Posts Tagged ‘oracle sertifikācija’

PL SQL developer sertifikācijas atmiņu stāsts


Programmēšanas eksāmenos velns ir detaļās (vs lomu sertifikācijās velns ir jēdzienos). Lai iegūtu Oracle PL/SQL Developer Certified Associate sertifikātu, nokārtoju divus eksāmenus –

  • Oracle Database: SQL Fundamentals I
  • Program with PL/SQL.

Abi ir darba ikdienas sastāvdaļa, jo lielos valsts mēroga projektos sistēmanalītiķis nereti ir cilvēks – orķestris, kam tabulu, vaicājumu, apdeitu, skatu, procedūru un trigeru diriģēšana ir ikdiena – Informix, Oracle, MS SQL, Sybase… It kā jau SQL arī Āfrikā ir SQL, tomēr apaudzēts ar fīčām un nav viegli tā uzreiz atcerēties, kurā DBVS varchar2 noteikti jānorāda minimālais garums, kurā pēc noklusēšanas ir 1 un kurā tāda varchar2 vispār nav.

Tātad, lai dokumentāli apliecinātu zināšanas, raitā tempā jādemonstrē kompilatora prasme. ~1.5 min uz jautājumu – jāizlasa, jāsaprot, parasti satur 4 atbilžu variantus, kas katra ir citāda funkciju virkne. Līdz ar to dot slēdzienu par vienu virkni ir ~20 sekundes laika. Jo ātrāk mācēsi noskanēt virkni uz tipiskām kļūdu ķeramvietām, jo vairāk laika paliks pētīt aizdomīgi pareizās:

  • Vai strādās select lower(replace(trim(‘son’ from cust_last_name),’An’,’O’)) from customers?
  • Kas notiek, kad izpilda select initcap(cust_first_name||’’||upper(substr(cust_city,-length(cust_city),2))) from customers?
  • Vai to_number(to_number(prod_price,’$99,999.99’)*.25,’$99,999.00’) atgriezīs $6,509.75?
  • Vai select lpad(substr(cust_name,instr.(cust_name,’’)),length(cust_name)-instr(cust_name,’’),’*’) from customers where instr.(cust_name,’’,-1,2)<>0 atlasīs tikai tādus klientus, kuriem ir 3 vārdi?
  • Vai no sysdate var atņemt pī?

Un tā tālāk. Nācās atsvaidzināt teoriju. Iesaku Ginta Plivnas blogu – izcili mācību materiāli!!!, lasīju, uzslēdzu smadzenes uz mazkompilatora režīmu (nost ar zinātniskās bakstīšanas metodi “hmm, nez, šitāds kompilēsies?” un “tad jau piečibinās, ja šitas neatgriež”), un izvirzīju mērķi uzreiz uzrakstīt pareizi, zīmēju Venna diagrammas uz papīra.

Tehniskie izaicinājumi

Ja lieta ir gadiem lietota, tad lielos tramvajos jau aiziešana līdz eksāmena telpai ir 3/4 no uzvaras. Tomēr izgulēties uz lauriem eksāmenos nevar:

  • Pieraksta izvirtības uz LV neierastiem formātiem – sākot ar tiem $1,234.67, turpinot October 25th DD-MON-RR un visbeidzot AM un PM. Nācās mācīties tos $99G99D00, $9,999V99, fxDay, fmDdspth…
  • Ne visas funkcijas no eksāmena tvēruma ikdienā lietoju, tāpēc mācījos (kā, piemēram, coalesce), ko dara, argumentu skaits, obligātie, defaultie, kādi
  • Argumentu vērtības un uzvedība. Piemēram, ja instr norāda negatīvu virknes garumu, tad izkritīs ar kļūdu, nevis uzskatīs par null, 0 vai 1. Atceroties šo, bija viegli ātri izslēgt pa kādam atbilžu variantam
  • Funkciju virknes – vai, kā eksāmenā tādas mīl… nvl2(coalesce(decode(substr(instr(length(…. un variācijas, piemēram, – vai var joinot uz A = length(nvl(substr(coalesce(B,instr(A,1,2)),B),’null’))? uh, kādā tempā  eksāmenā nācās galvā šitos kompilēt :)
  • Tipu konversijas, kur ir, kādas un kur nav pieļaujamas – decode, nvl, nvl2, kā arī ar tiem (to_number(to_date(to_char(… – ārpus eksāmena ar tiem palīdz F1 un gūgle
  • Kas notiek ar NULLiem dažādās funkcijās (paldies, Gint!), vai var taisīt substr no null un vai nullif (1,null) ir tāds pats, kā nullif(null,1)? Ja concat pieliek null, vai viss rezultāts kļūst null?
  • Aliasi kolonnām, joiniem, groupiem, orderiem un havingiem – kur var lietot, kur nevar, kur vajag, kur vienalga
  • Ķer uz līdzīgām funkcijām – klasika ir months_between, days_between, years_between
  • Daudz JOINu ar visa veida pierakstiem (+), OUTER, ķer uz USING un ON atšķirībām, uz aliasu izmantošanas niansēm

Mācību procesa izaicinājumi

  • Internetā atrodami eksāmena jautājumiem līdzīgi piemēri ar nepareizām atbildēm, tāpēc vai nu jāpārbauda visas atbildes, vai svarīgi vismaz čuja līmenī mācēt nojaust, ka tā varētu nebūt pareiza. Es gandrīz visus piemēra jautājumus izspēlēju savā rotaļlaukumā – pētīju gan pareizo, gan nepareizos
  • Sagūglētiem piemēriem nav atbilžu skaidrojuma. Pateikts, ka pareizā ir “B”, bet kāpēc? Variācija: rakstīts, ka pareizas ir vairākas (A,C,D…), lai gan eksāmenā pareizā var būt tikai viena. Nu tad jāsaprot, kur āķis. Forumos var atrast – lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc… Bet ir daudz atbilžu no sērijas “kurš tad ir tāds idiots, ka neredz, ka pareizais protams ir B”
  • Drilltests vietām ir pretrunā gan ar mācību materiāliem, gan praksi. Jau minētā varchar2 gadījumā – drillā pareizā atbilde skaitījās, ka tipa definīcijā var nenorādīt garumu, kamēr materiālos un praktiskajā Oracle krita ar kļūdu, ja nenorāda varchar2 garumu
  • Nebija pieejama precīzi tāda vide, par kādu ir eksaminācija. Tajā, kuru es lietoju, piemēram, varēja kolonnu secību alterēt (līdz ar to prasti jāiegaumē, ka eksāmenā uz “vai var esošai tabulai nomainīt kolonnu secību?”, jāatbild “nē”)
  • Drilltests, kuru dod BDA, ir vieglāks nekā reālais eksāmens. Par to parunāju arī ar BDA cilvēkiem, bet viņi jau neko ietekmēt nevar, tāds tas ir un alles. Tāpēc brīdinu – uz drillu vien nepaļaujieties

Sākumā gāja grūti ar kompilēšanu galvā – nepierasti tomēr. Centība rezultējās ar 91% (pietiktu ar 60% – slieksnis pazems, jo eksāmens IR ķēpīgs).

Advertisements
%d bloggers like this: