks.

  • Ja saņem “tā kā tu esi tupa sekretāre, atsūti savu plikumu ar fallu”, ievelc elpu – varbūt rakstītājs bija mēģinājis uzrakstīt “tā kā tu esi tipa sekretāre, atsūti savu pielikumu ar failu”.

  • -kur dokumentā ir nodaļa ‘For dummies’? -sākumā. ‘Executive summary’ saucas.

  • Secinājums iz diskusijas par praktisko darbu lietderīgumu kursos: “Prakse dod gandarījumu, bet teorija dod sertifikātu”.
  • -kad redzu tos tukšos skatlogus, skumji, ka atkal kādam sapnis beidzies -meit, sapņi beidzas tikai kapos.
  • Šo bildīti paskatos brīžos, kad meklēju iemeslu pasmaidīt,
  • Pa īstam tu vari sacensties tikai ar sevi. Kāda cita vienmēr būs tievāka, veiklāka, smukāka, bagātāka.
  • Labāk patiesi ignorēt, nekā viltoti mīlēt.

  • :-) smaidiņš :-( bēdiņš

  • Kad blakussēdošais vīrs sāk izrīkot “labi brauc taisni pa kreisi atpakaļ!”, man iestājas stack overflow, mēģinot izprast vīriešu loģiku.

  • Labi, ka sāp tikai sirds. Labi, ka nesāp zobi! via Raimonda Vazdika

  • Never schedule a meeting for later to discuss what could be easily ignored right now. via  @leeclowsbeard

  • Atcerējos studenta Jāņa iesniegto darbu, kurš saturēja frāzes “Ieva, salej te ūdeni par to&to” un “Jāni, šeit iemurgoju, apskaties, vai ok”.

  • Štrunts par to elektronisko cigareti. Gaidu elektronisko bulciņu!
  • Kad nedarbojas tviteris, visgrūtākais ir pārvarēt īgnumu, ka nevar savu patieso sašutumu par to ierakstīt tviterī.
  • Dienas atklāsme: cilvēks soc. tīklos iet nevis uzzināt citu viedokļus, bet gan gūt apstiprinājumu, ka viņa viedoklis ir visvispareizākais.
  • Ikreiz, kad Lattelecom TV skatos, kas man sakrājies iekš TV ieraksti, pasmaidu par nosaukumu “Иван Васильевич меня”
  • Nopirku kuponu CityLife un saņēmu e-pastu ar tekstu “Tavas vēlmes tiks piepildītas pavisam drīz” :-)))
  • Blondīne stāsta forumā: -kā gribētos būt žurnālistei! Viņus bieži sūta uz karstajiem punktiem! Es izvēlētos Kanāriju salas…
  • -vai jūs to varēsiet? -ko mēs sarunāsim, to mēs varēsim! (kolēģu saruna)
  • Komentārā Tvnet autoram esot aukstākā izglītība un viņš abzvēr, ka labāko prātu, t.sk. viņa aizplūššanu neapturēs ne viens.
  • “Biznesa pusdienas ar atlaidi no 2.90 uz 2.75”. Kaut kā atgādina iedalījumu lidmašīnā: biznesa klase un ‘bizness nesanāca’ klase.
  • Paziņa blondīne izdrukāja 250 lpp dokumentu 2 kopijās ‘one sided’, attapās, ka jāsaudzē daba, un pārdrukāja to pašu 2 kopijās “on both sides”
  • Ejam ar bērniem uz autobusu, bomzis sauc nopakaļ – bērni, ja jūsu mamma būtu apprecējusi mani, jūs tagad brauktu ar limuzīnu, ne autobusu!
  • Radio diktors: nu, jūs jau zināt, kā pie mums,latviešiem: ja pats sevi no rīta nepaslavēsi – tā arī nostaigāsi visu dienu neviena nepaslavēts
  • Veicas tiem, kam veicas
  • Dienas atklāsme: cilvēks sociālajos tīklos iet nevis uzzināt citu viedokļus, bet gan gūt apstiprinājumu, ka viņa viedoklis ir visvispareizākais
  • Gaidīšu ar interesi, kā RLB dome tiesā pierādīs, ka tās biedri nav gaužām veci un pamazām neizmirst.
  • Cerams, neviens nepamanīs, ka dārziņā mazajam rūķim uz skanīgā Ziemassvētku zvaniņa rakstīts “One more beer, please!”
  • Alfas 3.stāva stāvvietas pārvērtības šodien: 12.10: pāris mašīnu. 14.10: pāris brīvu vietu. Krīze…
  • Senioru Dienā sludinājums – dāma vēlas iepazīties ar kungu. E-pasts barsukbalsam@…
  • Kolēģis laimītē izvilka “Tu vēl neesi sasniedzis visu, ko vari!” un bija visai pikts. Ķiķinājām – kā būtu, ja būtu rakstīts “visu, ko vari, tu jau esi sasniedzis”?
  • Čaks Noriss velk māju apkārt bluķim (retvītots > 80 reizes)
  • Ak, šīs tehnoloģijas. Pietiek nonīkt kāpņu telpas čipam un tu ar saviem svētku mandarīniem vari devalvēt Ziemassvētku brīnumu līdz “kaut jel kāds nāktu!”
  • Lasu atsauksmes par ekstrēmu diētu: ‘viegli ievērot! Es tik papildināju ar siera salātiem un ceptu vistu, bet tas nekas. Svars gan nekrita – neticiet tam viņu aprakstam, ka būšot -10kg’
  • Skatos New Moon nakts seansā. Blakussēdētāja čukst aifonā: -nevaru runāt, mums te pēc pusnakts palaida filmu par zoofiliju un pedofiliju
  • Mans verdikts: Krēslas sāga – Rozamunde Pilčere ar specefektiem
  • Kopš Telekoms pēc klientu apmierinātības anketas aizpildīšanas zvanīja, lai mani pāraudzinātu kā-tā-var-būt-ka -jūs -negribat-mūs-ieteikt-citiem?, uz visām aptaujām skatos ar bažām
  • Viesībās spēle: lapiņas ar dzīvnieku nosauk, jāatrod tumsā pāris pēc skaņas. Sunīši satikās pēdējie: viens teica vau-vau, bet otrs gaf-gaf
  • Paziņa aplauzies un gribējis atgriezties vecajā darbā. Bijušais priekšnieks: “жопу поднял – место потерял!”
  • -un ko tavējais dara? -uzbrucējs -oo! Dinamo? Spartakā? -maskačkā!
  • Erudīcijas konkurss senāk: Romiešu orators, dzimis 106.g.p.m.ē. Tagad: kā sauc M.Rozītes-Krištopanes suni?
  • Nav vērts strīdēties ar cilvēku, kurš vienkārši nezina, kā ir, ja ir savādāk, taču – viedoklis viņam par to ir
  • ‘ziniet, jūsu bērns neizmanto savas spējas pilnībā’. Manā bērnībā teica to pašu kaut kā prastāk: ‘slinks kā maiss’
  • Joprojām nespēju kaimiņiem piedot vienaldzību, ka nevienā bērnu galvas mazgāšanas reizē policija pie manis tā arī neatbrauca
  • Nu tad, mīļie draugi, iedzersim par to, lai mēs nenodzertos!
  • Pierakstīju kāda gudra cilvēka novērojumu iz dzīves: “ja kāds nepilda mutisku vienošanos, nepaļaujies, ka pildīs rakstisku”
  • Laikam derētu mazāk tviterot: ziņu, ka paziņai piedzimis dēliņš Raivīts, izlasīju, ka dēliņš Retvīts, un nopriecājos par moderniem vecākiem
  • Gribēju pirkt LILIT, bet nebija. Vīrs tā vietā ieteica “Copes lietas” – idejiski esot tas pats, tikai vēl arī interesants un ar jēgu
  • “Kas aiz manis paliks? Līķis!” (c) Oļģerts Kroders, IR
  • Viktorīna: -kas dzied „Mamma Mia”? -ē… -četri cilvēki. -ē… –zviedri!  -ē… -divas sievietes, divi vīrieši -ē… -četri burti nosaukumā! -ē… -divi A, divi B!!! -Baba?
  • Nez, līst ārā, ja līst ārā?
  • Šorīt vīrs kaut ko ņurdēja, ka ne tā braucu vai ko tur. Atbildēju, ka man ir CSDD izziņa Ziemassvētku e-pastā par izcilām braukšanas prasmēm un lai pasēž rāms.
  • -ko dari? -rakstu rakstu -labi labi
  • Maija Silova, kurai veseli 26 gadi, dalās pārdomas PDz, kas gan viņai ļauj izskatīties tik jaunai. Cenšoties noturēties bez liftinga krēma
  • Lai būtu izcils vīrs, pietiek ar pieciem vārdiem: mīlu, nopirkšu, aizbrauksim, parunāsimies, vainīgs
  • Bērni šķūnī lēkā no sijām sienā. Ienāk viena mamma: -ārprāts! Nositīsieties! Ienāk otra: -nīkuļi! Es savulaik lecu lūk no tās tur pašā augšā!
  • -kuru torti ņemt, varbūt šo bez E? -davai, ņem ciet! Pēc 2h: -kāpēc šitā drupačtorte, man tādas negaršo –tu taču pati teici ņemt bezē torti!
  • Ja tu 3 dienas ēd cik lien un svars nemainās: tev ir 18 gadi. Ja 3 dienas neēd un ir -3kg: tev ir 28 gadi. Ja tu 3 nedēļas neēd un svars nemainās: tev ir 38 gadi. Ja tu 3 nedēļas neēd un tev tāpat ir +3kg: tev ir 48 gadi
  • Angļu valodas nometne “English Chalange”
  • Tagad es zinu, ko nozīmē “Plus Punkts”. Viņi plus 5 sant par apkalpošanu, es pielieku punktu viņu apmeklēšanai
  • Gribi pārsteigumiem bagātu dienu – nomaini paroles. Gribi pārsteigumiem ļoti bagātu dienu – nomaini arī PIN kodus
  • Ja sapnī redzi, ka aizmiedz un redzi sapni, ka aizmiedz un redzi sapni…. galvenais, pēc tam pamosties atpakaļ pareizo skaitu reižu
  • Uzdevums 1.klases skolniekam: “1 vagons 1 stundā nobrauc 10 km. Cik nobrauks 5 vagoni 1 stundā?” Pieļaujama 1 atbilde, papildinfo nav. Izliku tviterī uz balsošanu. Ar balsu vairākumu pieņēmām ’10’. Izrādījās – trāpījām, “ir pareiza”. Tikpat sakarīgs uzdevums kā “zaķis ar 1 lecienu aizlec 3 metrus. Ar cik lecieniem pārleks pāri 8m platai upei”
  • Kā man patīk veļmašīnas un traukmašīnas bubināšana brīvdienās! Šī saldā apziņa, ka vismaz KĀDS strādā
  • Dāviniet puķes dzīviem cilvēkiem! …dzīvoja trūcīgi, pusbadā, pusslims. Bērēs gulēja zem puķēm par tādu naudu, kādas dzīvam būtu pieticis vismaz gadam un apārstēties…
  • Skaitīšanā viens mans bērns uzdevās par krievu, otrs par amerikāni un trešais par marsieti. Kas es esmu?
  • Latvijas Pensionāru federācija vēlas, lai cilvēki, kuri vairo neiecietību starp dažādām sociālajām grupām, tiktu sodīti vismaz ar 100ls sodu. Pirmie, kuriem derētu šādu sodu desmitkāršā apmērā uzlikt, ir pati Pensionāru federācija
  • Ko nesaprotu, to nesaprotu – spītīgo turēšanos pret eitanāziju. Man iespēja vecumdienās mierīgi un rāmi aizmigt liekas kā fantastisks sapnis
  • Pāreja uz vasaras laiku nozīmē, ka ej uz darbu pēc jaunā laika, bet mājās pēc vecā (no tvitera)
  • Ja gribi nonākt zemē, kurā nekad neesi bijis, jāstaigā pa ceļiem, pa kuriem nekad neesi gājis (no IEVA)
  • Liktenīgā tievēšanas piektā diena :-) Pārbaudīts praksē
  • Nekādu kukuli neesmu ņēmis. Atceros, apsveikuma kartiņa bija, nu, bārdains vecis, ā, jā, Krišjānim Baronam jubileja, 100 gadi laikam, tāda drusku saburzīta…
  • Īsts tviterists par atskanējušu ugunsgrēka trauksmi savā mājā vispirms ieraksta tviterī un tikai tad iet palūkot, kas noticis
  • Kā saka viens no kolēģiem – Sievietes ir kā sēnes: jo skaistāka jo indīgāka!
  • Kas par aromu diapazonu tramvajā! No Šaneļa līdz šunelim
  • Zemus nodokļus un garantētu milzu pensiju jau no 40 gadiem. Visiem – cilvēka cienīgu dzīvi un tūlīt. Vēlams, bez strādāšanas un cita veida piepūles. Bērnus – priekš kam, liekas klapatas. Kopsavilkumā – visu visiem un par svešu naudu, ko nevajag atdot, arī nopelnīt ne. Pati makā uzrodas. Latvieša sapnis
  • Episka bilde par blondīnēm. Daudz labāka par visām ārzemju “gada foto”
  • Ir lietas, kuras [pašlaik] ir virs cilvēka spējām. Nemāk savam ķermenim dot komandu, teiksim, aizaudzēt caurumu sirdī (lai gan, esot kaut kur, kas it kā protot) vai pieaudzēt jaunu roku. Māk pārstādīt sirdi, bet nemāk pārnest dvēseli uz citu ķermeni. Par šo tēmu – Ievas Melgalves stāsts.
  • Доктор – Айболит, пожарник – Айгорит, гаишник – Айсвистит, водитель – Айрулит, бармен – Айналит, сисадмин – Айвисит, депутат – Айтрындит (no tvitera)
  • Skatos NIC atbrīvojušos domēnu sarakstu- “pelnidraugos.lv” Domāju, nu kuram tāds ienācis prātā??? Pēc tam man pieleca, ka tas darbības vārds
  • LV tēriņi: atkats.lv. Ui, piedodiet, kā gan tā pārrakstījos – atklats.lv
  • Piesieta kaza, lai gan nemāk to zinātniski izskaidrot, tomēr labāk par jebkuru studentu izprot rādiusa būtību
  • Kolēģis par mani nekrietni ņirgājas – uz krēsla uzlipinājis uzrakstu “DIĒTA” un saka, ka viņš, atšķirībā no manis, patiešām sēžot uz diētas
  • Kolēģis, diskutējot par jaunu amata nosaukumu, teica – “sauc kaut par katliņu, tik neliec krāsnī” (“Хоть горшком называй, только в печь не сажай”)
  • Saņēmu zvanu uz darba telefonu: “Labdien! Sakiet, vai vakcināciju var veikt telefoniski?” Atbildēju: domāju, ka nē, bet varam mēģināt. Cilvēks atvainojās, ka sajaucis numurus, un nolika klausuli. Bet es – pasēdēju kādu laiku ar pārdomu pilnu sejas izteiksmi.
  • Stāvu rindā pie salātu stenda RIMI. Tantuks sniedz iegarenu šķīvi – lūdzu, šubu! Un piemiedz man ar aci un sazvērnieciski pačukst: “mājās uzkaisīšu oliņu un lai draudzenes skauž un domā, kā gan es visu paspēju!” Pārdevēja smaida un skaisti izkārto šķīvī.
  • Iz e-pasta: izrāde “Ligu tramvajs”
  • Ilustrētā Zinātne – vienkārši par sarežģīto, Rīgas laiks – sarežģīti par vienkāršo, NRA – vienkārši par Lembergu. Retvītots >140 reizes
  • “Čūska!”, Čilipicas oficiants izjusti komentēja savam kolēģim tukšo dzeramnaudas trauciņu pie galdiņa man blakus, pie kura pirms tam sēdēja simpātiska dāma.
  • Tiesā: -nekādu kukuli neesmu ņēmis. Atceros, apsveikumu kartiņu man iedeva, nu, Krišjānim Baronam jubileja, 100 gadi laikam, tāda sarkana, drusku saburzīta…
  • Uzdevums otrklasniekam: saliec zīmes, lai sanāk 15: tātad 4444=15. (atbildes: 44/4+4 un 4*4-4/4)
  • -es biju rindā pirms jums! -nebija te neviena! -re kur mana soma pie kases stāvēja! -tad somu arī palaidīšu pa priekšu! (Dialogs stacijas Narvesenā)
  • Uz 5 manām lekcijām ir bijis arī Čaks Noriss, uz vienu Vladimirs Putins un uz divām – Stīvs Krāniņš (tā rakstīts apmeklējuma lapās)
  • Kā elegantāk pateikt “tinies taču beidzot”: neļaujies sevi aizkavēt!
  • -sesijai gatavojies? -jā! Pildspalvu nopirku! (Studentu saruna autobusā)
  • Veikala Piens un maize izkārtnē attālumi starp piens un un un un un maize nebija vienādi.
  • If the sentence which had had had had had had, it would have been correct.
  • -nu, kā tev krīzē? -ū, pa pirmo! Četrciparu alga! -ooho! -nu ja! Divi cipari pirms komata, divi pēc! (Noklausīta saruna)
  • Interesantas sajūtas,kad sarunbiedrs, pārdevēja u.c. bez mulsuma pārtrauc sarunu, lai atbildētu uz mobilā zvanu. Tas svarīgāks par klātesošo.
  • Grūti saprast loģiku, ja cilvēks dienas vidū pārmet zvanītājam, kāpēc pamodinājis. Kā gan varēja zināt, ka šis guļ? Nogriez telefonam skaņu!
  • “skolnieks nav kauss, kas jāpiepilda, bet lāpa, kas jāaizdedzina” (prof. Borzovs citēja kādu pedagoģijas dižgaru)
  • Skatos Disneja Sniegbaltīti. Mūsdienās vairs nejautā – spogulīt, spogulīt… Mūsdienās apskatās statistiku draugos, bloga statistiku un sekotāju skaitu tviterī.
  • Pat ja esi eņģelis, tāpat atradīsies kāds, kam nepatiks tavu spārnu šalkoņa. (no IEVA)
  • Kā tie recekļaini gļotaini želejainie citplanētiešu mūdži spēj uzbūvēt un pilotēt sarežģītus kosmosa kuģus ar daudzām podziņām un kloķīšiem?
  • Šodien pie luksofora skrējos ar ar opeli. Pirmos 200 m biju priekšā, bet tad apnika iet. (aņuks no draugiem.lv)
  • Čaks Noriss spēj tviterī sekot pats sev.
  • Kad biju uz sēņu izstādi, Dabas muzejā jau otro reizi nozagta zaļā mušmire, darbinieces atkal bija dusmīgas, tikko vēl bijusi!
  • Pensionāri, kad brauksiet mājās no vēlēšanām, pārliecinieties, vai bezmaksas braukšana jums jau nav atcelta! (avots: tvnet komentāri)
  • Kā krievi saka – Kogda mečtaju, ņi v čom sebe ne otkazivaju!
  • Tikai tad, kad pēdējā zivs būs apēsta, pēdējais koks būs nocirsts un pēdējā upe būs saindēta, cilvēki sapratīs, ka naudu nevar ēst /Indiāņu sakāmvārds
  • Uzdevums: turpini virkni: 122333. Ja domājat 4444, tad sēdieties, nepareizi, jo pareizā esot 221.
  • Saprotot pensionāru grūto dzīvi, valdība nolēma, ka minimālā pensija būs 4500 ls. Pensionēšanās vecums siev. 132 gadi, vīr. 127. (lasīts)
  • SestDiena. Saatčiane: “Pametu gadu pirms diploma. Un, ja kādam tagad vajag manu diplomu, tad man nevajag tādu darbu”. Spēcīgi. Ar pašapziņu.
  • Populāra un atzīta dāvana ir “dāvanu karte uz visiem veikaliem” – aploksnīte. Ar šādu pieteikumu var šarmanti pasniegt.
  • To, ka matemātika ir ticības lieta, sapratu tad, kad bija ziņa par iespējamu pierādījumu, ka P! =NP No paša “pierādījuma”, teikšu godīgi, sapratu pavisam  maz, līdz ar ko sāls ir iekš tā, cik es ticu cilvēkam, kurš pasaka, ir vai nav ok.
  • Skumīgi ap sirdi, kad klienta pusē kāds sadarbības darbinieks iet prom. Jo projekti taču notiek nevis starp iestādēm, bet starp cilvēkiem.
  • “Mīli mani mūžīgi. No pirmdienas līdz ceturtdienai” (LNT slīdošais programmas pieteikums)
  • “Ask google before asking me!!!!!!!!!!” (uzraksts uz ārsta kabineta ārdurvīm)
  • -eksāmenā katram jautājumam paredzētas 30 minūtes -skaidrs. Cik laika būs atbildēm?
  • Ja gribi iepazīt cilvēku, pavadi ar viņu dienu lielveikalā.
  • Gāju pieteikt bērnu dejošanas pulciņā, lūdzu pierakstīt uz mēģinājumiem vakaros, jo citā laikā netieku. “Vecāki mums noteikumus nediktē!” Labi, dēliņ, tad nu iesim. “Ai! Jums taču puika?! Cikos jūs gribētu???
  • Eju pa ielu gar kafejnīcu, skatos – uz loga uzraksts “Līdznešanai-masalas”. Domāju, tas gan atraktīvs mārketings, bet tad tantuks pagāja malā no loga-masalas tēja.
  • Pusotra vista pusotrā dienā izdēj pusotru olu. Cik izdēs 6 vistas 6 dienās? (atbilde: tātad 3 vistas pusotrā dienā izdēs 3 olas, attiecīgi 3 vistas trijās dienās izdēs sešas olas un tālāk jau paši pratīsiet)
  • Jānis strīdās ar Pēteri: Ziemassvētkos nakts ir visgarākā! Pēteris: nē, Ziemassvētkos diena ir visīsākā! Kuram taisnība?
  • Mīļo Salavecīt, lūdzu, atnes man tādu gadu, kurā es varētu pārvietoties pa veikalu vismaz ar ātrumu 200ls/h.
  • Valodnieki tā sajaukuši galvu ar tiem “noteikumiem” un Otto, ka sāku šaubīties, kā pareizi rakstīt – tikko vai tiko (pareizi ir TIKKO <– tā kā manu blogu katru dienu kāds sameklē pēc “tikko vai tiko”, speciāli jums pieliku pareizo atbildi).
  • Sveicam 100 gadu jubilejā! Turies līdz pensijai!
  • Sveicam ar desmito bērniņu un novēlam tā turpināt, līdz saņemsiet 25% atlaidi auto nodevai!
  • Kā skumji teica paziņa – “nostrādāju virsstundas visu mēnesi, bet ne raksta, ne laksta…”
  • “kāda mārrutka pēc manam bērnam būtu jāmācās latviešu valoda, ja pēc gadiem sešiem viņš dosies uz normālu valsti?” / Noklausīta divu krievu saruna
  • Pēc gramatikas kļūdām jaungada apsveikumos var atšifrēt, kurš no kura nočiepis  tekstu :-) Vai arī pēc dzejnieces V.Mooras uzvārda- kur Mora, kur More
  • Zem algu kalkulatora ļoti piemērota bildīte pie “Nodokļi” (parādās, kad veikts kāds aprēķins)
  • Ja tu neesi pieminēts Delfu komentāros, ir liela varbūtība, ka tevis nav vispār.
  • Krīzes laika salūts: pie balona piesieta svecīte.
  • -kāds šogad gads?, vaicāja Vinnijs Pūks. -2011., Trusītis atbildēja. -brīnišķīgi! 2011. ir mans mīļākais gads!, nopriecājās Pūks.
  • Uzsniga sniedziņš balts, un sētniekiem palika silti.
  • “Pastāvēs, kas pārvērtīsies” versija @RigasSatiksme: “Pastāvēs, kam nebūs kur sēdēt” / autors man nezināms
  • Es atrunāju trīs bērnus no seska iegādes un tagad rakstu pieteikumu konkursam uz pārrunu vedēju ar teroristiem.
  • Kas te-es te LTV1: “bērniem acis pie eglītes mirgo”. Frekvence, intensitāte?
  • e-pasts man no Nordea ar subject: “Ir laiks pieteikties pensijai”. Tā teikt, laiks dzīvot un laiks mirt.
  • Uzminiet nu, cik personas aizturēja? “Par vadu zādzību aiztur bijušo slepkavnieku, izvarotāju un narkomānu”
  • Plānota sapulce kādā valsts iestādē. Norises laiks 15:00-16:55 Kāpēc ne 16:59?
  • Īsti nesaprotu, kāpēc, bet, kopš valodnieki izķēmoja Islandi uz Īslandi, man ir bail “sikspārnis” vietā sākt rakstīt “sīkspārnis”.
  • Forumā jautājums: Kur var parakstīties par SECAM apraides atjaunošanu LV? Atbilde: maskačkā uz sētas. zem xy…
  • No Martini, no party” latviskais variants – “Nav spirta – nav Ģirta” /no tvitera
  • Pašķirstīju meitas risinātās krustvārdu mīklas bērniem. Neaizpildīts “Baikāla Amūras maģistrāle”. Eh, tā mūsdienu jaunatne!
  • Pirms gadiem 20 Krievijas bulvārpresē bija aprakstīts gadījums, kā krievu naftinieki urbuši dziļurbumu un no tā izlēkuši pārskaitušies velni. Par lielu pārsteigumu strādniekiem, ragaiņi rupji izlamājušies un ielēkuši urbumā atpakaļ.
  • “pabalsts daudzērmu ģimenēm”
  • Iz sieviešu pļāpu foruma: jautājums: vai ir psiholoģijas nozare, kas pēta vīriešu uzvedību? Atbilde: jā, zoopsiholoģija.
  • Neiziet no prāta dzejolis, kuru tviterī bija iemetis @EmilsBuikis: Kad ceļa beigās es redzu – mazs zīdainis raud. Tad es apstājos un iespiežu Viņam plaukstās naudu.
  • Knariņam labi ja gads, tenterē līdzi, mamma aizelsusies skrien, un stāsta pa telefonu: “mēs tagad no angļu valodas uz dejošanu, rīt mums peldēšana un burtu skoliņa”. / Noklausīta saruna. Droša pazīme, ka viņai derētu otrs un trešais bērns :-)
  • Doti: 3 bērni, mīkstā rotaļlieta. Kurš nogrieza lūsim ausis, ja katrs saka “es nē!”? Mjā, šādu uzdevumu man augstākajā matemātikā nemācīja.
  • Eksperte: Šogad strauji pieaugs dažādu ekspertu skaits (diena.lv)
  • Apdrošinātāji man sabojāja vārdu “prēmija”, skolas laiks sabojāja “piezīme”, universitāte “balle”, Labklājības ministrija – “stipendija”.
  • Puķes jādāvina dzīviem cilvēkiem.
  • Man ir trīs diētas, jo no vienas nevaru paēst / lasīts
  • Palasīju pļāpu forumus. Ai kā derētu find/replace no “kādi pabalsti man pienākas?” uz “kādas prasmes darba tirgū ir pieprasītas?”
  • Kāda ārste gan radoši piegājusi: “mīļā paciente, droši zvaniet man jebkurā diennakts laikā” – un iedevusi nepareizu [t.i. manu] tel.nr.
  • Есть ли разумная жизнь во Вселенной? – Есть.  – А почему с нами не связывается?  – Потому что разумная. (no tvitera)
  • Dodiet man atbalsta punktu un…es atbalstīšos (no tvitera)
  • Klases salidojums. -man sieva skaistumkaraliene! -man jaunākais Ferrari! -man villa kāpās! -a man.. a es jums.. a man 1000 sekotāji tviterī!
  • Cits ar maizes riciņu pabaro tautu, bet viena sarkana zeķīte apgādā daudzas meitenītes ar rozā krekliņiem, ja to pieliek baltām puikas maiciņām.
  • Dzīve ir pārāk īsa, lai skatītos youtube klipus replay režīmā un lai ietekmētos no rakstiem par kokakolas kaitīgumu.
  • Manai pirmklasniecei otrs tāds pats knariņš atsūtījis ielūgumu uz Facebook. Aug, bērniņi, aug…
  • -Доктор, скажите, у меня грипп?  -ДА!!  -Свиной?!!??!?  -ДА! Только свинья могла вызвать скорую в 4 утра ,с температурой 36.7. (lasīts)
  • Varbūt vecāki, kuru bērniem nav vietas b/d, varētu tos nodot pieskatīšanai jaunizveidotajai Demogrāfijas lietu padomei?
  • Kā teica kolēģis, kurš atvaļinājuma laikā iegriezās: “šeit ir manas sekundārās pazīmes. Primārās pašlaik ar aliņu rokās skatās televizoru.”
  • Kā diviem sadalīt kaut ko divās vienādās daļās? Viens dala, otrs izvēlas.
  • Lasu Gūgles tulk. leišu jokus. “Trotuārs vienā pusē Kubiļus, savukārt vēl – veca meitene. Viņa ieskatījās vannu un izvirzīja dūri uz augšu.”
  • Bankomāts. Tantuks. Ieliek kartiņu otrādi. Bankomāts to izspļauj. Tantuks paņem un stāv. Stāv. Stāv. А где же деньги?
  • Leģenda, kā radās tarifu paaugstinājums: reiz V.Dombrovskis sēdē jautāja: -vai kādam ir viedoklis par Latvenergo tarifu paaugstināšanu? Kam par? -jā!, atsaucās Artis Kampars, kurš bija uz mirklīti aizdomājies. –lēmums pieņemts, pieprotokolējiet!, teica V.Dombrovskis.
  • “Halo, mammīt, lūdzu, ātri atsūti man no sava telefona uz SMS atbrīvojumu no sporta, man ļoti sāp kāja”. ak, šīs mūsdienu tehnoloģijas!
  • Ja man būtu pārtikas veikals, laikam tviterī darītu tā: Svaigi ķiploku grauzdiņi is following you… Auksts alus is… Tikko cepta rožmaizīte… Ar laiku attīstītu. Mazā melnā vakarkleita ar 50% atlaidi is… Divkameru ledusskapis rozā krāsā… Motorzāģis is now following you…
  • Runājot par Latvenergo tarifu paaugstinājumu, mazais puika drīz domās, ka mūsu uzvārds ir Izslēdz un bērnus sauc Gaismu, Lampu un Televizoru.
  • Baneris apollo: “Pilna vaksācija zīdaiņu ādai pavasarī”. Brr, lasu otrreiz – pirmdienas rīts un tā. Izrādās, “zīdainai” ādai
  • Policija turpina precizēt, vai uzbrucēja dzīvību apdraudēja ar popkornu vai kinobiļeti.
  • Akcija: pielej pilnu bāku un auto saņem par brīvu!
  • Mazcenas auto par 1 ls*! *slēdzot līgumu uz 24 mēnešiem par degvielas uzpildi pie mums
  • -mīļā, atradu vakanci tev! Ieroču atļauju komisijas psihoterapeiti meklē profesionālu uz nerviem kritēju – kandidātu psiholoģiskās noturības pārbaudei!
  • -mīļais, gribu kažoku rīt! -ko tu teici? Rīt taisīsi siļķi kažokā? Labi!
  • Reklāmas Bonda filmu laikā pa TV3: Gulbis uz paklāja… Vētra uz paklāja… Pērs uz paklāja…
  • Irina Hakamada savu meistarklasi Rīgā sākusi ar atvainošanos par savām zempapēžu kurpēm [slēpošanā sagurušas kājas]. Mnja. Zempapēžu kurpes sanāk kauns un negods…
  • Man vispār paliek mistikas miglā tīts jautājums, kas ir tas pārdabiskais spēks, kurš liek sievietēm klumzāt pa pludmali/parku/bruģi/dabas takām augstpapēžu kurpēs. Kamēr puisis blakus iet ērtās kurpēs.
  • Ja es nespēju negrozīt apņemšanos vairs nekad neēst bulkas, ar kādām morālām tiesībām es lai pīkstētu par negrozāmu Satversmes pantu noteikšanu?
  • Čili Picā pie blakus galdiņa bērnišķīga balss: “-mammu, nu vai reiz beigsi mani komandēt?!” Pagriežos, paskatos – to apmēram 50 gadīga kundze saka apmēram 75gadīgai
  • Apsmējos par aņuku Tvnet: Runā, ka Krievijā sāk izmirt vardes. Aizdomās tiekot turēts kāds pilsonis vārdā Žerārs.
  • IT nozarei būtu beidzot jāsaprot viena lieta: projekts jāvada projekta vadītājam, nevis par tādu jāpiehaltūrē programmētājam vai analītiķim. Protams, labi, ja vadītājs prot programmēt, bet vadītājam tomēr jāprot un jāgrib Vadīt. Nereti projekts tiek pieskatīts, nevis vadīts.
  • Situ sev pa nagiem, lai biznesa cilvēkiem nejautātu par konceptuālajām metadatu lietošanas paradigmām.
  • Čaks Noriss PMP eksāmenā norāda e) variantu
  • Velosipēdisti! Atcerieties, ka zīme (90) attiecas arī uz jums!
  • “This is my two cents.”, bieži lieto angliskajā sarunu vidē. Paziņa mēģināja latviskajā. Klients apvainojies un teicis, lai izraksta rēķinu par to summu.
  • Sistēmanalītiķis projekta vadītājam līdzīgi kā magnetorezonanses aparāts ārstam: daži izmanto diagnosticēšanai, bet daži – puķpodu uzlikšanai
  • Apsēdos mājās pie žilbinoši tīra galda (ne katru dienu tā gadās) un meklēju, kur tam var nospiest Like.
  • Diena sākās lieliski, jo bērni nebija atraduši manu vakar noslēpto bulciņu.
  • “Your positive feedback is my motivation!” – mm, cik skaists teikums atbildē uz manu uzslavu par vienu dokumentu.
  • Tievētāji ēdnīcā izvēlas nevis ko ēst, bet ko neēst…
  • Tie zobārsti gan ir fantastiski. Abas rokas mutē līdz elkoņiem un – “kā jums patika Eirovīzija?”
  • Sakkogrib, bet auditori (nu, ka var būt audits) disciplinē. Es PATIEŠĀM veicu gan koda apskates, gan dokumentu apskates. Patīk un noderīgi.
  • Iešu uz tematisko filmu. Spriežot pēc nosaukuma, dokumentālā filma par daudzbērnu vecāku ikdienu: Ātrs un bez žēlastības 6
  • Kā jau krietna latgaliešu saimniece, nopirku veļas pulveri BOBAS.
  • -“Pērciet šīs tūjas droši, būs cilvēka augumā!” ir jau arī. Tikai… pasaulē garākā cilvēka augumā. Te nu bija prasību komunikācija.
  • -kā iet? -hohoo, kā ministrei! -??? –same shit different day!
  • “Kā man teica viens ilggadīgs šoferis – galvenais ir skatīties uz citiem braucējiem, gājēji un ceļazīmes lai pašas par sevi parūpējas” (izlasīju kaut kur internetā)
  • Piedodiet jau iepriekš visi, kam pateikšu “nē”, bet gribu šovasar pateikt saviem bērniem “jā”.
  • Esmu laba mamma, uzupurējos, apēdu krājumus. Bērniem tik daudz konču ēst kaitīgi.
  • Sludinājums tvnetā: Meklē GALVENO (VIENĪGO) GRĀMATVEDI
  • Dienas laikā uzņemu, apstrādāju un paturu atmiņā tādu informācijas apjomu, par kādu viduslaiku cilvēks varētu vai visu mūžu grāmatu rakstīt. Šādā darba tempā un specifikā garīgā higiēna un efektīva informācijas organizēšana, prasme atsijāt lieko ir izdzīvošanas jautājums. Minimums: svētdiena – pienākuma diena. Pienākuma pret sevi. Atpūsties.
  • Krievu krimiķu seriālus skatoties, nudien dažreiz ir woow sajūta: kā gan tagad nabaga režisors tagad tiks galā ar šo pēkšņo un negaidīto sižeta pavērsienu?
  • Krustdēls skatās Ceļu patruļu un brīnās, kāpēc žiguļiem riepas kauc teju visu laiku, arī pa taisnu ceļu mierīgi braucot?
  • No bērniem iemācījos “ābolu čipsus” – ļoti plānās šķēlēs sagriež ābolu. Šķīvī kaudze un visu vakaru var grauzt.

Šie man patika:

  • CFO asks CEO “What happens if we invest in developing our people & then they leave us?” CEO: ‘What happens if we don’t, and they stay?” via @eranium
  • Life is like Twitter: short sentences drawn from long experience via @paulocoelho
  • dzīvē viss nāk atpakaļ,draugi; man viendien roltonā nebija eļļiņas, bet vakar bija divas! via @ditijaxd
  • tik tikko meilā viens uzņēmums sevi par “uzvēmumu” nodēvēja. via @rudites
  • Čaks Noriss referendumā nobalsoja par C++
  • google есть, ума не надо. via @koffboy
  • Bankām ir jāsponsorē maratonus, jo veselības bojāšana 42 km garumā simbolizē ģimeni, kas paņēmusi hipot.kredītu uz 42 gadiem… via @rolsteins
  • No kāda zinātniska raksta: на фиг. 4 показаны… Pirmā doma – kurš zinātniskajā rakstā rupjības sarakstījis? via @girtskarnitis
  • Recenzent, atceries, ka Latvijā students, uz kura rēķina tu “kompetenti” pašapliecinājies, var taisīt strauju un labu karjeru! ;) via @aldisgreitans
  • Ģirts Saskarnītis – fizmati sapratīs :D via @elviskvalbergs (mans paskaidrojums lasītājiem nefizmatiem – profesors Ģirts Karnītis ilgus gadus lasīja lekcijas par lietotāja saskarni)
  • Dienas jociņš: “Runā, ka Latvieši pēc nāves nonāk vai nu paradīzē, vai arī atpakaļ Latvijā” via @marcis_pauls
  • Люди делятся на две половины. Одни, войдя в комнату, восклицают: “О, кого я вижу!”, а другие: “А вот и я!”. via @interesno_vsem
  • Sazin kādi velni mani dīdīja 5 no rīta ex draudzenes mājvietu pievienot fõrskvērā ar nosaukumu Mauku māja. Malacis, Edgar, lepojos. via @mrbalins
  • Если реагировать на всё, что о тебе говорят – то так всю жизнь и будешь метаться между пьедесталом и виселицей. via @koffboy
  • I wish life could be as simple as Twitter: Follow. Unfollow. Block. via @paulocoelho
  • Īsts pižons iztēlojas F%$, nodomā B*&^, bet pasaka “Kāds pārsteigums!” via @robinslv
  • Šorīt pamodos un nodomāju – kāpēc gan man neaiziet uz darbu. Un es neaizgāju arī. via @jurshane
  • Какая наглость у соседей – шуметь в воскресенье в 15 часов утра. via @koffboy
  • Девушка, давшая обещание не есть после шести, выпила котлету via @koffboy
  • -Девушка, а давайте сыграем в карты на раздевание? – А давайте уж на прямоту – вам интересно увидеть или похвастаться? via @koffboy
  • В Pижском аэропорту на паспортном контроле: — Nationality? — Russian. — Occupation? — No, no, just visiting. via @sidraba
  • -Официант, в рагу пуля! – Согласен! Врагу – хоть всю обойму! via @vanadziene
  • “Самое умное растение это хрен. Он все знает.” (с) via @steveqhouston
  • Меня часто спрашивают, как мне удаётся всё успевать, в чём мой секрет? Мой секрет прост – Я НИХРЕНА НЕ УСПЕВАЮ via @koffboy
  • Собери 5 пачек чипсов “Lays”, собери 5 крышек от “Coca-Cola”, и вообще убери дома. via @koffboy
  • -Девушка, можно с вами познакомиться? -Конечно. Вот мой номер телефона, а вот твиттер. Сначала почитай, если не передумашь – позвони. via @koffboy
  • Иногда так открываешь кошелек, а там, блять, 404 ошибка. via @koffboy (komentārs nefizmatiem – 404 ir kļūda “not found”)
  • Я просто предложил ей кофе, а увидел в её глазах секс, загс, ребенка, ипотеку, трех внуков и стакан воды. via @koffboy
  • Как завязать морской узел? 1. Сворачиваешь аккуратно наушники. 2. Кладешь аккуратно в карман. 3. Достаешь — морской узел готов! via @koffboy
  • Люди были созданы для того, чтобы их любили, а вещи были созданы для того, чтобы ими пользовались. Мир в хаосе потому, что все наоборот. via @koffboy
  • Neviens nav tik neglīts kā savā vadītāja apliecībā, tik skaists kā FB, tik daiļrunīgs kā tviterī vai tik lielisks kā savā CV. via @dzintrab
  • Darba kolēģis padalījās. Kad Bels izgudroja telefonu, viņam jau bija trīs neatbildēti zvani no Čaka Norisa. via @laacz
  • iPhone + iPad + iMac = iБанкрот via @koffboy
  • Pēc spēles gan karali, gan bandinieku ieliek vienā kastē… via @afanasijs
  • Если сложить темное прошлое со светлым будущим, получится серое настоящее. via @jvanetskyquote
  • ФИО? -Что ФИО? -Фамилия. Имя. Отчество. -ХУЯ. -Что ХУЯ? -Харитонова Ульяня Яковлевна! via @koffboy
  • Жизнь – странная штука. Когда у тебя на руках все козыри, она начинает играть с тобой в шахматы. via @koffboy
  • Тетрис научил меня, что ошибки накапливаются, а успехи исчезают. via @zemant
  • There isn’t any such thing as good writing: really it’s just a covert term for good thinking. via @alaindebotton
  • Sasmējos :D anekdote – Jurim dzimšanas diena, ko dāvināsim? – Varbūt iPad? Varbūt iPhone? – Juri, ej prom, mēs bez tevis izdomāsim. via @dzherijs
  • “Это только кажется, что за все платят деньгами. За все действительно важное платят кусочками души”. Дмитрий Емец via @koffboy
  • Есть два типа людей. Одни катят мир, а другие бегут рядом и кричат: “Бля, куда катится этот мир!?” via @koffboy
  • -Ты так похудела! Это новая диета? – Да, морковь, свёкла и картофель. – А что делала, варила или жарила? – Копала! via @koffboy
  • God has no Phone but I talk to him. He has no Facebook but he is still my friend. He does not have a twitter but I still follow him. via @thenotebook
  • Священник в церкви: – Объявляю вас мужем и женой! Можете обновить свои статусы! via @koffboy
  • По результатам опроса “Что лучше Nikon или Canon?” с большим отрывом победила Единая Россия. via @koffboy
  • Как хочется получить на Новый год что-нибудь такое, чтобы закричать “ВААААУУУУУ ЭТО ЖЕ АЙФОН”. via @koffboy
  • Жизнь не для того, чтобы ждать, когда стихнет ливень. Она для того, чтобы научиться танцевать под дождем. via @koffboy
  • Atziņa: Nekas nevar būt vēl stulbāks kā tas brīdis, kad strīda laikā saproti, ka tev nav taisnība. via @edaliba
  • Spriežot pēc sadāvināto dzērienu un kalendāru daudzuma, es tieku uzskatīts par alkoholiķi ar laika menedžmenta problēmām ;) via @aldisgreitans
  • -Я встречал много людей, у которых не было одежды. – Я встречал много одежд, внутри которых не было людей. via @koffboy
  • Varētu tomēr visiem 4+ līmeņu tefonatbildētājrobotiem 1. līmenī pievienot “ja vēlaties runāt ar dzīvu cilvēku, nospiediet taustiņu x” via @mikrorajons
  • Не верить в конец света 2012 выгоднее. Если его не будет, мы поржем над теми, кто верил. А если будет, они над нами не поржут! via @koffboy
  • -Подвинься. – Похудей. via @koffboy
  • Šodien mūsu dievīgajai apkopējai Vijai novēlēju veselību, uz ko viņa atbildēja: “Uz Titānika arī visi bija veseli! Veiksmi! Jāvēl veiksme!” via @edijsvucens
  • Esmu tik nekomunikabls, ka jau sarunas sākumā plānoju, kā būs jātiek vaļā no līķa. :D melnais humors vnk. via @ernestsjansons
  • Mūsu pašu žurnālisti, kas pēdējos 20 gadus barojuši pasaulei Latviju kā pēdējo sūdu bedri: “BBC sižets ir tendenciozs!” via @e_stendzenieks
  • Молчание и улыбка – это два мощных оружия. Улыбка является способом решения многих проблем, молчание же помогает их избежать. via @koffboy
  • На выходных надо сделать много важных дел. И правда, диван сам на себе не полежит, компьютер сам в интернете не посидит. via @koffboy
  • Только в России можно на вопрос: Чем занят? Услышать ответ: Да ничем, работаю. via @koffboy
  • Nav svarīgi, ko Jūs par mani runājat aiz muguras. Svarīgi ir tas, ka tad, kad es pagriežos – Jūs visi klusējat. via @vitataube
  • Iesilis kaimiņš vairākas stundas skaidroja,ka mūsdienu dzeja nekam nav vajadzīga.Pārnācu mājās un ar Brodska sējumu nositu lielu odu! via @Rokpelnis
  • Вечером вышел на балкон покурить.По карнизу крадется соседский кот-явно разорить воробьиное гнездо.Я притаился и как закричу: – А ну, брысь отсюда! Что ты тут, сука, делаешь?!! На месте остался только кот! С места сорвалась бабка, которая срывала какие-то семена цветов под балконом; парнишка, пил пиво на трубе – свалился с нее и бежать; девка, что вешала объявления на подъезде, мгновенно слиняла … кот продолжал медленно красться …

Bērnu joki


Joki no manas – daudzbērnu mātes – ikdienas. Lapa tiek laika gaitā papildināta (bet tagad jau reti, jo bērni tik ātri izauga…). Ja gribi tos uzzināt, seko man tviterī http://twitter.com/vkarnite, jo vispirms ierakstu tur.

  • -mammu, kas labāks: gaisma vai koks? Es tavā vietā ņemtu koku, jo tas var stāvēt 100 gadus, bet gaisma katru vakaru sabojājas.
  • Puika Zoodārzā: -mamm, to lielo krokodilu darbina ar motoriņu vai sirdi?
  • Mazais: -mamm, nu vispār jau tev ar to tievēšanu diez ko labi neiet. Bet tu nesatraucies, varbūt kādu laiku vēl dzīvosi un paspēsi!
  • -mamm, dejošana nenotiks, mūsu skolotāja lido kosmosā!!! -??!!????????? -jā, viņa teica, ka brauks prom uz Mēnesi!

  • Bērni spriež, ko sūtīt uz raidījumu ‘Cilvēki ar pārdabiskām spējām’. Mazais nāk klajā: ‘sūtām mammu! Ēd tievus ēdienus, bet paliek resna!’

  • Mazais dzer pienu un stāsta: man tagad būs jauna asins lāsīte! Biezpienu tā aiznesīs uz zobiem, riekstus uz sirdi un šokolādi – uz taukiem.
  • -mammu, re kur odu autobuss! (spāre)
  • Bērns šorīt cienāja ar “Gotiņu”. Viss jau būtu labi, ja ne tas pavadteksts: -mammu, tikai atceries, ka uzraksts uz konfektes ir brīdinājums!
  • -jums skolā māca putnus atšķirt? -a priekš kam? Visi tāpat zina, ka zilais sadalās trijos, dzeltenais paātrinās…

  • Bērni trinas ap grilu. Cepējs neiztur: -jo vairāk jūs skatīsieties, jo ilgāk gaļa cepsies! -jo vairāk tu muldēsi, jo drīzāk gaļa piedegs!
  • Man laikam programmētāji aug. Māsa brālim: -kur tu esi? -tur, kur es esmu!
  • mammu, cepumu gribi? -jā! -bet cepums tevi nē! Nesanāca pārītis!
  • Sešgadnieks projektē kokteiļsalmiņu ar parametrizējama stipruma motoriņu dažāda biezuma dzērieniem. Slinkums tiešām progresa dzinējspēks!

  • Nopirku izreklamēto 0% jogurtu ar to pusaizvērto rāvējslēdzi. -mammu, neēd, tur tak brīdina, ka tā uzbarosies, ka raiferis neies ciet!
  • Mazais aizbāž zem krekla spilvenu un sauc: mam, es tev tūlīt parādīšu, kā vajag tievēt!
  • Atskan kaut kāds kaķu tuc tuc. Lielais bērns tīksmi novelk: AK, ŠIE VECIE LABIE GABALI! Aizdomu pilna prasu – cik veci? -oi, šitie jau gadu!
  • Skolā pupu stādīšana. -skolotāj, skolotāj, bet kas no pupas izaugs?
  • -dēliņ, kāpēc vienu vecmāmiņu uzzīmēji lielu, otru mazu? -tāpēc, ka tālu dzīvo, un, kad  es no Rīgas paskatos, viņa izskatās maza
  • -mammu, kad būšu liels, izgudrošu, kā audzēt mammas. Lai visi bērni, kuriem nomirst mamma, varētu izaudzēt sev jaunu un būt laimīgi.
  • -mammu, visu vajag darīt ar galvu!, teica bērns [kāds gudrinieks!, tīksmi nodomāju es] un… piespieda lifta pogu ar pakausi.

  • -meitiņ, varbūt labāk pirksim zaļo, lai brālim pēc tam der? -mammu, tu domā, viņš vilks meiteņu peldkostīmu? -ē..ā, peldkostīms. Nu, labi, var rozā.

  • -mammu, tu zini, kas ir ābola serde? – hmm, nē. Kas tas ir? -tas, ko sev dabūs “Apple” ceturtais īpašnieks!
  • Puika, 6g: -mammu, tu no profiņa esi pārgājusi uz iesācēju līmeni! -ēē, kādā ziņā? -resnēšanā! (biju drusku notievējusi)
  • -mamm, ātri vajag Narvesena uzlīmes! – ē, man ko, iet tagad kiosku aplaupīt? -klau, mamm, ja tu to darīsi, tad ņem uzreiz tos resnos putnus!

  • -mammu, man tev divas ziņas! Labā: man šodien nemaz negribējās skatīties “1000 veidu kā nomirt”. Sliktā: es to noskatījos.

  • Lielā māca mazajam reizrēķinu: 3×9 ir elementāri! Vispirms 9×9, tas ir 90-9, tātad 81 un tad izdali to ar 3!

  • Bērni sarunājas-viss dzīvē ir iespējams! -nav gan: nevar būt stulbāks par pasaulē stulbāko cilvēku.

  • Bērni sarunājas: -kas tas tāds “transvestīts”? -nez, laikam bite ar vestīti.
  • mēs dārziņā dziedam dziesmu par ogām! -jauki. Kādu? – upenes, ozoliņu ar visām…
  • Leju nosalušajam bērnam no termosa kakao un saku: paldies Dievam, silta vēl! Mazais gudri norāda: -saki paldies termokrūzei!

  • Klasesbiedrene jautā manam skuķim: -“Kāds ir Tavs iecienītākais brends?” Manējā atbild: -“alkoholu nelietoju!”

  • -mammu, B ir strīpiņa ar resno pusapli vai tas ar viduklīti?

  • Piecgadnieks mēģina izshēmot, vai cilvēks var teorētiski redzēt pilnīgi apspīdētu mēnesi, jo frontāli gaismas avots taču sanāk aiz Zemes.

  • Lielā kacina mazo: -kāds vārds sākas ar PE un beidzas ar NIS? (es sabaros). Dzirdu sarunu: -es domāju pelmenis, bet mamma gan samaitāta.
  • Bērns savlaicīgi sāka jautāt, kas jāizdara, lai tiktu pie 5ā iphona. Uzskaitīju. “Bet, mammu, tad jau 10-ais būs iznācis!”
  • -mammu, es esmu Pelnrušķītis! -mja? -jā! Es izlasīju no riekstu maisījuma visas šokolādītes!
  • -kas ir seks? -ē… nu, pieaugušo filmās tādus vārdus lieto, tev vēl par agru… -mammu, auklīte gan zināja, ka tas latīniski ir ‘seši’!
  • -mammīt, cik laimīgi ir tie, kuri nomirst ar kolas pudeli rokās! Viņi kopā ar to uzbrauc debesīs un viņiem tur ir kola cik tik kārojas!
  • Mazais (5 gadi) uzdod man: -kas ir I+V? Atbildu: -Vi -nē. Pagriež un ir K. Un kas ir 1+3? Saku: -4 -nē. B. Un kas ir I+i? -ī -nē. Mazo slīpi pievieno lielajam un ir 1
  • -mammīt, kāds tev bija vārds, kad tu biji maziņa? Nu, pirms tu izvēlējies to, kāds tev ir tagad.
  • -mammīt, reku tev konfektes! -paldies, mīļo dēliņ, bet es neēdu konfektes -zinu, tāpēc arī piedāvāju! Tu tāpat neēdīsi, bet es biju mīļumiņš!
  • -mammīt, cik labi, ka Dieviņš tevi mums nopirka!
  • -mammīt, es drīkstēšu skatīties to filmu “Degošā līgava”?
  • Mazais: -mammu, man visas kājas ar aukstumpumpām! -ko??! A-nu-ka parādi! -ai, nu kā tajā jūsu valodā bija, kaut kādu putnu, ā, zosuāda!
  • Mazais tik ļoti grib atkal un atkal šļūkt ar dzelteno visgrūtāk uznesamo, bet man nu TĀ vairs negribas nest…: -mammīt, es uznesīšu smagāko pusi! Es taču esmu vīrietis!
  • Puika gribēja olu cepjamo pannu. Salavecis atnes. Pārējie bērni smejas – hihihaha, panna dāvanā! Puika: -Salavecīt,vai tu nevarēji man tāpat to pannu pa kluso iedot?
  • Puika: -vecmamm, varbūt tev ir konfektes? -vai tu mani vienmēr klausīsi, ja iedošu? – bet kā lai es tevi klausu, kad tevis nav mājās?
  • Steiga, steiga… Cerams, neviens nepamanīs, ka dārziņā manam mazajam rūķim uz skanīgā Zsv zvaniņa rakstīts “One more beer, please!”
  • Pēc darbu maratonsprinta saku, ka esmu ļoti nogurusi. 6klasnieces reakcija: phe, tev taču nav mājasdarbu un TU vēl runā par nogurumu?!
  • Puika ne par ko negribēja vilkt kombinezonu. Izvedu uz lodžijas, lai pats pārliecinās, cik auksti. -mammīt, kur mans kombiksons?
  • Laukos. Meita ved ekskursijā ciemiņus. Pie lielās cūkas aizgalda: “-tā ir karbonāde”. Pie sivēna: “-bet tā ir krīzes karbonāde!”
  • Puika: -mamm, vai zābaki domāti nēsāšanai? Es: -jā! (puika gandarīts saka māsai) -nu re! Bet tu teici – staigāšanai, staigāšanai…!
  • -man mamma papildināja okarti! -bet man skolotāja papildināja skolēna apliecību!
  • mammu, nu kā tu vari būt tik atpalikusi no dzīves! (izmisusi replika uz to, ka Makdonaldā neatšķīru McSunday no McFlurry)
  • Bērni atgriezušies no aizraujoša teātra: -mammīt, vai vārds “teātris” ir radies no vārdiem “Te! Ātri!”?
  • -mamm, es iziešu laukā! -kur? ar ko? vai no labas ģimenes? kad būsi atpakaļ? cik tālu iesiet? ko darīsiet? -tēti, es iziešu laukā! -labi!
  • Alfā iedeva žetonu Gada dziesmai. Puika stāsta: “Nikija Mināža šogad nepiedalās, tāpēc nobalsoju par otru savu mīļāko – Lauri Reiniku.
  • Puika katrreiz pirms balsošanas Alfā pašrocīgi uzraksta “K” uz katra žetona: -mammu, tas lai Lauris Reiniks vakarā zina, ka ES par viņu visvairāk balsoju!
  • Rādu dēlam: “-re, kā meitene baložus (veselu jūru) baro!” Baloži bariņā tusējas. Puikam acis iemirdzas: -maammu! Cik labs veids, kā ķert baložus!
  • Bērni sarunājas: -kas notiktu, ja Kivičs apēstu skudru? -tad viņam vēderā būtu divreiz vairāk smadzeņu!
  • -mammu, ar katru nosisto odu mēs darām pāri senčiem, jo tās odu dvēseles taču aizlido  kost viņiem debesīs.
  • Mazajam liels kreņķis: -mammīt, es nekad nevienai vardei neesmu darījis pāri! Bet pa televizoru saka, ka cilvēku dēļ vardes ejot bojā!
  • Veikalā stāv pie sienas blondīne kaujas krāsojumā, sprīdi gariem nagiem, divus sprīžus papēžiem. Puika pieskrien, iebaksta viņai ar pirkstu vēderā un priecīgi pārsteigts skaļi sauc: -maammuu! Skaties! Dzīva CACA!!!
  • -mammu, šokolādi gribi? – JĀ! – aizej, nopērc un man arī!
  • Pirmsvēlēšanu laiks. Bērni skatās TV, tad satraukti atskrien: -mammu, tu zināji, ka Latvijā ir trīs oligatori???
  • Lieldienas. Ciemos. Mamma mudina bērnus kauties ar olām. Sīkais (3g) atprasa: -tiešām var kauties? -jā!, saka mamma. Sīkais priecīgs ar atvēzienu blaukš! brālim ar olu pa pieri
  • Braucam. -mam, mam, redzēji, tur veca omīte pakrita! -uuj, stipri veca? -jā! Nu, apmēram kā tu.
  • -mammīt, es mācīšos par pidarmistu! -ko, KKOOOO??? -koku ārstētāju! (multenē, ko skatās, mežzinis, arborists vai kā nu viņus tur, nez kāpēc latviski iztulkots kā “botano pidarmists”)
  • Mazais: -mam, vai cilvēkā ir cilvēks? Es: -nuu, tas tāds filozofiski diskutabls jautājums, kā to traktēt… Otrs bērns: -protams! Kad stāvoklī!
  • -dēliņ, cik tu esi skaists! -mammīt, tu arī esi sk… mīļa! (mnja :-D)
  • Puika šovakar Botāniskā dārza rododendros: -mammu, man pilnīgi vaigi sametās no skaistuma!
  • -mammīt, iedod man kaut ko garšīgu! Kādu konfekti. Nu ja nav konfekšu, tad vismaz klepus sīrupu!
  • -mamm, es ēdu ar zvirbulīšiem! -ēdiet vien -es viens ēdu! -bet zvirbulīši? -tie rokās! -kur dabūji? -atvilktnē! -kā tur gadījās? -tu ieliki! -ā, sapratu, tu domāji – irbulīšiem!
  • -mamm, es nedejošu! NE-DE-JO-Š U! Dejo pati! -auū, dejotāji, stājamies! -atā, mamm, skrienu!
  • -Mamm, es tavas brilles, gar kurām nedrīkstu grābstīties, noliku tajā plauktā, kuru nevaru aizsniegt, bet termometru tur, kur mums aizliegts līst
  • Mazais dzied: -mamma ira nejauka, mamma ira nemīļa utml. Saausos. Izrādās, dziesmai arī piedziedājums “-nē, nē, nē!” Un nosaukums “ačgārnā”
  • -mamm, uz kādas ielas tu dzīvo? -sesku -ārprāts, mūsu mamma dzīvo uz ielas!
  • Bērnu tusiņā meitenīte (4g) lēnām, nesteidzīgi dzer kokakolu un līdzjūtīgi saka man: -redzi, kāds tur rotaļlaukumā maziņš puisītis visu laiku sauc māsu – Asnātēē, Asnātēē… -ui, tiešām, kur gan viņa ir? -es tā esmu! Hi hi hi!
  • Blakusistabā meita saka māsai: -aiznes, šitos noliec tajā slepenajā plauktā, par kuru mēs nezinām, bet no kura tēta saldumi regulāri pazūd!
  • Gribas mieru un saku bērniem – desojiet ka visi prom! Vidējā meita uzreiz operatīvi saorganizē pārējos: -ejam uz virtuvi! Tu desosi, tu maizosi, es sierošu!
  • -ei, puika, tu apēdi manu biezpienu? -nē! -ehh, biezpiena nav, nekā nav, un vispār, veļas pulveris arī beidzies… -mamm, to gan es neapēdu!
  • -mammīt, es visu nakti domāju par vienu jautājumu! Nu nevaru nekādīgi izdomāt! -ko, bērniņ? Domāsim kopā! -kā plikpauri mazgā matus?
  • Meita pļāpā ar draudzeni: …manam tētim garš un slīdīgs! -manam gan īss un resns. Tētim stingrs, krusttēvam tāds ļurīgs, grūti satvert (runa ir par ātrumkloķiem, protams)
  • Puika lēkā apkārt māsai un kaut ko dīc – plīz! plīz! plīz! nu plīīīīz! Māsa neizpratnē – kas tev tur plīst?
  • -mammīt, sadali 3 vienādās daļās. Es ņemšu lielāko!
  • -mamm, uzdod man grūtu mīklu! -nu.. dažreiz uz zemes, dažreiz gaisā, dažreiz saka kurkš, dažreiz plunkš! -Tā taču viegla! Vēders lidmašīnas pasažierim! (Bet es biju domājusi vardi :-) )
  • -mammīt, uztaisi, lūdzu, man desumaizi bez maizes!
  • Puika aizrautīgi stāsta: …un tas bija tik smags kā saksis un džeiris! -dēliņ, kas tie tādi? -es īsti nezinu, bet tās noteikti ir smagākās lietas pasaulē!
  • -auaUĀĀāaĀĀĀuūu!, blakusistabā iebļaujas lielā meita. Puika ātri, ātri atskrien, aizlien drošībā aiz manis un čukst: -mamm, es būšu pētītājs! Tikko izpētīju, ka sāp, ja uzkāpj uz mazā pirkstiņa!
  • -tu zini, mamm, man vislabāk tomēr patīk viduslaiki. (woou, cik man erudīts bērns!) -mm, un kas tev tajos tā patīk? -ka mēs dārziņā tajos varam labi izgulēties!
  • Braucam gar viņa b/d, rādu puikam, ka gadu jaunākās grupiņas bērni ārā nodarbībā skraida -ā tie, sīkie, tie taču vēl maziņi, viņiem tāpat nav nekā jēdzīga, ko darīt!
  • -mamm, kas ir liels zaļš apaļš ar oranžu asti? -nezinu. Kas tas ir? -es arī nezinu. Cerēju, ka tu man pateiksi.
  • -mamm, tagad tu man uzdod mīklu! -nu, kas ir liels zaļš apaļš ar oranžu asti? -tas taču elementāri! Liela zaļa pele ar oranžu asti!
  • Saku puikam, lai šokolādīti dala 3 daļās, ar domu – katram bērnam. Šis sadala trijās un… apēd! -ei, puika, bet māsām? Teicu taču, ka trijās daļās jādala! Šis atbild: -nu kā, viena daļa manām kājām, viena vēderam un viena mutei!
  • -Tēti, man no zupiņas sāp vēderiņš, bet šokolādes ola varētu būt pareizās zālītes … (no tvitera)
  • -vecmāmiņ, mamma mūs vedīs uz jauno erotisko šovu! -khm, dēliņ, uz jauno eksotisko izrādi cirkā!
  • -bērniņ, tik neiegāzies peļķē, jo tad būsim dimbā -nebūsim vis! Būsim peļķē uz dibena.
  • Puika rāda lielajai māsai anatomijas grāmatu: pa šo zarnu tek karstais ūdens, bet pa šo – aukstais!
  • “Man nenāk miegs! Es neiešu gulēt! Es vispār nekad negulēšu!”, ar lielu pārliecību teica mazais un aizmiga pat neticis līdz savai gultai.
  • Puika: -es esmu kleperis! -kā tā? -drusciņ klepoju!
  • Iemānīju kašķīgo puiku gultā, apsedzu un lēni, mērķtiecīgi stāstīju visādas muļķības. -“mammu, es ceru, ka tu nedomā, ka es gulēšu?”
  • Mammīt, brauksim rīt apprecēties? -kkkur, kur? -Nu, tur, nu uz to ceļu, kur precas, nu, to, apprecceļu! -ā, uz apvedceļu? Jā, dēliņ.
  • -Mammīt, padziedāsim dziesmiņu par aknu! -Ē, mmm, kura tā ir? -Nu tā, iz akna, iz akna, iz akna vidiš ti…
  • Puika viltīgā balsī māsai: -nez, kāda atskaņa ir vārdam “rakaļa”? Māsa, daudz neprātojot, pasaka. Puika: -mammu, mammu, māsa nesmuki runā!
  • Lielā meita blakus istabā auro: atdod TU-PENI! -KOA?! Kā tu brāli nosauci?! -es? brāli nosaucu? Nekā, bet, ja tu tā saki, viņš tiešām izskatās pēc tā kartupeļa, kuru man nedod!

  • -Mammīt, kāpēc es tik bieži redzu tos mazos, zaļos cilvēciņus? -Kko? Kkur? -nu uz ielas -??? -nu, redzi, tur atkal viens, nu tur, luksoforā!
  • Kāpēc cilvēki mirst? Kāpēc ar stikla aci nevar redzēt? Kāpēc nevaru pabļaut caur ausīm kā Šreks? Kāpēc pērkons rūc? Kāpēc pa gaisu lido baciļi? Kāpēc akvaparks ir tik tālu? Kā mašīna var pabraukt? Kāpēc laidnis iet slīpi? Kad zagļi guļ?
  • -Mammīt, vai mēs abonēsim to jocīgo žurnālu, ko televizorā reklamē? Tur varbūt būs par sivēntiņiem! -mm, kādu? -mīklu žurnālu “Mēsls”!
  • -mammu, tu zināji, ka akās nedzīvo rūķi un nevelk mazus bērnus iekšā?! Un arī velni ne! Tajās dzīvo zinātnieki!
  • -mammīt, uzmini, kas ir oranžs ar asti? -hm, lapsa! -nē, vāvere! Bet ja tu būtu teikusi vāveri, tad būtu lapsa!
  • Mazais: -mamm, es māku māsai izraut matus tā, ka nesāp! -nevar būt, tas taču dikti sāp! -var! Es viņai piecus izrāvu un man nemaz nesāpēja!
  • -kurš aprija manu šokolādi??? -es nē! -es nē! -es nē! –vēl gribat? -jā, bija ļoti garšīga!!!
  • “Sarunāsim tā: es tev šovakar nesperšu,bet tu man nekodīsi!” prieks, ka bērni apgūst dzīvē tik svarīgās kompromisa, pamiera un bartera iemaņas
  • -mammīt, es zinu, kā taisa šokolādi ekstra! -nu, kā? –paņem labi daudz ekstras un pieliek drusku šokolādi!
  • -mammīt, ja kokakolai uzliks nodokli, tu to mazāk dzersi? -nē, bērniņ, jūs mazāk ēdīsiet.
  • Kamēr ar puiku gaidām atnākam māsu, iedodu tortes gabalu uz diviem un saku, ka katram pusīte. Puika ņem un apēd lielāko daļu. -Kāpēc māsai mazāk atstāji? -“Bet viņa taču nezinās, cik tas gabals sākumā bija liels!”
  • Bankomāts vakarā, tumšā ieliņā 20 latus izdod pa piecītim, bet sīkais pa visu apkārtni pilnā balsī nobļaujas: mammu! Tu TIK DAUDZ NAUDAS noņēmi! Tūūūkstoti!!!
  • -mammīt, man, lūdzu, padzerties to, nu to šokolādi Karūna Delma Statoil extra ar Rasas Lāses pienu.
  • Māsa kacina mazo: pasaki “traktors brauc pa Rīgu!” Brālis: -tla… tl… Lidmašīna lido pa laukiem!
  • Puika – blaukš – nostiepjas sniegā. Uzreiz viens onka pieceļ un apslauka. Mazais baras: sveši nedrīkst mani celt augšā!
  • Autobusā puika uztenterē tantukam, kura laipni aicina: nāc opā sēdēt! Puika lietišķi atbild: es tevi nepazīstu, sēdēt neiešu, konfektes neņemšu un vispār nerunāšu!
  • -mammīt, tu esi tik mīļa, tik smuka, tik gudra, tik jauka! Nu ļoti! Gandrīz tikpat, cik es!
  • -mammīt, ja cilvēks noķer caurspīdīgu spoku un ietinas tajā kā palagā, vai cilvēks kļūst caurspīdīgs?
  • -mammīt, vai tev bija vērts tik daudz mācīties, ja darbā visu dienu pie kompja vien sēdi? Es vēl neeju skolā, bet arī tā protu!
  • Noguris tētis ar lāpstu rokās: -atkal tā baltā draza krīt… Mazais puika: -tēti, kā tu runā! Tas ir mīksts, pūkains un skaists sniedziņš!
  • -ei, puikān, ko tu māsai vislaik esi piesējies kā aste? -mammīt, mēs spēlējam to tavu titeli – es viņai sekoju!
  • Mazais mazām dūrītēm mēģina bakstīt lielo māsu, tā laiski pagriežas un komentē: nu, ko, sist māki, piekāp, kad iemācīsies trāpīt.
  • -mammīt, kas tu esi? – triju bērnu brīnišķīga mamma! -nē, tu esi triju brīnišķīgu bērnu mamma!
  • -mammīt, zvani dibenam! -ko? Kam? -nu var arī kausam. Māsai kāja sāp. (dakteru Tirsas un Hausa efekts)
  • -gribu šņabi! Māsām ir! -ko? kādu vēl šņabi? -nu to, šņī šņā šņabī, šņabī, šņabī, šņabī (dziesmiņa par krokodilēnu Schnappi)
  • -mammīt, kamēr es gulēju, man galvā ielīda Lauris Reiniks un nobalsoja, lai man visu laiku gribas dziedāt viņa dziesmu!
  • -dēliņ, slidens, dod roku, ka nepakrīti -nedošu, nekritīšu, esmu liels! -vai es varu pie tevis pieturēties? -jā, dod roku! (rebrendings :-) )
  • Mazais dabūjis iphone paspēlēties. “kam es varētu piezvanīt, lai parādītu, kāds man telefons?”
  • -pie vecmāmiņas brauc killeris! -kas? -killeris! zvanīja, lai gaida, ka viss samaksāts! -par ko? -par spēli! -ē, vai tik tu nedomā kurjeru?
  • Tētis pēta un groza iphone. Bērni, kuriem arī gribas, savā starpā neapmierināti burkšķ: -it kā tētis maziņš nevarēja ar aifoniem izspēlēties!
  • Mazais puika b/d ģērbjas, bubina. Draugam līdzi brālītis, tas prasa, kāpēc bubini? Puika atbild: “vecums! Nodzīvosi līdz maniem gadiem, zināsi, kā ir!”
  • -Mamm! Mamm! Man izkrita!!! -kas???!! Aifons!!? Aipads???!!? -nu, maaam! Mans piena zobs!
  • Mazā māsa bļauj uz lielo: -pat cūka uzvedas labāk nekā tu! Māsa (10) tā laiski atbild: -jauki! Ar to ir pierādīts, ka es neesmu cūka.
  • Mazais [baciļu perēklītis] zvana: -halo, mammīt, lūdzu, nedusmojies uz mani, es datoram vīrusu pielaidu! -kā tā? -man gadījās uzšķaudīt!
  • Puikam dārziņā pantiņā “pulkstens pieci – sabrauc viesi”. Bēdīgs skaita. Jautāju, kāpēc nepriecīgi? Žēl sabrauktā ciemiņa, viņš atbild.
  • Bērns sašutis, ka skolā mācību stundā par cilvēka orgāniem ietrāpījies grupā, kurai bija jāzīmē zarnas. “Mamm, nu iedomājies, ZARNAS!!!” Nācās veikt zarnu tēla spodrināšanu, PR.
  • -mammīt, kā radās cilvēks? -nuu, daži domā, ka Dievs radīja, daži, ka no pērtiķa. -es zinu! Dieviņš radīja pērtiķi, un no tā radās cilvēks!
  • mammīt, noteikti guli ar seju pret durvīm! -kāpēc tā, bērniņ? -lai man naktī vieglāk tev buču iedot!
  • -mam, cik tev bija gadu, kad izgudroja elektrību?
  • -mamm, cik maksā pica? -latu -un Hesburgera komplekts? -pāri par latu -no kādas valsts ir Hesburgeris? -no Somijas -mums ir lati, bet viņiem pāriparlati?
  • -liec brāli mierā! Turpmāk jums atļauts savā starpā runāt tikai par puķēm! -tu, resnā margrietiņa, ko boli savas vizbulītes, dabūsi pa flokšiem, ka zvaniņi vien nozvanīs!
  • Puikāns izdomāja vārdu māsas lellei: Dagniela. Man iepatikās!
  • -mammīt, vai ir tādi priekanāti? -kas, kas? -nu, priekanāti. Es vakar redzēju, ka pārdod LAIMINĀTU.
  • mammu, es zinu, kā divkāršot lielu laimi! -nu? -nopirkt DIVAS pildspalvas ar dzēšgumiju! (…un tad viņš izaugs un būs īgņa kā teju visi lielie…)

Domugraudi un manas iecienītākās anekdotes par bērnu tēmu

  • Silta sajūta, kad pamanu kādu bērnībā īpaši mīļu grāmatu. Bērniem acīmredzot TĀ sajūta būs, kaut kur lūžņos pamanot vecu, aprūsējušu iPad
  • Ir meli, lieli meli, statistika un tālāk skalā ir norādītais vecums uz bērnu apģērbu izmēru cedelēm.
  • Jocīgas sajūtas, kad bērnam atklāju pasauli, sak, ir internetā tāda vieta… Un bērns atbild: jā, tur vēl ir tas un tas, vakar skatījos.
  • Bērns sūdzas, ka ar viņa kontu kāds cits izsūtījis stulbas vēstules. Prasu -kāda bija parole? -ihatejustinbieber. Mums visiem klasē tāda.
  • While we try to teach our children all about life, our children teach us what life is all about. ~ Angela Schwindt via @zen_moments
  • Mazs bērns – tas tomēr ir jautri. Meitenēm slēpošanas zābakos sabāzti cīsiņi. Tā nu ģimenē tika noteikts “aizliegums bāzt zābakos cīsiņus”. Es piedāvāju neaprobežoties ar cīsiņiem vien, bet iekļaut arī kečupu, suši, maizi un vēl daudz ko. Māsu secinājums, ka sadot sīkajam pa ausi tomēr būšot vieglāk.
  • Nopirku mikseri. Tagad bērniem būs vieglāk ieskaidrot, ka urbis domāts urbšanai nevis putukrējuma putošanai. via @esenif
  • Dažreiz uz bērniem pielietoju ministra Ķīļa vārdā nosaukto metodi: viedokli jautāju tikai tad, ja zināju, ka atbilde sakritīs ar man vajadzīgo.
  • Varat raudāt, varat smiet – man ir puiks, kas naktī dzied! (veltījums kaimiņiem)
  • Bērndārznieku vecāki sapratīs: to, cik tā ir skaisti iesākusies diena, ja dzirdi priecīgu un skanīgu “lablīt!”, kad bērns ieiet grupiņā. Un arī tās dienas, kad garderobē “mammīt, tu te vēl pačammājies, ja glibi, bet es jau skliešu iekšā glupiņā, labi?”
  • Mīļš paldies draugiem.lv! Tā kā saits šorīt nedarbojās, es krietni laicīgāk dikti sašutošo fermeri izčammāju uz dārziņu!
  • Grown-ups vs. Kids: How We See the World Perfekti!
  • Bērns, kurš, šķiet, tik nesen bubināja “si si nu nu si si ko ko si si nu nu si si ka ka te te”, jau runā par sinusiem, kosinusiem, katetēm…
  • Ak, šī mūžīgā taupīgas mātes dilemma: rozi-lillā, kuru grib meita, vai melni zaļā, kura pēcāk derētu arī puikam. Tas, kurš izdomāja dalījumu puiku – meiteņu krāsās, noteikti nebija daudzbērnu vecāks
  • Es šorīt (1.aprīlī) gana daudz atbrīnījos uz “mamm, tev čūska uz galvas!” un “mamm, tev zirneklis uz deguna!”, tāpēc jūtos savu 1.aprīli atstrādājusi.
  • Stāsts par Īstu pacietību. Vīrs uzcepj olu, apsēžas, tūlīt ēdīs… Bērns #1 klāt: gibu olu. Vīrs uzcepj. Apsēžas, tūlīt ēdīs. Klāt #2: -tētīti, olu! Uzcepj. Apsēžas, tūlīt ēdīs. Atskrien #3: -a man??? Uzcepj.Un pēc tam tāds kluss, izmisis, izsalcis un bezgala patiess APNIKUŠI JŪS MAN VISI ESAT!
  • Lūk, patiesā klasika! Mana mamma reiz esot skaitījusi, sevi atceros un tagad manas meitas: Jānis Rainis galvā spainis šļūca da dēli…
  • Šķietami nevainīgs, bet pavedinošs “kurš manā žurnālā Solveigai ūsas piezīmēja?!” – un stundu miers. Visi aizņemti.
  • -omīt, ar ko jūsu mazdēliņš nodarbojas? -ņemas ar kaut kādu triperi. Mazdēls no blakus istabas: -nebaidi cilvēkus, ar tviteri :D (no tvitera)
  • 5 gadi tomēr ir izcils vecums bērniem. “Puikas, braucam pie omes stādīt kartupeļus!” – “urrrā! Mēs stādīsim kartupeļuuuus!” via @ingus
  • Aizsūti bērnus pusdienot uz Hesburgeri, pati sagramsti kaut ko ledusskapī un tev būs 2 brīnišķīgas stundas atpūtai!
  • Senāk man bija 3 teorijas par bērnu audzināšanu un neviena bērna, tagad ir 3 bērni un nevienas teorijas.
  • Bērnam sporta stundas laikā nozagta pusdienu nauda BET: zaglis tik atstājis, lai vislētākajiem salātiņiem skolas ēdnīcā tomēr sanāk. Kas par cēlsirdību! / Kā šo gadījumu komentēja paziņa – topošais Lembergs tātad!
  • Bērni sarunājas: -Mani atrada kāpostos, jo vecāki biologi. -Mani atnesa stārķis, jo zoologi. -Nu tad mani nokačāja internetā… (avots: NRA)
  • Hokejs. “gribētu paklaigāt: ‘Dārziņš, Dārziņš’, bet meita padomās, ka ir jau pusastoņi no rīta un jāpošas” via @EdijsBoss
  • За ночные страданья, за душевные муки  Нашим детям за нас отомстят наши внуки! А.Алякин
  • Attīstības nozīmīgākie notikumi,kuri ievērojami atvieglo dzīvi vecākiem: sāk staigāt; sāk pats ēst; sāk iet uz poda; sāk pats ievadīt paroli; sāk pats uzlikt multenes no TV ierakstu arhīva.
  • Visjaukākā skulptūra pasaulē ir tad, kad mazs bērns, saldi žāvādamies un staipīdamies, uz brīdi sastingst.
  • Bērnam uzdevums ‘uzraksti 5 dzīvniekus no Ledus laikmeta’. Bērns uzrakstīja “3 mamuti un 2 oposumi”. Tagad kasu pakausi, ir 5 vai nav?
  • Meita prasa, vai piestāv tas un tas? Saku: ja gribi patikt sev, jautā sev. Ja puikām, jautā tētim. Ja puiku mammām, tad jautā man.
  • Ka tavu māti!, nolamājos uz kādu apnicīgu sīci. Ieskatījos rūpīgāk – oi johaidi, tas tak manējais.
  • -mammu, tas nav godīgi, ka suņiem var nopirkt smukākas mantas nekā bērniem!, teica bērns un nopirka sev Zooveikalā mantiņu.
  • Diena sākās lieliski, jo bērni nebija atraduši manu vakar noslēpto bulciņu.
  • Saucēja balss tuksnesī – tētis, kurš sīcim pie kases saka, ka kinderolu mājās, māāājās taisīs vaļā.
  • Kurš tērēs laiku, skumdams ziemas, ja ir mammas matu putas?! Pareizāk sakot, bija. Sīkie sivēni :-)
  • Dārziņu absolvēja 6 policisti, 3 frizieres, stiliste, oficiants, 2 ārsti, ķirurgs (manējais), ceļu būvnieks, bd audzinātāja, karavīrs un paleontologs!
  • Vēlu vakarā izpļāpājos todien vasarnīcā palikušajiem mazajiem, ka lielā māsa mājās Rīgā maršmelovus uz sveces cepj. Nu tak pusnaktī nācās braukt viņiem pakaļ.

Sadarbība ar priekšnieku


Cenšos strādāt pēc šādiem principiem:

1. Netērē vadītāja laiku. Ir labi saņemt apstiprinājumu no vadītāja jautājumā, par kuru nav īstas pārliecības, taču nākamreiz, kad grasies to darīt, pajautā sev, vai vadītājs varēs dot labāku atbildi. Vairumā gadījumu tā nebūs, tāpēc paļaujies uz sevi un netērē vadītāja laiku ar liekiem jautājumiem.

2. Piedāvā risinājumus, ne problēmas. Daudzi darbinieki pie vadītāja vēršas ar problēmām. Vadītāja ievērību gūsi, ja, apspriežot ar darbu saistītās problēmas, pati spēsi piedāvāt vismaz dažus risinājumus.

3. Uzņemies atbildību. Arī pieļaujot kļūdas, ir iespējams izpelnīties atzinību. Tā vietā, lai paskaidrojumus sāktu ar atvainošanos, atzīsti, ka esi rīkojusies nepareizi, piebilstot, ka nākamo reizi darīsi citādi.

4. Negaidi mierinājumu. Neiedomājies, ka vadītājam ir terapeita spējas, tāpēc kontrolē emocijas, lai vadītājs nebūtu liecinieks dusmām un asarām. Vadītājam tevi jāredz kā cilvēku, kas rāmi tiek galā ar problēmām.

5. Esi pieejama. Neesi saīgusi, ja vadītājs uzdod nepatīkamu uzdevumu. Saskati to kā jaunu izaicinājumu un nesaki, ka nespēji to izdarīt. Tas palīdzēs tev pašai, un arī vadītājs tevi ievēros.

6. Nedomā, ka vadītājs ir muļķis. Vadītāji par saviem darbiniekiem zina vairāk, nekā viņi iedomājas. Tāpēc, ja grasies melot, ka esi saslimusi, nesūti īsziņas vai e-pasta vēstules, bet gan piezvani un izskaidro situāciju, kāpēc nevari būt darbā.

7. Atceries, ka arī vadītājs grib tev patikt. Arī vadītājam ir svarīgi saprast, kā viņa darbu vērtē padotie, tāpēc nekautrējies pateikties par atbalstu un cita veida palīdzību.

8. Nečīksti. Pat ja visu laiku nežēlojies vadītāja klātbūtnē, viņš ātri uzzinās, kuri staigā pa biroju, žēlojoties par problēmām. Tevi ievēros, ja nepievienosies čīkstētāju pulkam un ar problēmām tiksi galā pati.

9. Izmanto iespēju paklusēt! Nokavēto pateikt paspēsi arī vēlāk. Atsaukt pateikto – nekad.

p.s. diemžēl es vairs neatceros, no kurienes pirms vairākiem gadiem smēlos iedvesmu šī saraksta sastādīšanai. Iespējams, tā bija publikācija kādā avīzē.

%d bloggers like this: