Noliktavas strādniekiem – pienu par kaitīgu darbu


Manuprāt, analītiķim līdz darbam pie datu noliktavas ir jāizaug, jānobriest, jānogatavinās OLTP druvā. Datu noliktava – tas ir nopietni. Tie ir lēmumi, tās ir ekspektācijas (mārketinga saukļus gan jau kādu zināt), tas ir izdarīt varen sarežģītu darbu, lai cik gudru grāmatu un visādu blogu :) būtu sarakstīts ar padomiem. Tāpat noliktavas strādnieka dienišķais būt vai nebūt: labot datus noliktavā vai gulties uz ambrazūras cīņā par labākiem avotiem?

 

Programmētāji zina – lai atrastu bagu, ir jāmāk domāt kā bags domā. Tā nu es te pārfrāzējot saku, ka DN analītiķiem pirms DN jāapēd puds sāls avota sistēmās. Jāsaprot, ko, kā un kāpēc dara avotu cilvēki, kādi grābekļi, kāds viņu domu gājiens. Ko tur liegties, pašai kā bumerangs ir situsi OLTP sistēmu izstrādātāju nepadomāšana tālāk par savu pagalmu. Neizdarāmu lietu jau parasti nav. Tikai vairāk laiku un izdomu prasa.

 

Jo vairāk runās, jo lielākā iespēja, ka noliktavas strādniekus sadzirdēs. Pielikšu atrunu, ka, protams, ir uzņēmumi, kur par šo jau tagad tiek nopietni domāts. Šeit rakstītais kompilēts no dažādu analītiķu pieredzes, nozares mītiem un leģendām. Visi piemēri anonimizēti.

 

Ideālajā pasaulē DN vs OLTP problēma ir identificēta un OLTP cilvēki ar DN cilvēkiem sadodas rokās un smaidīdami dodas uz kopīgu mērķi – vēl ideālāku pasauli. Visi zina, kādus datus un kā ņem uz DN, nosacījumi abās pusēs sakrīt, allaž savlaicīgi vienojas par izmaiņām, avota datu labošanas skripti vai nu nav nepieciešami, vai nu sakopj aiz sevis astes priekš DN, kā arī ir daudz jauku testa datu pēc pirmā pieprasījuma vai pat bez prasīšanas. Ļoti ceru, ka akurāt tā, kā pie jums.

 

Ne-ideālā pasaulē datu noliktavu cilvēkiem tik gludi neiet. Kāpēc eksistē arī neideāla paralēlā pasaule? Tāpēc, ka gadās:

 

*) avotiem un DN ir dažādi izstrādātāji (ar visām izrietošām birokrātijām),

 

*) nav cilvēka, kurš ir  ar vienu kāju avotā, ar otru noliktavā (ja būšana ir formāla, jēgas maz, bet parasti beidzas ar to, ka šo cilvēku viena no pusēm sāk arvien vairāk nodarbināt, līdz paņem pie sevis),

 

*) sistēmu izstrādei dažādi budžeti (un tad, kā saprotat, pingpongs),

 

*) avotu cilvēki ir līdz ausīm savos darbos (un, ja godīgi, nealkst rakņāties pa veciem sqliem, jo VIŅIEM viss strādā),

 

*) noliktava ieviesta ķeksīša pēc. Gala lietotāji tāpat turpina savus pirmsplūdu ekseļus, bet sākotnējais izstrādātājs piesedzās ar papīriem,

 

*) DN cilvēki izlutina lietotājus ar to, ka gan jau tiks galā, ko nu taisīt problēmu, kopš pasaulē ir izgudrota update komanda.

 

Daži gadījumi, kuros DN analītiķiem sirms mats klāt:

 

1) ja avots kādā brīdī nomaina lauka nozīmi – senāk rekins.nosutits “jā” bija ‘0’, bet kopš eiro ieviešanas “jā” kļuvis “1”. Dažreiz pat kurioza iemesla dēļ – jaunajam avota analītiķim sajuka, bet tad, kad atklāja, ka jau uztaisīts, tā arī palika.

 

2) ja lauka satura nozīme atšķiras dažādas situācijās. Ja līzinga gadījumā laukā “klients.adrese” ir pircēja adrese, bet kredīta gadījumā – galvotāja adrese. Papildus kādā specifiskā gadījumā, piemēram, ja nokavēti vairāk 3 maksājumi, tajā glabājas adrese, uz kuru sūtīts pirmais atgādinājums, bet ja nokavēti vairāk nekā 3, tad tā, uz kuru sūtīts jaunākais atgādinājums. Avota sistēmā cilvēki saliek ifus, notestē, kaut kādu daļu ieraksta izmaiņu projektējumā (kurš līdz ar citiem 376 maziem dokumentiņiem kaut kur glabājas), kaut ko koda komentāros, nodod un laimīgi aizmirst, avota formās adreses smuki salec pa laukiem. Pēc kāda laika datu noliktavu cilvēki mēģina saprast loģiku.

 

Žanra klasika ir avota sistēmu projektējumos šajā vietā frāze “tiks precizēts vēlāk” vai komentārs “Inokentijs ierakstīs”. Spoiler alert: Inokentijs tālēs zilajās.

 

DN tad rodas kaut kas līdzīgs šiem:

 

A) paņem uz DN kā “adrese” un ieraksta aprakstā a la “Kredīta gadījumā galvotāja adrese, citos gadījumos tas, kas aprakstīts avota dokumentācijā”. Lauks pārņemts, sirdsapziņa tīra, lai nu lietotāji paši tiek galā.

 

B) tiem, kuriem var atšķirt, izveido DN objektus a la “Līzinga ņēmēja adrese”, “Galvotāja adrese”, “Pārējās adreses”, un tad vai nu transformācijā vai pēcapstrādē, vai pārskatos sadala ar case ifiem.

 

C) DN cilvēki mistiskā veidā panāk, ka avots sakārto datus un ievieš pie sevis dažādus laukus. Vai vismaz iedod precīzus where nosacījumus.

 

D) variācija – DN cilvēki pēc labākās sirdsapziņas uztaisa. Tikmēr avota sistēmā atnāk jauns, strādīgs analītiķis un piekopj. Vienā brīdī kādam lietotājam rodas aizdomas, kāpēc kredītņēmēji tik bieži dzīvo turpat, kur galvotāji, un tad futbola sezonu var uzskatīt par atklātu.

 

3) izmaiņu atšķiršanas mehānisms. Jāpiekrīt, ka avota sistēmai ne vienmēr vajadzīgs. Uztaisa update vai fiziski padzēš. Bet DN pēc tam raķešzinātne jātaisa. Man personīgi tagad simpatizē, ja katrā avota tabulā katrai rindai ir pieejami ierakstīšanas un pēdējās koriģēšanas datumi, savukārt dzēstie ir atzīmēti kā loģiski dzēsti vai vismaz to atslēgas kaut kur uzskaitītas kā fiziski dzēstas.

 

4) avotu sistēmu datubāzes pusdokumentētas, pusaizmirstas īpatnības. Ir jauki, ja ir smuki, godīgi lauciņi un tabulas a la “darijums” ar klasificētu pazīmi, kredīts vai līzings. Vai atsevišķas tabulas “kredits”, “lizings”. Nav tik jauki, kad ir tabula “na_kustiba” ar laukiem paz1, paz2, paz3, paz4. Lien nu ārā no ādas, lai uzzinātu, ka kredīts ir tad, ja paz1=Z un paz3=9, bet līzings ja paz2=Y, paz3=4Q un nav aizpildīts paz4. Nu, ideju, cerams, sapratāt. Šis raksturīgs vecām sistēmām. Diemžēl gadās arī jaunākām, kuru izstrādātāji sapinušies meistarībā.

 

Šeit tomēr lūdzu paturēt prātā: mēs visi esam tikai cilvēki. Zinu reālu gadījumu, kur jaunpieņemtai augstas klases PLSQL programmētājai projekta cilvēki palūdza rakstīt vienkāršāku kodu. Jo viņa pabeigs darbu un aizies uz citu projektu, bet palicējiem būs jāsadzīvo ar tiem dinamiskajiem masīviem un citām grūti lasāmām konstrukcijām. Šī atziņa mani izmācīja, piemēram, likt nenorādīta datuma lookupam aizbāzni nevis … else ‘25000101’, bet … else to_char(to_date(’01-JAN-2500′),’YYYYMMDD’), jo otrajā gadījumā manuprāt ātrāk skaidrs, ka tas ir no aizbāžņa datuma izveidots identifikators.

 

Daži no jautājumiem, kurus labā pasaulē risina arhitekti un kvalitātes pārvaldnieki, bet, ja tas tā nav, tad DN analītiķiem galvas kūp:

 

1) Avota sistēmā dati, teiksim statusi (iesniegts, apstiprināts…) pēc idiem pielasās no dažādiem klasifikatoriem atkarībā no dokumenta tipa (ar nebūtiskām (?) niansēm – piemēram, kādam “apstiprināts” varētu saukties “pieņemts”. Bet var būt papildnianses, ka citam savukārt “apstiprināts” nozīmē pēc biznesa to pašu, ko vēl citam “iesniegts”)) – vai DN salikt vienā statusu dimensijas tabulā ar papildatribūtiem, vai pārņemt kā katram savu?

 

2) Ko darīt, ja avotā ir kļūdains risinājums, kurš netraucē avota sistēmai (lietotāji pieraduši vai nelieto to lauku)? Vai ja avota funkcionalitāte atšķiras no avota projektējuma? Kas tas ir? Bugs? Fīča? Todo? (šajā vietā atgādināšu, ka Inokentijs ir prom, bet Maija Saprātiņa, kurai to gabalu piešķīra, ir noslogota ar cita bloka iešanu produkcijā).

 

3) Ko darīt, ja, taisot ko citu, atrod kļūdu sen jau strādājošā DN gabalā? Teiksim, rakņājoties pa ETL, pamana, ka, pārņemot no rēķina preču aprakstus, sasien preces numuru ar apraksta numuru, rezultātā pirmajai precei ir piesaistīti visu rēķina preču pirmie apraksti, otrajai precei – visu preču otrie u.t.t. Kokteilis. Bet vai celt paniku, ja neviens nav sūdzējies? Ej nu zini, cik vietās un pārskatos šis jau iegājis un kā tur nokopts. Kurš metīs ar akmeni, ja DN analītiķis noklusēs, sak, pašam vēl nāksies labot, bet pietiek savā darāmā. Variācija – to taisīja Pēcis, negribas kašķēties. Apakšvariācija: par to atrašanu testētājiem algu maksā, lai viņi ziņo. Apakšapakšvariācija: negribas traucēt, jo varbūt kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ tāda bija prasība.

 

4) Kurā vietā taisīt NVL, TRIM u.tml.? Avota datu atlases selektā? Transformācijas gabalā? Pēcapstrādē? Pirms iekļaušanas pārskatā? Vai tos likt visiem laukiem kā standartapstrādi pat tad, ja it kā nevajag?

 

5) Vai dublēt avota biznesa constraintus, teiksim, ka ievadē atļauti ‘1’, ‘2’, ‘3’, vai ņemt neanalizējot. Ir projekti, kuros taisa, lai transformācija izkrīt, ja ir ārpus diapazona. Ir, kur tādus samet speciālā tabulā izskatīšanai. Ir, kur pārņem un neliekas ne zinis. Ir tādi, kur notiek datu kvalitātes kontroles, piemēram, reizi nedēļā laiž kontrolselektu, vai DN nav parādījušies dati ārpus ‘1’, ‘2’, ‘3’. Bet – šādi kontrolselekti ir jāizdomā, jāievieš, jāuztur (!!!!!!!). Un jāzina, kā rīkoties, ja atradīsies ieraksti ar citām vērtībām. Kā saka viens mans draugs, pieredzējis analītiķis, – “nevajag meklēt kļūdu, ja nav zināms, ko ar to iesākt”.

 

Kā ietaupīt uz sirmo matu krāsošanu?

 

Datu noliktavu darba sludinājumos goda vietā ir KOMUNIKABILITĀTE un analītiskās prasmes. Pamatoti. Lai gan ceru, ka pārskatāmā nākotnē arvien vairāk uzņēmumos tiks šīs lietas sakārtotas, lai DN cilvēku komunikabilitātei (lasiet: ja pats mācēs sarunāt, tad (un tikai tad) dabūs korektus avota datus) tomēr nebūtu izšķirošā nozīme, bet avota sistēmu cilvēkiem informācijas sniegšana priekš DN projekta cilvēkiem būs parasts, plānots un kontrolēts darba uzdevums.

 

Tur, kur vēl ir ceļā uz to, manuprāt DN cilvēkiem ir vērts pārzināt,  saprast avota sistēmas datu struktūras un funkcionalitāti. Jo realitāte mēdz būt tāda, ka dokumentācija vairāk nebūs, nekā būs, izstrādātājiem nebūs ne laika, ne vēlēšanās iedziļināties, savukārt iespēja tikt pie pilnīgākās dokumentācijas pasaulē – avota IS izejas koda ir 1) reti kad iespējams luksuss, 2) ne jau vienmēr to kodu DN cilvēks prot brīvi lasīt.

 

Mana pieeja – ja iespējams, atrast veidu, kā padarbināt avota sistēmu, redzēt un pastrādāt, kā dati rodas, kā notiek viss process. Piemēram, ja uz datu noliktavu pārņemami izrakstīto rēķinu dati, tad kā tie rodas, kāds ir to dzīves cikls. Pie reizes jēdzieni kļūs saprotamāki. Ideāli, ja ir pieeja visai dokumentācijai, t.sk. vēsturiskajai. Lasot, kā laikā gaitā sistēmas evolucionējušas, var labāk saprast fonu, problēmas, vājās vietas. Ja ir iespēja ar SQL pie avota bāzes tikt – ņamma!

 

Papildu tai fantastiskajai brīvības sajūtai (kura DN cilvēkam ir, ja māk un tiek klāt rakstīt visādus biznesa selektus avota IS) būs arī priekšstats par DN testēšanu, jo viens no veidiem ir, ka lietotāji atver vienu dokumentu vai sarakstu abās sistēmās un salīdzina. Man ir pieredze, kā lietotājiem patika dokumenti, kurā detaļās, ar attēliem un bultiņām aprakstīts, kuri lauciņi no avota sistēmas formām un sarakstiem atbilst kuriem datu noliktavā. Piemēram, nosaukumi atšķiras (objektīvu iemeslu dēļ, jo var gadīties, ka sen jau jaunas veidlapas, bet vecajā sistēmā nemaina un visi pieraduši, ka laukā “adrese” ir personas kods), taču jaunajos projektos, t.sk. DN lieto jaunos nosaukumus.

 

Nobeigumā vispārināts ieteikums: pirms nosodīt (ja vispār ko tādu darīt), pacensties izprast domu gājienu. Ir bijis, ka sarunu sāc ar “kurš idiots ko tādu izdomāja”, bet pabeidz jau ar “kāds interesants un attapīgs risinājums”! :)

 

PL SQL developer sertifikācijas atmiņu stāsts


Programmēšanas eksāmenos velns ir detaļās (vs lomu sertifikācijās velns ir jēdzienos). Lai iegūtu Oracle PL/SQL Developer Certified Associate sertifikātu, nokārtoju divus eksāmenus –

  • Oracle Database: SQL Fundamentals I
  • Program with PL/SQL.

Abi ir darba ikdienas sastāvdaļa, jo lielos valsts mēroga projektos sistēmanalītiķis nereti ir cilvēks – orķestris, kam tabulu, vaicājumu, apdeitu, skatu, procedūru un trigeru diriģēšana ir ikdiena – Informix, Oracle, MS SQL, Sybase… It kā jau SQL arī Āfrikā ir SQL, tomēr apaudzēts ar fīčām un nav viegli tā uzreiz atcerēties, kurā DBVS varchar2 noteikti jānorāda minimālais garums, kurā pēc noklusēšanas ir 1 un kurā tāda varchar2 vispār nav.

Tātad, lai dokumentāli apliecinātu zināšanas, raitā tempā jādemonstrē kompilatora prasme. ~1.5 min uz jautājumu – jāizlasa, jāsaprot, parasti satur 4 atbilžu variantus, kas katra ir citāda funkciju virkne. Līdz ar to dot slēdzienu par vienu virkni ir ~20 sekundes laika. Jo ātrāk mācēsi noskanēt virkni uz tipiskām kļūdu ķeramvietām, jo vairāk laika paliks pētīt aizdomīgi pareizās:

  • Vai strādās select lower(replace(trim(‘son’ from cust_last_name),’An’,’O’)) from customers?
  • Kas notiek, kad izpilda select initcap(cust_first_name||’’||upper(substr(cust_city,-length(cust_city),2))) from customers?
  • Vai to_number(to_number(prod_price,’$99,999.99’)*.25,’$99,999.00’) atgriezīs $6,509.75?
  • Vai select lpad(substr(cust_name,instr.(cust_name,’’)),length(cust_name)-instr(cust_name,’’),’*’) from customers where instr.(cust_name,’’,-1,2)<>0 atlasīs tikai tādus klientus, kuriem ir 3 vārdi?
  • Vai no sysdate var atņemt pī?

Un tā tālāk. Nācās atsvaidzināt teoriju. Iesaku Ginta Plivnas blogu – izcili mācību materiāli!!!, lasīju, uzslēdzu smadzenes uz mazkompilatora režīmu (nost ar zinātniskās bakstīšanas metodi “hmm, nez, šitāds kompilēsies?” un “tad jau piečibinās, ja šitas neatgriež”), un izvirzīju mērķi uzreiz uzrakstīt pareizi, zīmēju Venna diagrammas uz papīra.

Tehniskie izaicinājumi

Ja lieta ir gadiem lietota, tad lielos tramvajos jau aiziešana līdz eksāmena telpai ir 3/4 no uzvaras. Tomēr izgulēties uz lauriem eksāmenos nevar:

  • Pieraksta izvirtības uz LV neierastiem formātiem – sākot ar tiem $1,234.67, turpinot October 25th DD-MON-RR un visbeidzot AM un PM. Nācās mācīties tos $99G99D00, $9,999V99, fxDay, fmDdspth…
  • Ne visas funkcijas no eksāmena tvēruma ikdienā lietoju, tāpēc mācījos (kā, piemēram, coalesce), ko dara, argumentu skaits, obligātie, defaultie, kādi
  • Argumentu vērtības un uzvedība. Piemēram, ja instr norāda negatīvu virknes garumu, tad izkritīs ar kļūdu, nevis uzskatīs par null, 0 vai 1. Atceroties šo, bija viegli ātri izslēgt pa kādam atbilžu variantam
  • Funkciju virknes – vai, kā eksāmenā tādas mīl… nvl2(coalesce(decode(substr(instr(length(…. un variācijas, piemēram, – vai var joinot uz A = length(nvl(substr(coalesce(B,instr(A,1,2)),B),’null’))? uh, kādā tempā  eksāmenā nācās galvā šitos kompilēt :)
  • Tipu konversijas, kur ir, kādas un kur nav pieļaujamas – decode, nvl, nvl2, kā arī ar tiem (to_number(to_date(to_char(… – ārpus eksāmena ar tiem palīdz F1 un gūgle
  • Kas notiek ar NULLiem dažādās funkcijās (paldies, Gint!), vai var taisīt substr no null un vai nullif (1,null) ir tāds pats, kā nullif(null,1)? Ja concat pieliek null, vai viss rezultāts kļūst null?
  • Aliasi kolonnām, joiniem, groupiem, orderiem un havingiem – kur var lietot, kur nevar, kur vajag, kur vienalga
  • Ķer uz līdzīgām funkcijām – klasika ir months_between, days_between, years_between
  • Daudz JOINu ar visa veida pierakstiem (+), OUTER, ķer uz USING un ON atšķirībām, uz aliasu izmantošanas niansēm

Mācību procesa izaicinājumi

  • Internetā atrodami eksāmena jautājumiem līdzīgi piemēri ar nepareizām atbildēm, tāpēc vai nu jāpārbauda visas atbildes, vai svarīgi vismaz čuja līmenī mācēt nojaust, ka tā varētu nebūt pareiza. Es gandrīz visus piemēra jautājumus izspēlēju savā rotaļlaukumā – pētīju gan pareizo, gan nepareizos
  • Sagūglētiem piemēriem nav atbilžu skaidrojuma. Pateikts, ka pareizā ir “B”, bet kāpēc? Variācija: rakstīts, ka pareizas ir vairākas (A,C,D…), lai gan eksāmenā pareizā var būt tikai viena. Nu tad jāsaprot, kur āķis. Forumos var atrast – lūdzu, paskaidrojiet, kāpēc… Bet ir daudz atbilžu no sērijas “kurš tad ir tāds idiots, ka neredz, ka pareizais protams ir B”
  • Drilltests vietām ir pretrunā gan ar mācību materiāliem, gan praksi. Jau minētā varchar2 gadījumā – drillā pareizā atbilde skaitījās, ka tipa definīcijā var nenorādīt garumu, kamēr materiālos un praktiskajā Oracle krita ar kļūdu, ja nenorāda varchar2 garumu
  • Nebija pieejama precīzi tāda vide, par kādu ir eksaminācija. Tajā, kuru es lietoju, piemēram, varēja kolonnu secību alterēt (līdz ar to prasti jāiegaumē, ka eksāmenā uz “vai var esošai tabulai nomainīt kolonnu secību?”, jāatbild “nē”)
  • Drilltests, kuru dod BDA, ir vieglāks nekā reālais eksāmens. Par to parunāju arī ar BDA cilvēkiem, bet viņi jau neko ietekmēt nevar, tāds tas ir un alles. Tāpēc brīdinu – uz drillu vien nepaļaujieties

Sākumā gāja grūti ar kompilēšanu galvā – nepierasti tomēr. Centība rezultējās ar 91% (pietiktu ar 60% – slieksnis pazems, jo eksāmens IR ķēpīgs).

Notes from Business Analysis Conference Europe’2014


Luckily I had the pleasure to attend one of the most respected and awaited events in Business analyst community – Business Analysis Conference Europe’2014 as one of 416 attendees amongst delegates from UK, Germany, Malaysia, Switzerland, New Zealand, Ukraine and many other countries.

Just to fill you in some background of the audience – more than 370 BAs there – Principal, Lead, Senior, Team lead, Manager; a few nice job titles I noticed: Business analyst mentor, Managing Analyst, Principal Technologist, BA Resource Lead, IT Business analysis expert, Business Analyst Designer, Staff Business analyst, Mobile applications BA. That’s quite impressive BA density per square meter, isn’t it?

And last, but not least – three System analysts. Thanks, Canada and UK for not leaving me alone :) I did a small research and found out that this role has almost disappeared there. BA’s output usually goes to System/Enterprise/Technical architect as input, and architect collaborates with programmers. I believe we here in Latvia will experience the same soon.

Ok, moving on conference. It was a challenge to choose two-day road map when 5 tracks and 40+ interesting presentations there. The questions I had –

  • Is business analysis rebrending itself towards system analysis?
  • Is pretending to be agile really agile? If we have a meeting every day, are we using scrum?
  • What are default values in business analysis nowadays?

So I attended 16 nice events and would like to share some of my impressions and notes. I’ve divided this entry into four main topics – Communications, Agile, Business analysis and life, Experience. First of all, let’s start with warming up. You’ll find answer later, if you are in doubt. Which is BA favorite answer?

  • It’s out of scope
  • Let’s have a meeting about that
  • To be detailed later
  • It depends
  • This will be done automatically

Let me just touch on a BA manifesto I collected:

  • Soft skills über alles. Everything else can be learned
  • Communication – investment vs waste
  • BA must have survival skills and stress management techniques (under pressure, stress etc)
  • Know and do time management
  • Set a goal – every week become a bit more skilled
  • Ask questions! Great BA’s ask – WHY?
  • Understand your values
  • CARE ABOUT YOURSELF. No-one else will – you are a resource

Communication

It’s Not What You Say; it’s What’s Heard, Suzanne Robertson

  • Everything is communication. It’s a lifelong challenge
  • BA’s job is to move ideas from one thick skull to another: users, developers, management…
  • Always invest time to align expectations, share mental model
  • Avoid empty announcements, keep positive thread:
    • Flight delayed!
    • Flight delayed because of bad weather. We don’t know for how long but we will be back in 15 minutes to announce news
  • Make noise free environment. Eliminate or at least reduce any
    • visual noise (too bright picture, rough wall…)
    • audial noise (phones, cars…)
    • kinesthetic noise (smell…)
  • Put chairs straight, keep coffee hot, pencils sharp… or they’ll steal attention away
  • If BA knows a formal modelling language, it is like knowing one more foreign language
  • People write tougher than speak. Call!

 Information is beautiful, David McCandless, journalist

  • Protect yourself and others from lies
  • Single date is not truth. Provide context!
  • $ 100 000 000 cut!!?? Is it a big deal?

cut

Be creative! You have so many dimensions!

  • Placement
  • Colour
  • Size
  • Text
  • Hierarchy
  • Font
  • Shape
  • Motion

creative

Animation–free from static world, Andrew Turner

  • Visualize and animate requirements, events, scenarios
  • A picture is worth a thousand words and one minute of video is equal to 8 million words
  • 59% of executives would rather watch video than read text
  • Viewers retain 95% of a message when they watch it in a video – compared to 10% when reading it in text
  • Ideas when to use animation:
    • Data flow in diagrams
    • Process flow in models
    • Process before/after
    • Data transitions
    • Usability problems, solutions
    • To align expectations with assumptions

Agile

Has the relentless march toward Agile eliminated the need for Business Analysts? Andrew Jacques

  • Software should be Agile unless there is a good reason to go Waterfall
  • Waterfall projects can still use Agile techniques within stages
  • A product owner will be involved full time, and ideally they will come from the business rather than IT
  • We have docs, but it’s not a purpose
  • Requirement management tools + documented code + documentation spread over requirements: f.e. JIRA attached user stories, mockups
  • No «pick solution» thinking. We «buy-in» solutions
  • Agile is not a way to reboot a bad team. Agile needs good team
  • 3 week sprints motivates – everyone sees a real result
  • Industry still has little experience maintaining agile projects

 Transition from Waterfall to Agile Tony Hanton, James Fitzgerald

  • Agile is not a silver bullet
  • Agile is a competency, not a methodology:
    • mindset, not template
    • culture, not methods
  • It’s hard to be agile when the team doesn’t understand the business domain
  • Short sprints motivate :)

Business analysis and life

The Business Analyst’s Identity Crisis Richard Shreeve, Consultancy director

Business analysis is increasingly blurred. While distinct roles yet, many of the same skills and competencies are required

identity

Hints to survive:

  • Standardize on a repository-based tool to promote the sharing and re-use of business, information, application and technology models
  • Use frameworks
  • Create templates
  • Draw on existing models
  • Search for best practices
  • Use software for checking consistency etc.

Enhance your BA through UX! Yuri Vedenin

BA’s, please

  • …live in user’s shoes, not process
  • …start building more human centered products
  • …care more about your users preparing mockups and scenarios

Thriving in a world of change Professor Eddie Obeng

lines

When you were a child you saw a similar puzzle.  In THAT problem the lines were same length.  And you learnt the ‘correct answer’

Correct answers don’t live forever. Be aware of them.

answer

World has changed.

By the way Professor suggests: do NOTHING of NO use!

Play! Georgiana Mannion

  • «You can learn more about a person in an hour of play than you can from a lifetime of conversation»
  • A game helps to get rid of teached answers
  • The opposite of play isn’t work, it’s depression

A better way of working Lambert David

  • ~5 meetings a day, 60% of our time on email – when did you have 3 h uninterrupted work?
  • BA problem: no time to lift up your head and think…
  • There IS a better way! Extract maximum from
    • Physical space
    • Technologies
    • Culture

Besides, it was interesting to learn about a company where everything is designed for BA’s to achieve maximum efficiency. Actually there is no better picture and I use my fast photo just to illustrate the idea:

office

  • How it works there? A new project starts. Team gets it’s place. Stay, move – as your team or you wish. Where would you like work today? Go there! Find a place you feel best today or right now and work there. No reservations required, no limits set
  • You are mobile. IT and data fully equipped everywhere, just plug in
  • Various type of rooms for concentration
    • guaranteed silence, no other people movements near..
    • greenery, single chapels, meditation carpets, yoga…
  • Different rooms for small/medium/large teams, different types for any team:
    • formal meetings, long whiteboard, interactive shared whiteboards, tables, chairs…
    • informal meetings, brainstorming, creative
    • leisure, eating, snacks, recreation, kitchens, free drinks, snacks, food
  • Large open hub where all fit

Looking at the situation from a mortal’s view without having such a perfect office, what can we do TODAY?

  • Don’t wait changes from top. Change yourself and you’ll have followers
  • Change your environment. Make it nice, encouraging
  • Never let environment to eat up you or suppress your talent. Never!!!
  • Organize events
  • Share problems, solve problems
  • Provide feedback
  • Smile, be positive and noticeable

Experiences

Can a BA add value to IS security project? Gillian Walton

  • Traditionally the Information security team is too focused on physical security of devices and less focused on security of information itself….
  • Through a partnership with security, business analysts can play a key role in ensuring adequate security controls are included in the systems requirements
  • Lawfirm’s project; management is a sponsor
  • Customers demand security
  • ~6 months preparing, studying ISO/IEC 27001
  • Business analyst : look at processes, document them and look no breaches possible
    • What to be protected?
    • Where are gaps?
    • Where are potential gaps?
    • Doubled, tripled data and process holders…
    • Communication channels…
    • Spreadsheets, printouts around, back and forth
  • Create culture!
  • that bunch was a hard nut but it was successfully moved to a new IS and later certified to ISO/IEC 27001

       – How do you know there are zero breaches?

       – I hope :) I know the processes and we did our best. Show people you DO care and do your best!

A Business Analyst Journey to a Lead Business Analyst  Isha Jain, UK IT Business Analyst of the Year ’2013

It was a totally amazing presentation! You are my stakeholders right now and I want to be sure that you step out of this room after achieving your objectives. Isha remembered every question (and name of the questioner) and got his or her confirmation after response.

When Isha started her carrier path as a business analyst, she had a lot of questions:

  • What is the scope? Is it replacing system for 200 people across the department or is it more?
  • What will business tell me as their requirements? Do I want to hear it?
    • System Problems?
    • Things they do in spreadsheets? (~100)?
  • Will that give real Value to the programme?
  • Can I be sure that the requirements will be the real business needs?
  • Can I be confident that these requirements will eliminate all inefficiencies in the department and deliver real business benefits?
  • Remember – people’s perception is built from how you position yourself

Naturally she was noticed and promoted. The next move was to define a BA role in the Company. I want a BA to:

  • Find real requirements that give real value
  • Document Requirements
  • Write Business case
  • Write an Investment proposal
  • Create business process models
  • Be bridge between business and IT
  • Help developers to clarify requirements

I got authority -> people started to believe me -> people started to follow me

Before there were 7 branches and a lot of “irreplaceable” analysts. Isha was certainly sure it’s not a sustainable situation and her direction was to BA’s as a single entity (a pool). Now as a senior management Isha:

  • Established framework – tools for req. management, templates, different workshop styles (200 people there)
  • Created BA service catalogue to avoid people body shopping – provide services, not bodies!
  • Recommends the best approach
  • Leading IS and senior leaders through change
  • Identifying best practices in the industry
  • Provide services not just to project but to wider business
  • Bringing visibility to BA Practice, mentoring BAs
  • Maintains performance hubs – measure, improve
  • Building Skills framework/Training catalogue

Some of Isha’s niceties:

  • Think. Ask. Repeat as necessary :)
  • Remember and answer questions. All questions. Always.
  • Proud and happy doing my job
  • Take time out to celebrate Success and Achievements

Now thank you for staying with my blog and, turning to the end of my notes, here come my findings:

  • Is business analysis rebrending itself towards system analysis?
    • No – it takes over the most pleasant part of IT
  • Is pretending to be agile really agile?
    • Seems yes… but not as dogma – great!
  • What are default values in business analysis nowadays?
    • Communication, talented BAs, requirement management tools

And finally – the BA’s favorite answer : it depends!

Kas ir biznesa analītiķis un kam tas vajadzīgs? Bet sistēmanalītiķis?


Nesen atkal pārrunājām analītiķu asociācijā, ka nereti uzņēmēji, pasniedzēji, studenti īsti neizprot biznesa analīzes, arī sistēmanalīzes, pienesumu. Stereotips, ka vajadzīga tikai programmēšana, ir dzīvelīgs.

Grūti atbildēt pat gari, kur nu vēl īsi. Asociācijā mēģinām pēc iespējas īsāk un plašai auditorijai saprotamāk noformulēt, kas tas ir. Smagi iet… mēģinām ij ar santehniķu, ij ģimenes ārstu piemēriem…

Man tuvāka ir sistēmanalīze, esmu noformulējusi tādu kā reklāmsaukli: „ar mani komandā jūsu sistēma darīs to, ko jūs gribat, lai tā dara”. Varbūt biznesa analītiķim varētu šo adaptēt kā “ar mani komandā jūsu uzņēmums sasniegs to, ko jūs gribat, lai tas sasniedz”?

Biznesa analīze kā darbs neienāk prātā, nav motivācijas tai, BA pienākumi viltīgi ieslēpjas citos. Kas tad tur liels, vajag ieviest pašapkalpošanās portālu un e-rēķinus? Pasauksim programmētāju, uztaisīs. Jā, var paveikties un ir programmētāji, kam analīzes darbi ir asinīs kā tik pašsaprotami, ka ļauj ar lielu pārliecību sludināt– ne tāda analīze, ne analītiķi nav vajadzīgi, heh, piemirstot, ka tādi darbi patiesībā jau tiek darīti. Es jau nesaku, ka noteikti vajag atsevišķu lomu. Taču biznesa analīze pelnījusi būt saulītē, ne sētmalē.

Darba sludinājumos BA darbi mēdz slēpties zem citiem nosaukumiem – enterprise architect, consultant, solutions coordinator… Un otrādi, zem BA birkas samet visus darbus, kuri palikuši pāri. Lūk, piemērs diviem sludinājumiem ar tādu pašu amata nosaukumu:

BAslud

Mans divcentu mēģinājums tantei Bauskā skaidrot, ar ko tie analītiķi atšķiras

Pieņemsim, ģimenes ārsta prakse laukos. Nodzeltējušas pacientu kartiņas plauktā pēc dzimšanas gadiem. Pa kreisi uz galda reģistrēšanas žurnāls, pa labi uz lapiņas sarakstīti tie, kuriem par potēšanu jāpiezvana.

Valdība paskatās – atkal tie igauņi mums priekšā. Steidzami vajag kaut ko izdomāt. Vajag datorizēties. Tā nu atnāk analītiķis, kuram jāuztaisa sistēma „Lauku ārsts v0.0.1.0.3.9.”

Ārste saka – man nav laika, re, kur mans palīgs, parunājieties.

Palīgs ir pavisam parasts, normāls cilvēks, zinoša mediķe, kundze pensijas gados, datora pieredzes nav.

Parasts biznesa analītiķis

Parasts analītiķis uzklausīs ārstes palīdzi un tā, kā viņa dara, arī sazīmēs modeli un sistēmas ideju. Kad jauns pacients, viņa sameklē plauktā starp veidlapām tukšu grāmatiņu, paskatās žurnālā, kāds pēdējais lietotais numurs, ieraksta uzvārdu, dzimšanas gadu, personas kodu…

Reizi mēnesī caurskata šajā mēnesī dzimušo kartiņas, lai atrastu, kuriem nav atzīmes par potēšanu. Izveido sarakstu un liek ķeksīšus pretī sazvanītajiem.

Analītiķis tā arī uzzīmē procesu, kā tas programmā notiks:

  • Pacientu kartiņu ievade sākas ar to, ka no mapītes izvēlas sagatavi, tajā ievada brīvi izvēlētu numuru, ieraksta uzvārdu, pēc tam personas kodu, dzimšanas gadu…
  • Potējamie: atlasām dzimušos periodā dd.mm.gggg – dd.mm.gggg un lapiņā „Potes” teksta laukā var redzēt, kādas ir, nav…

Labs biznesa analītiķis

Savukārt labs biznesa analītiķis uzklausīs, apdomās, sapratīs mērķi, sapratīs procesu, izdomās, kā vēl šo mērķi var sasniegt, spēs saprast, kādi datu vienumi ir nepieciešami, orientēsies tehnoloģiju iespējās, pamanīs procesa uzlabojumu variantus, papētīs, kā tas notiek citur. Arī datu līmenī sapratīs saites, validāciju iespējas, automatizācijas iespējas.

Pēc tam, kad izdomāts process, viņš/-a uzdizainēs sistēmu, lai tā atbalsta šo procesu.

Informācija par tiem, kuri maina ārstu, atnāks automātiski, visu veidu identifikatori ģenerēsies, potējamajiem automātiski tiks nosūtīts atgādinājuma epasts, pirms jauna pacienta reģistrācijas notiks pārbaude, vai tāds personas kods ir Iedzīvotāju reģistrā, vai nav paralēli reģistrēts citur… Ja zvana telefons ar atpazītu pacienta numuru, uz ekrāna parādīsies iespēja atvērt šī pacienta kartiņu, pierakstīties uz konsultāciju varēs arī prakses mājaslapā u.t.t.

Visticamāk, ka ārsta palīdze vispirms būs neapmierināta, tā kā tas maina ierasto, bet pēc lietošanas iepatiksies – tā vajadzētu būt, jo mums taču strādāja labais biznesa analītiķis :)

Sistēmanalītiķis

Savukārt sistēmanalītiķis jau zināmas prasības novedīs līdz lietošanai. Minētajā gadījumā visticamāk, ka viņš būs tas, kurš zīmēs konkrētās ekrānformas, pārskatus, uzprojektēs datu apmaiņu starp sistēmām, kā arī dos uzdevumus programmētājiem, testēs.

Cita piemēra gadījumā – pieņmsim (tfu tfu tfu), valdība nosaka jaunu PVN likmi un ievieš jaunu nodokli par valsts gaisa lietošanu. Sistēmanalītiķis nedomās, kāda ir patiesā vajadzība šādam nodoklim un vai var budžetu pildīt kā citādi.

Parasts sistēmanalītiķis

Pavisam parasts sistēmanalītiķis uztaisīs pie katra nodokļa lauciņu, kurā ierakstīt likmi, un pieliks ķeksīti, kur pie nodokļa ielikt lauciņā „par elpošanu”. Pēc tam katrā pārskatā, katrā apstrādē pieliks, ka gadījumā, ja šim nodoklim ķeksītis ir aizpildīts, tad…

Labs sistēmanalītiķis

Labs sistēmanalītiķis izdarīs tā, ka likmju klasifikatorā būs jauns ieraksts, kur PVNam automātiski no klasifikatora pēc perioda nolasīsies aktuālā likme. Tiks pievienots jauns ieraksts nodokļu grupu klasifikatorā un nodokļu klasifikatorā vajadzīgajiem tiks pievienota saite uz jauno gaisa nodokļu grupu.

Šeit iederētos Gojko Adzic citāts: Ja maza izmaiņa biznesā izraisa lielas izmaiņas programmatūrā, tad tā ir slikta sistēmas arhitektūra. Un arhitektūra atkal ir cits stāsts.

Kāda izcila biznesa analītiķa dzīves gājuma piemērs

Šeit vietā būs pieminēt nesen konferencē sastapto Isha Jain, UK IT Business Analyst of the Year ’2013 – izcila analītiķe, fascinējoša sieviete (starp citu, viņas māte esot latviete – Isha mani uzmeklēja, lai parunātos par Latviju).

Tēma bija A Business Analyst Journey to a Lead Business Analyst. Jau pats prezentācijas sākums bija iespaidīgs – ierodas vienkārša meitene kostīmiņā, it kā viena no mums, taču tā stāja, cieņpilns un vienlaikus pašpārliecināts smaids, un sāk ar to, ka – You are my stakeholders right now and I want to be sure that you step out of this room after achieving your objectives. Uzklausīja, ko vēlamies dzirdēt, pierakstīja uz tāfeles, un sekoja līdzi, lai tas tiek ne tikai pastāstīts, bet arī uzdevēji (atcerējās katra seju un vārdu) apstiprinātu, ka atbilde ir saņemta.

Isha sākusi kā analītiķe – ar jautājumiem. Vispirms sev:

  • What is the scope? Is it replacing system for 200 people across the department or is it more?
  • What will business tell me as their requirements? Do I want to hear it?
    • System Problems?
    • Things they do in spreadsheets? (~100)?
  • Will that give real Value to the programme?
  • Can I be sure that the requirements will be the real business needs?
  • Can I be confident that these requirements will eliminate all inefficiencies in the department and deliver real business benefits?
  • Remember – people’s perception is built from how you position yourself

Likumsakarīgi Isha tika ātri vien pamanīta un paaugstināta. Nu jau viņa ķērās klāt BA lomas definēšanai:

I want a BA to:

  • Find real requirements that give real value
  • Document Requirements
  • Write Business case
  • Write an Investment proposal
  • Create business process models
  • Be bridge between business and IT
  • Help developers to clarify requirements

I got authority -> people started to believe me -> people started to follow me

Kad Isha pārņēma BA virziena vadību, National Grid uzņēmumā bija 7 virzieni (gāze, elektrība u.tml.), katrā „neaizstājami” analītiķi. Viņa saprata, ka tas nav veselīgs modelis, izveidoja analītiķu “pakalpojumus”, un ieviesa analītiķu rotāciju – BA’s as a single entity (a pool).

Šobrīd Isha ir BA senior management:

  • Established framework – tools for req. management, templates, different workshop styles (200 people there)
  • Created BA service catalogue to avoid people body shopping – provide services, not bodies!
  • Recommends the best approach
  • Leading IS and senior leaders through change
  • Identifying best practices in the industry
  • Provide services not just to project but to wider business
  • Bringing visibility to BA Practice, mentoring BAs
  • Maintains performance hubs – measure, improve
  • Building Skills framework/Training catalogue

Ko viņa iesaka un pati ar savu piemēru konferencē rādīja:

  • Think. Ask. Repeat as necessary :)
  • Remember and answer questions. All questions. Always.
  • Proud and happy doing my job
  • Take time out to celebrate Success and Achievements

Lūk. Tieši tik vienkārši :) :)

Mani pirmie iespaidi par BABOK v3


Kā jau varbūt dzirdēts, BABOK jeb biznesa analīzes vadlīnijām – A Guide to the Business Analysis Body of Knowledge® top trešā versija. Publiskais review beigsies 11.jūlijā.

Uzrakstīju savus pirmos iespaidus. Iedvesmojos no 26.jūnijā Analītiķu vakariņām par šo tēmu un Gundegas Lazdānes stāstītā. Šī nav recenzija! :-)

Liriska atkāpe – PMI ir startējis savu Professional in Business Analysis (PBA) sertifikāciju, spēcīgu konkurentu IIBA Certified Business Analysis Professional (CBAP). Vienā teikumā –

  • PMI PBA skatījumā biznesa analītiķis atbalsta projekta vadītāju, uzsvars ir uz BA lomu tieši projekta izstrādes laikā un sedz hibrīdgadījumus, kad BA un PM saplūst,
  • IIBA jeb CBAP gadījumā – BA atbalsta organizāciju, projekts ir tikai daļiņa no biznesa analīzes, skatās stratēģiskāk, plašāk, un piemērotāks klasiskiem BA.

No vienas puses man kā tipiskam hibrīdam ir žēl, ka agrāk nebija PMI PBA, bet no otras puses – pašlaik uzskatu, ka PMP + CBAP ir jaudīgāks zināšanu komplekts par vienu pašu PMI PBA.

Labi, atgriežamies pie CBAP un BABOK. Tas ir kļuvis stipri savādāks un iesaku mācības beigušajiem iespringt un nokārtot CBAP pēc v2. Eksāmeni pēc jaunā sāksies ~2015. gada pirmajā pusē.

Tātad:

  1. Mainīta Biznesa Analīzes definīcija (manuprāt, legalizēts fakts, ka biznesa analītiķis dara daudz vairāk nekā „tikai” pilda uzdevumus un paņēmienus, lai izzinātu prasības un apkopotu tās dokumentos):

BAdef

  1. Mainīta Prasības definīcija (manuprāt, uzliekot lielāku atbildību analītiķim, jo pirms tam izrietēja, ka izteicējam būtu jāspēj noformulēt, kādu problēmu tā risinās vai kādu mērķi sasniegs. Tagad prasība var būt praktiski jebkas)

ReqTab

  1. Ieviests dizaina jēdziens un definīcija, un Prasību analīze un komunikācija turpmāk būs Requirements and Design analysis, kā arī BA uzlikts par pienākumu par to domāt. Bet! Ar to nevajag saprast tehnisko projektējumu – bet to, ka līdz šim teorētiķi centās – why vs how u.c. veidi – novilkt līniju, kad beidzas prasības un sākas projektēšana. Tagad šī līnija ir izpludināta. IT projektos tas ir uzskatāmāk, bet vairāk grūtību bija cita veida projektos, piemēram, klasiskajā biznesa analīzē prasību analīzes rezultāts arī pirms tam praksē nebija „esmu secinājis, ka vajag uzzīmēt procesu X” – tāpat jau rezultātā bija uzzīmēts tas process X.

Dizaina detalizācija nav noteikta, bet ir maigi definēts vispārīgums – …might… at some level….

“Designs are usable representations that focus on both the solution and an understanding how value might be realized by a solution if it is built.”

“…business analysts are also responsible for the definition of design, at some level, in a change initiative.”

IT gadījumam ir piebilde, ka

“They define requirements to a level of technical detail that will be used as part of solution design and input into technical design.”

P.S. Tā kā par šīm robežām šķēpi tiek un tiks lauzti, pielieku ilustrācijai bildi ar piemēriem no BABOK v3 sākumversijas, cik trausla un nedefinējama ir robeža:

Req

Starp citu, pie BA vēlamajām īpašībām pievienotas:

  • Conceptual Thinking
  • Visual Thinking
  1. Veikts biznesa analīzes izpratnes un veikšanas standartizācijas mēģinājums – Business Analysis Core Concept Model (BACCM), a model of six terms that have a common meaning to all business analysts and helps them discuss business analysis using a common terminology. Katras nodaļas sākumā ir tabula ar šīs nodaļas saturu caur šo pamatkonceptu prizmu. Kā iepriekš lasījāt, tie parādās arī pašā biznesa analīzes definīcijā.

BACCM

  1. Līdz šim BABOK-am pārmests, ka tas vairāk asociējās ar IT risinājumiem. Lai BABOK un biznesa analīzi padarītu vispārīgāku, pievilcīgāku, lasāmāku plašākai auditorijai – mārketingam, korporāciju stratēģiskajām analīzēm, dažādiem IT u.t.t., ieviestas t.s. perspektīvas, kurām biznesa analītiķi pievieno vērtību, un aprakstīts, kā lasīt BABOK nodaļu saturu caur šo perspektīvu prizmu.

Piemēram, ja Tu esi IT BA, tad Tavā gadījumā:

  • Strategy Analysis – lasi ar domu, ka Tev tas palīdzēs izanalizēt, kā organizācijas izmaiņas ietekmēs IT sistēmas, kā tās tiek pašlaik izmantotas, kā sadarbojas un kā būt nākotnē,
  • Requirements Analysis and Design Definition – izvirzīt prasības risinājumam un veikt ne-tehnisku projektēšanu jeb dizainu: piemēram, raksturot, kādus biznesa datus šī sistēma apstrādā,
  • Solution Evaluation – novērtēt, vai izmaiņas IT sistēmā saderēs ar uzņēmuma procesiem.

Perspektiva

  1. Iepriekšējā versijā smagnējā un ne visai intuitīvi saprotamā Enterprise analysis nodaļa (mēdzām to voluntāri interpretēt kā projekta uzsākšanas priekšdarbus), kā rezultāts bija neiztulkojamais Business Case, tagad nomainīta uz Strategy (dažās v3 iterāciju redakcijās pat bija Situation) Analysis un beidzot ir skaidrs, ka attiecināma uz praktiski jebkādu analīzi:

„…can be conducted on the enterprise on the whole, or at any level or on any component of the enterprise. Every change, no matter how large or small, must be driven by a strategy…”

kā arī rezultātu loks paplašināts – var būt plāns, arhitektūra, vīzija, TO-BE procesu modelis u.c.)

  1. Cauri vijas palielināta savstarpējas cilvēku sadarbības (collaboration) nozīme. Pirms tam bija uzsvars vairāk uz izzināšanu, iztaujāšanu un rezultātu apkopošanu, tagad ir uz sadarbību. Tas parādās arī niansēs, piemēram, no komunikāciju prasmēm izņemts Teaching, bet pievienots Non-Verbal Communication un Listening. Pie sadarbības prasmēm pievienots Teaching unNegotiation and Conflict Resolution. Lai attīstītu sadarbību, ieviesti jauni paņēmieni – Personas, Collaborative Games.
  1. Kopumā pievērsta ievērojami lielāka uzmanība izmaiņu pārvaldībai un glosārijā ieviesta definīcija: “A controlled transformation of the enterprise.”
  2. Papildināts un pārskatīts paņēmienu jeb tehniku saraksts – izmaiņu ir daudz. Bija 34, tagad ir 46. Jaunās vai mainītās:
    • Backlog Management
    • Balance Score Card
    • Business Capability Analysis
    • Business Model Canvas
    • Collaborative Games
    • Glossary (izdalīts ārā no Data Dictionary)
    • Decision Modeling
    • Item Tracking
    • Problem Tracking
    • Reviews
    • Risk Analysis and Management
    • Roles and Permissions Matrix
    • Scenarios (izdalīts ārā no Use Cases)
    • Stakeholder List, Map, or Personas
    • Workshops (bija Requirements Workshops)

Tagad BABOK kā lasāmgabals ir kļuvis lasāmāks, jo pirms tam jau tepat blogā kreņķējos, ka BABOK nepieradušam lasītājam patiešām var šķist visai garlaicīgs.

Bet vai un kā tas līdzēs personīgajā izaugsmē un eksāmenā – ceru, ka par to pastāstīs tie, kuri mācīsies un kārtos pēc jaunā. Lai izdodas! :-)

23.05.2014 Analītiķu brokastu “minūtītes” : OMG OCEB 2 sertifikācija


2014. gada  23. maijā piedalījos BDA rīkotajās Biznesa analītiķu brokastīs. Kā jau zināms, bezmaksas brokastu nav un patiesībā šis bija labi noorganizēts veids, kā savākt analītiķus un pastāstīt viņiem, ka sākot ar šīgada rudeni BDA būs pieejamas apmācības un sertifikācija OMG OCEB 2 Fundamentals jeb Object Management Group Certified Expert in BPM 2™ pēc BPMN 2 notācijas. Semināru vadīja Gundega Lazdāne, BDA pasniedzēja un FMS Biznesa analīzes grupa vadītāja.

Sertifikācijai kopā ir trīs līmeņi – Fundamentals (par to ir šis stāsts), Intermediate (ar laiku arī šo varēšot BDA apgūt), Advanced. Pirmā grupa mācīsies ~24. – 26. septembrī, izmaksas varētu būt kā par 3 dienu BDA kursiem + eksāmens (nu, piemetu uz aci pēc www.bda.lv izcenojumiem, ka ~600-800 EUR).

Mērķauditorija: analītiķi – gan biznesa, gan sistēmanalītiķi.

Gala ieguvums, kādu es saskatīju – prasme un motivācija zīmēt BPMN diagrammas un, iespējams, ar laiku gan PPA papīru kalnus daļēji aizstāt ar tām, gan pašam sastrukturēt pieeju, gan savā starpā komunikācijā izmantot. Kolēģi no liela IT uzņēmuma seminārā teica, ka sākumā lietojuši kā skices paši savai saprašanai, sākuši rādīt klientam, ātri vien klienti paši sākuši pieprasīt, un tagad arī testētājiem un programmētājiem darba uzdevumi tiekot pārvaldīti caur BPMN: procesi, sadarbība, saruna, horeogrāfija (process, collaboration, conversations, choreography), jeb vienkāršāk izsakoties – vizuāli diagrammā apraksta, kādas aktivitātes kādā secībā un pie kādiem nosacījumiem notiek, kā savstarpēji mijiedarbojas un kā tiek koordinēta sadarbība.

Starp citu, pilnīgi legāla atbilde uz jautājumu – kam tāds BPMN vispār vajadzīgs? – ir arī šī: tas palīdz man kā analītiķim saprast un aprakstīt procesus.

OMG šoreiz nav Oh My God! :-), bet gan jau būs, kad sākšu pa īstam mācīties.

Rīki, ar ko dalībnieki darbā zīmē, tika minēti gan bezmaksas, gan maksas: QPR,  SPARX Enterprise Architect, Bonita, MS Visio.

Par eksāmenu (raksta beigās ir ar Gundegas laipnu atļauju pielikti daži iespējamu jautājumu piemēri)

Šim eksāmenam (atšķirībā no CBAP u.tml) nav priekšnosacījumu – nevajag apmācību punktus, pieredzi u.tml. Samaksā un kārto. Pagaidām nav zināms, vai būs nepieciešama resertifikācija, bet paskatījos, ka dažiem citiem līdzīgiem ir ik pa 3 gadiem.

Tests, 90 jautājumi. Lai nokārtotu, jāatbild uz 62. Laiks – 120 minūtes (jo angliski un mēs neesam angļi. Angļiem ir 90).

 Eksāmena % sadalījums:

  • 40% – BPMN notācijas zināšanas – ko nozīmē kurš elements, kā raksta scenārijus, kā veidojas modelis u.tml.
  • 15% ir par BMM jeb Business Motivation modeling – stratēģiskā domāšana, vīzija, misija, taktika. Jebkas, ko uzņēmumā darām, ir attiecināms (saistīts) ar kādu augstāku mērķi, kā to nodrošināt.
  • 30 % – pamatzināšanas, pamatjēdzieni, kā arī – kas ir biznesa procesi, kā veidojas organizācija, kā rodas un veidojas procesi, apakšprocesi, darbības principi, plūsmas
  • 15% – augstā (virspusējā) līmenī – pārvaldības ietvari, kvalitāte, mērījumi

Image

Domāšana

Vairākkārt tika runāts, ka šīs nav „plikas zīmēšanas” apmācības, bet ir vairāk – domāšana, pieeja, attieksme. Visam pamatā ir mērķis, uzņēmuma mērķa esamība un virzība uz to ir uzņēmuma brieduma indikators. Izslēdzam pieeju ”daru šito tāpēc, ka man tas jādara”. Tā vietā: „daru tāpēc, ka tā sasniedzu mērķi X”. Skaidri saprotams, kāds process, kas to sāk, kas beidz, ko dara, kāds rezultāts, kādi nosacījumi.

Subjektīvā daļa – vai es to gribu?

Pašlaik nezinu. Ohohoo, protams, patiktu pamosties ar šīm zināšanām (un sertifikātu :-) ), bet šobrīd kārtoju Oracle programmēšanas sertifikāciju, tāpēc par šo padomāšu ne gluži rīt, bet nākamgad. Diagrammas zīmēju, bet jāatzīst, tās ir stipri vienkāršas, salīdzinot ar BPMN 2.

Ko pavisam noteikti varu apgalvot: brīdī, kad man BPMN ieinteresēs pa īstam, es iešu uz šiem kursiem, jo BMPN 2 standarts uz 508 lapām ir, piedodiet autori, bet miega zāļu piesātināts. Tāpēc labāks veids, kā to apgūt, būs kursi un ikdienas lietošana.

Caurskrienot BPMN 2 – bildītēs

Notācija ir ļoti bagāta – daži piemēri (vairākas no šīm es nezināju) – nokopēju no sagūglētiem slaidiem par BPMN 2 tutorial:

Image

Diagrammu piemēri:

Image

 

Image

 

Image

Horeogrāfijas piemērs (arī nokopēju no sagūglētiem slaidiem par BPMN 2 tutorial)

Image

Eksāmena jautājumu piemēri

 Image

 

Image

Kaķi jeb ko jūs nezināt līdz brīdim, kad jūsu dzīvoklī pa aizkarstangu sāk pastaigāties kaķis


Pusotru mēnesi kopš pie „Mana ģimene” bērni zīmē arī divus kaķus. Tas nozīmē, ka ir uzkrājusies šāda tāda pieredze, kurā jūtos tiesīga ar jums dalīties.

Kaķi bija bērnu rosināts, lūgts, gaidīts un beigās jau mūsu visu apzināts lēmums. Pirms tam gājām runāties ar citu kaķu draugiem (paldies par pacietību, atbildot uz mūsu daudzajiem jautājumiem!), gūglējām, lasījām grāmatas un sapņojām par TO dienu. Vienbalsīgi nolēmām meklēt latvju klasisko strīpainīti un to, par kuru visi esam savulaik dziedājuši – melnu ar baltām ķepiņām. TĀ diena pienāca 2013.gada 14.septembrī, kad Tukuma patversmē satikām abus savējos – Pēci (Pēčkānu, Pečkinu, Pēčuli, strīpaino kotlešu kandidātu, nedacepto svītraino šniceli, Pēcīti u.tml., vajadzīgo pasvītrot) un Ogli (Oglīti, Ogleni, meiteni, melno mošķi, melneni, melnas sardeles izejmateriālu, topošo karbonādi, Ogļucīti u.tml.)

Image

Patiesībā nav skaidra tikai viena lieta: kāpēc mums kaķu nebija jau sen? Viņi tik organiski iekļāvās mūsu dzīvē, ka nesaprotam – kā tas varēja būt, ka pirms tam dzīvojām bez? Ar viņiem ir jauki! Pie nosacījuma: ja spēj filozofiskā mierā raudzīties acīs patiesībai (jāpiebilst, ka noder arī triju bērnu audzināšanas rūdījums, jo vairākas iezīmes viņiem ir kopīgas un ir tāda dejavu sajūta).

  1. Viņi kāpj visur. Arī tur, kur izdomā trūcīgie divkājainie nav pat iedomājušies, ka tur kāds var gribēt kāpt un balansēt kā eņģelis uz adatas smailes. Var aizmirst par mīļmantiņu un suvenīriņu glabāšanu atvērtos plauktos. Saimnieka klātbūtnē varbūt nekāps uz virtuves galda. Es teicu – saimnieka klātbūtnē. Tas nozīmē, ka pārējā laikā viņi kāpj izlietnē laizīt netīros traukus, nopulē uz galda palikušo eklēru, izlaiza sieru no aveņu – siera kūciņas, nogāž no galda maizes klaipu līdz ar krūzīti un nazi, izpako ledusskapī neielikto gaļu un ar ķepu norauj vāku uz plīts esošajam kotlešu katlam. Virtuves galda standartaprīkojums tagad ir ūdens pūšamais, nu, tas pšik – pšik. Ja trāpa purnā – nokāpj no galda. Uz citām vietām var pūst ilgi un laimīgi, rezultāts ir slapjš kaķis, kurš staigā pa galdu.
  2. Viņi sagrauž un izrakņā puķes. Zeme ir visriņķī ap podu un arī tālāk ir vērojama nodevīga pēdiņu sliede. Mazākas puķes viņi pat zināmā mērā akurāti izvelk un apēd vai kā citādi iznīdē.
  3. Viņi ārdās pa smilškasti. Lai gan ir kaste ar vāku un durtiņām, tomēr metra rādiusā ap kasti ir smiltis, attiecīgi tās skrāpē laminātu, iznēsājas un vienkārši mēdz krist uz nerviem.
  4. Viņi nakts vidū nāk kost degunā un ausīs. Nejautājot atļauju, piebāž pie deguna savu ne gluži pēc vijolītēm smaržojošo ziemeļgalu. Vēl viņi mēdz uzkāpt virsū, murrāt un mīcīties ar ķepiņām. Nē, ķepām.
  5. Vakaros, naktīs, rītos un visos pārējos diennakts laikos viņi skraida un dauzās. Citreiz skaļāk, citreiz klusāk. Dauzās viņi jebkur. Situācijas kaut cik lokalizēšanai labi noder lielas kartona kastes, kurās izgriezti caurumi. Nakts melnumā dzirdot – babahh! un lausku šķindoņu – izdzīvošanas taktika ir nodomāt: par to es domāšu rīt. Atstāt, piemēram, gludekli uz gludināmā dēļa un vadu uz grīdas – var tikai tad, ja ir apnicis vai nu kaķis, vai nu gludeklis. Vai abi.

Image

6. Viņi pinas pa kājām. Ej, domā savu garo domu, un jūti, kā pa gaisu aizlido mīksta bumba, kuru tikko esi paspēris. Kaķis gan jau ir pārliecināts, ka tas tika plānveidā veikts ar īpašu cinismu un melniem nolūkiem. Gadās dēļ ap kāju aptinušamies kaķa grīļojoties mainīt trajektoriju. Iešana tumsā ir izaicinājums, jo nevar saskatīt, kas ir tas tur tumšais pleķis uz grīdas. Gadās pieliekties paglaudīt nomestu cimdu. Tāpat kā gadās ar kāju pastumt malā somu, kura aizskrien. Gadās nepamanīt, ka kaut kas tur ir izlaidies uz grīdas. To gan var sadzirdēt pēc tam.

7. Viņi ir ziņkārīgi un lien visur. Kaķis un traukmašīna – tā jau klasika. Ej uz dušu vai vannu, tur priekšā kaķis. Sāc tīrīt zobus, izlietnē jau sēž kaķis. Ej tur, kur ķeizari kājām iet, ap podu jau kārstās kaķis. Ieliec cepeškrāsnī cepties vistiņu un, ja būsi neuzmanīgs, dabūsi arī ceptu kaķīti. Veļasmašīnā arī laikam ir kāds kaķu magnēts iekšā.

Image

8. Viņi ir katru dienu jāpamurrina un jāparotaļājas – jāvelk pa zemi striķī iesiets bumbulis, jākacina ar gaismiņas lāzerīti vai ar tām zooveikalos nopērkamajām pīckiņām, kurām spalvas galos. Mums ar to sekmīgi tiek galā bērni, kā arī atvieglo (dažreiz gribētājiem gan traucē) tas, ka viņi ir divi un izdauzās savā starpā.

9. Viņiem ir liela vēlme palīdzēt cilvēkiem. Palīdzēt šķirot zeķes, tīrīt kurpes, mizot kartupeļus, labot telefona lādētāja vadu, iespraust austiņas, sakārtot tīkla vadu, adīt un darīt praktiski jebkuru citu nodarbi.

Kakjis_dzija

10. Viņi ne tikai lien, bet arī ielien visur. Velc skapja atvilktni un konstatē, ka līdz ar zeķēm atbrauc arī kaķis. No rīta attaisi skapi, paņem drēbes. Vakarā vēlreiz attaisi skapi, ar neviltotu izbrīnu sejā noskaties, kā no tā staipīdamies izlien kaķis. Noliec drēbes un apņemies nākamreiz pirms skapja aiztaisīšanas apskatīties, vai tur iekšā nepaliek kāds kaķis. Tā apņemšanās aizmirstas. Iespējams, neaizmirsīsies vairs nekad pēc pirmās reizes, kad iesprostotais kaķis skapī ne tikai gulēs.

11. Viņi izskrien pa ārdurvīm. Pat tad, ja pirms tam kaķis garlaikoti mazgājās kaut kur blakus istabā, durvju atvēršanas brīdī var paspēt pamanīt pelēku ātrvilcienu, kurš izmantos mazāko saimnieku tizluma brīdi, lai būtu jau pāris stāvus augstāk un vibrētu uz kāpņu margām. Ja tajā brīdī kāpņu telpā sauksi kis-kis, tad vienīgais, ko sagaidīsi, būs otrais kaķis, jo dzīvokļa durvis taču neaiztaisīji kārtīgi. Tas nozīmē, ka ienākšana dzīvoklī un iziešana no tā kļūst par veiklības testu un arī atmiņas uzlabošanas vingrinājumu, jo, pēc piektās reizes kāpjot pakaļ kaķim un trešo reizi aizmirstot, ka tikmēr otrais kaķis nokāps pāris stāvus zemāk, atmiņa ievērojami uzlabojas.

12. Viņi mēģina izlīst pa vēdināšanas šķirbu. Par domu, ka varētu plaši attaisīt logu vai lodžiju, sākumā labāk nedomāt, pēc tam redzēs, kāds raksturs. Kamēr kaķi vēl tievi, tikmēr jāaizmirst arī par loga atstāšanu vēdināšanā, kamēr paši prom.

13. Vēl ir jāuzmanās ar plastmasas maisiņu atstāšanu. Diemžēl, rokturī var iebāzt galvu un pēc tam ar visu maisiņu kaut kur uzkārties… Labi, ka bijām mājās. Vēl viņi dauzās [arī] pa izlietnēm, tas nozīmē, ka tehniski var pasist uz augšu krāna rokturi :-(.

14. Kad virtuvē atveras ledusskapja durvis, tad efekts ir līdzīgs kā ja tiktu palaistas divas ballistiskās raķetes. Neatkarīgi no tā, kur viņi bija un ko viņi darīja, viņi šajā brīdī kļūst par notēmētiem ieročiem, kuri nonesīs visu savā ceļā uz virtuvi.

15. Viņi ar savu teju kvadrātmetru (esat redzējuši izplājušos kaķi?) lielo platību nosedz radiatora virsmu un laupa mums siltumu. Nu labi, viņi to dāsni kompensē laikā, kad vēl nav apkures, jo tad mēs tos izmantojām par mobilajiem termoforiem.

16. Kad kāds ēd – vienalga ko, vai tas būtu ābols, vai aknu pastēte – kaķis ir klāt. Nē, viņš nesēž klusiņām kautri lūdzošām ačelēm, atritinājis siekalu. Viņš lien šķīvī, lien mutē un mēģina ar ķepu ķeselēt, ņaud, uzkāpj uz plaukta, lai no tā lekdams trāpīgāk piekļūtu tuvāk. Viņš uzvedas tā, it kā tikko būtu izsprucis no Ļeņingradas blokādes. Sirsnīgam garāmgājējam šajā brīdī roka dabīgi pastieptos piezvanīt dzīvnieku aizsardzības biedrības izbraukuma brigādei, lai ziņotu par sistemātisku kaķu badināšanu.

17. Viņi ložņā pa miskasti un apgāž to. Tajā gadās, ka nonāk ceptas vistas atliekas, konservu vāciņš, maisiņš, kurā bija gaļa, u.tml. kārdinātāji. Kaķi ir klāt.

18. Viņi neuzskata, ka viņu pienākums būtu apmierināt saimnieku vēlmes viņus paņurcīt. Ja zvaigznes sastājas īpaši labvēlīgi, tad dažreiz sakrīt laiki, kad viens var un otrs grib. Bieži vien šie laiki nesakrīt. Piemēram, brīdī, kad steidzami jādodas uz darbu, kaķim uznāk līdz šim vēl nepieredzēti mīļošanās uzplūdi un viņš izplājas un murrā, un glaužas, un baksta ar purnu un ķepiņām, un visādi citādi liek manīt, ka tikai visrūdītākais cietsirdis spēs aiziet, neizmurrinājis šo mīlestības izslāpušo radībiņu.

19. Kad apsēdīsies pie datora, klāt būs kaķis, kuram šķitīs, ka uz ekrāna notiekošais ir jaunākā interaktīvā spēle kaķu izklaidēšanai. Savukārt klaviatūra – speciāli radīta vieta kaķu pastaigām, lai neslīd ķepiņas un lai jautrāk. Ja rakstīsi uz ipada, arī būs klāt palīgs, kuram ir veselas četras kājas rakstīšanai uz ipada, un viņš tās visas liks lietā.

20. Viņi guļ visur un vienmēr. Netīro zeķu kaudzē, gludināmās veļas bļodā, uz nomestām mājas drēbēm, uz salocītām izejamajām drēbēm, uz somas, uz spilvena, uz segas. Ak, jā, tas visur neattiecas uz speciāli viņiem nopirktajām guļamvietām un mājiņām. Guļ viņi tiešām daudz – pēc pirmās kopīgi pavadītās brīvdienas vairs nav raižu, ko gan pa dienu mājās dara nabaga nogarlaikojušies kaķīši.

Image

21. Viņi liek justies kā bezsiržiem. Izdomā nakts tumsā sakārtot segu, parauj sparīgāk – būkš kaut kas nokrīt uz zemes. Tajā brīdī sirds saraujas čokurā un tu saproti, ka tur saldā miedziņā gulēja silta, saritinājusies nevainīga maza dvēselīte, kuru tu, TU pēkšņi un pašrocīgi vai paškājīgi pameti gaisā skarbajā pasaulē, un tagad kaķītim būs trauma, fobija un vispār, viņš nekad vairs nemurrās.

22. Viņi liek izdarīt sūras izvēles. Piemēram, sakārtot spilvenu ērtāk un izgulēties pašam, vai tomēr pagulties kaut kur maliņā, lai netraucētu uz spilvena čučošajam mīlulītim. Bet, pieņemot izvēli tomēr izgulēties pašam, atkal ir jāsadzīvo ar savu sirdsapziņu, jo vai tad vari būt laimīgs uz mazākas, vājākas radībiņas pazemošanas rēķina? Toties ir labs iegansts neklāt gultu. Jo negribas traucēt kaķīti.

23. Viņi skrāpē tapetes, durvju ailas un mēbeles. Parasti cilvēki to pamana post factum. Nepamanīt ir grūti. Saimniekiem redzot, viņi skrāpē savu speciālo asināmo nagiem, un saimnieki gandarīti sit sev uz pleca par tālredzību un izveicību, par prasmi nopirkt tik izcilu nagu asināmo, uzminēt kaķīša slēptākās vēlmes.

24. Viņi mēdz radīt domstarpības pārējo iemītnieku starpā. Tipiska ir viena bērna vēlme murcīt kaķi laikā, kad to dara otrs. Tā kā ir trīs bērni uz diviem kaķiem, tad access violation gadās. Vēl viņi mēdz provocēt greizsirdības jūtas, kad redzi, ka pie viena (tā, kurš biežāk baro, bet tā gan jau tikai sagadīšanās) kaķis iet labprātāk. Gadās, ka vienam no bērniem šķiet, ka cits kaķi sagrābis gūstā, tad pirmais bērns dodas varonīgi atsvabināt nabaga kaķīti, pret ko protestē otrais bērns, iesaistās trešais bērns, un beidzas ar kolektīvu ņigu ņegu un kaut kur zem gultas laimīgi aizlaidušos bijušo gūstekni. Un, iespējams, drusku īgniem kaimiņiem. Vēl gadās, ka iemītnieki nevar vienoties, kuram kārta tīrīt kaķu kasti. Parasti problēma eskalējas līdz manīm un nu jau visiem šķiet, ka tas ir mans pašsaprotams pienākums. Barotgribētāju ir daaaaudz vairāk.

Image

25. Viņi mēdz gulēt uz akvārija siltās augšas, mēdz vērot zivtiņas, mēdz mēģināt iebāzt tur ķepu, kā arī mēdz abi uz tā sakauties. Ļoti ceru, ka akvārijs izturēs pieaugošo spiedienu no augšas.

26. Viņi kāpj augšā pa [cilvēka] kāju kā pa alpīnisma sienu. Dažreiz ar ieskrējienu. Dažreiz kaķis iet garām un nekas neliecina, ka tu viņam interesē. Pēkšņi sajūti miesā kaķa nagus. Apmēram līdz augšstilba vidum rāpjas kā lācis kokā un pārējo daļu līdz viduklim vai plecam veic tādiem sinhroniem atspērieniem ar visu četru kāju visiem nagiem reizē. Pēc tam uz pleca kompensējoši murrā pie auss. Ja neskaita izbīli, īslaicīgās sāpju neērtības un izvalkātus diegus, tad ir bail, ka pa plānākām biksēm kaķis reiz nošļuks ne sliktāk kā tajā filmā, kur ne ta Bonds, ne ta Krūzs pa debesskrāpja sienu brauca lejā ar plakāta stērbeli. Līdz laikam, kad kaķa svars būs tāds, ka brauks lejā ar ādas strēmeli nagos, cerams, būs izdevies atmācīt no šī.

27. Viņi izvazā un sagrauž lādētājus un citas mantas. Trauku švamme nekad vairs nebūs tur, kur bija senāk, un tāda, kā bija senāk. Tāpat kā diegu spolīte, matu gumija un zeķbikses. Un tīkla vada gals. Un pele. TĀ pele. Savukārt lādētāju vadus labāk uzreiz pirkt vairumā, porcijās pa 10.

28. Viņi mēdz saslimt. Pirmajās reizēs to pamanīt ir grūti (ja vien tā nav vemšana vai caureja, protams). Nu, ēd tā kā mazāk. Skaidrs, atkal esat nofenderējuši kaut ko no manis. Guļ ilgāk – nu tak guliet, vai dieniņ, kas jums liedz. Tādi kā siltāki – ai, tā tikai šķiet, paši uz vecumu atdziestam. Dažreiz notrīc – ā, laikam murrā pa miegam. Pienāk brīdis, kad saproti – kaut kas tomēr nav labi… guļ, trīc. Tad – Rīgā – tālākais nav problēma, ir kaķu diennakts klīnikas, tajās ir stacionāri, zāles un ļoti atsaucīgi vetārsti. Izmaksas par vienu reizi ap 20 latiem. Tas nozīmē, ka kaut kur plauktiņā šādai summai jābūt. Zāles, gods kam gods industrijai, ir ar putnu, zivs, tītara u.tml. garšu, un tableti iedot ir viegli. To pat varot izmantot par našķīti.

29. Viņi ēd. Viņi ir kādam jābaro un katru dienu. Tāpat katru dienu jānomaina ūdens bļodiņā. Un bļodiņas jāizmazgā šad tad. Vecie pārpalikumi jāaizvāc, tiesa, tādi gadās reti. Mēneša griezumā dienā vienam kaķim apmēram 80 santīmi: sausā barība, kura bļodiņā ir visu laiku, un konservi, kurus dod trīsreiz dienā. Jāpaseko līdzi, kad barība jāpamaina. Ar laiku var piešauties, kur izdevīgāk pirkt. Sauso barību pērku sveramo no lielā maisa, konservus – Čiekurkalna tirgū ir Zoobodīte, tajā ir Athena pa 29 santīmiem. Citur pa 36 un pat 40. Visos zooveikalos esmu piedzīvojusi, ka dod atlaides, ja iepērcies virs 10 latiem. Pērku vairumā. Gadījās sajaukt uzrakstus Junior ar Senior. Noskaidroju pie zinātājiem, ka senioru barība ir ok, tikai tajā ir mazāk kaloriju. Tā nu nedēļu kaķi ēda senioru pārtiku. Toties lielāku porciju.

30. Priekš viņiem gandrīz kā priekš trušiem dažreiz vajag atnest pagrauzt zāli. Zaļu zāli, nevis sienu vai ķīmijas blakusproduktu. Piemēram, saplūkt ārā. (Šo punktu iedomājos pielikt pēc Kaspara komentāra)

31. Kastīte jātīra vismaz reizi divās dienās. Viņi iet uz kastīti. Jā, ar šo – tfu tfu tfu – viss ok. Tiesa, dažreiz fakts, ka kaķis tikko bijis kastītē, ir labi saožams. Jāpērk smiltis (pērkam cementējošās 15kg maisu un stiepjam atspērušies, pietiek apmēram 3 nedēļām), jāpapildina kastītē apmēram reizi pa četrām dienām. Jāizsijā (to dara caur lāpstiņu, kurai ir šaurākas spraugas – kunkuļi paliek lāpstiņā) apmēram reizi nedēļā. Pēc katras tīrīšanas jāmazgā rokas. Kastes tīrīšanas laikā jārēķinās ar vismaz vienu kaķi, kurš nāks palīgā. Dažādiem veidiem, sākot ar centīgu kašāšanu uz visām pusēm, turpinot ar lāpstiņas ķeršanu un beidzot ar satura papildināšanu, lai tīrīšanu padarītu kakpiln…  jēgpilnāku.

32. Viņi dažreiz var apvemties (piemēram, ņem savu mājas kreklu un konstatē, ka uz tā ir kaut kas līdzīgs savulaik skolā ēstajam makaroni po flotski). Vēl var gadīties, ka viņiem pēc kastītes ir palicis pie kājiņas pieķēries, piedodiet, sūdiņš, kurš savukārt var sākt dzīvot patstāvīgu dzīvi jebkurā no dzīvokļa vietām.

33. Viņiem ir spalvas. Pareizāk sakot, ne tikai viņiem. Tagad arī mums ir spalvas, jo viņi neatsaka ar tām padalīties. Nav gan tik traki kā sākumā bažījāmies, tomēr tās ir, tajā skaitā putukrējumā un pie zobbirstes. Mērķtiecīgi lūkojām kaķus ar īsu spalvu, bet tas līdz tikai uz mētājošos spalvu garumu. Uz skaitu ne.

34. Viņi jāattārpo un jāatbluso. Tas nozīmēs iedot tableti un iepūst skaustā brīnumlīdzekli. Aizbrauksim uz klīniku, lai iemāca pašiem. Tie tārpi – ja tādi ir – kastītē nonāks jau beigti un sadalījušies, tāpēc par šo neraizējos. Vienbrīd – drīz pēc kaķu ierašanās – bija uzradusies blusa. Visi kaulainu aci, protams, lūrējām kaķu virzienā, pat aizvedām pie vetārsta, tomēr viņa slēdziens bija, ka kaķi ir tīri, un ka to blusu būsim vien paši kaut kur uzlasījuši. Tikām galā.

35. Viņi jāsterilizē.

36. Viņiem ir jāapgriež nagi apmēram reizi divās nedēļās. Nagus griežam ne jau savām ērtībām – manis pēc tie nagi varētu augt griezdamies un no tiem kaut bizes pīt. Vienkārši pienāk brīdis, kad kļūst kaķa žēl, jo viņam ķeras kājas. Piemēram, slaidā lokā skrien pāri gultas pārklājam, bet tas pārklājs cilājas līdzi un vienā brīdī kaķis ir gar zemi, pareizāk sakot, gar gultu, tad papurina ķepiņu un iet tālāk. Griežam tikai priekšķepām. Pasit kaķi padusē, izstiepj kāju (kaķim, bet var arī savu), paspiež uz naga un šņik šņik ar speciālajām šķērītēm. Labi, ja uz šo brīdi ir trīs – četras rokas. Galvenais – neiegriezt jutīgā vietā tuvu naga pamatnei un izdarīt šo procedūru ātri. Un pēc tam veikt darbības, lai kaut cik atgūtu kaķa labvēlību. Piemēram, iedot gardumiņu. zooveikalos var nopirkt speciālus kaķu gardumus, apmēram 24 santīmi.

37. Jāizdomā, kur stāvēs bļodiņas un kastīte vai kastītes. Bļodiņas katram savas (ūdenim ir kopīga). Kastīte var būt uz abiem kaķiem viena. Grūtākais ir izdomāt, kur to likt. Labs variants kastītei būtu tualetē, taču jāatrisina iekšā tikšana, piemēram, garantēti jātur vaļā durvis, t.sk. promejot. Tāpēc mums pagaidām ir pārejas periods – divas: viena tualetē, viena istabas stūrī. Abas kaķi piepilda. Tā, kura istabā, kuru katru dienu tiks pārnesta uz… vēl nezinām. Laikam jau koridoru. Bet varbūt nogriezīsim tualetes durvīm stūri vai ietaisīsim to kaķu lūciņu un atstāsim tikai vienu kastīti.

38. Sākotnējās investīcijas. Vajag:

  • bļodiņas (iesaku trīs – sausajai, konserviem un ūdenim; ap 2 lati kopā),
  • kādu paliktni, paplāti, piemēram (ap 2 latiem)
  • tualetes kastīti (parastā kaste ap 3 lati, kaste ar vāku un durvīm ap 15 latiem),
  • lāpstiņu (labāk divas, jo viena ātri salūzīs, ap 90 santīmiem),
  • pārnēsājamo kasti (ap 10 latiem; var uz diviem kaķiem vienu),
  • nagu asināmo uzparikti (ap 5-10-… latiem)
  • nagu griežamās šķērītes (ap 2-4 latiem)

39. Viņi liek aizdomāties par dzīvi. Piemēram, vai kaķis ir laimīgs pilsētas dzīvoklī? Kad padomā patversmes alternatīvu – šauro būri, šķiet, ka dzīvoklī ir labāk. Kad padomā par laukiem, kur kaķi ar peļu atliekām ūsās dežūrē pēc tikko slaukta piena, šķiet, ka dzīvoklī ir sliktāk. Vēl viņi liek aizdomāties par brīdi pēc gadiem 15 – 18. Taču tas ir tik tālu. Par laimi.

40. Viņi liek savādāk skatīties uz patversmēm, to misiju, cilvēkiem, kuri tur strādā (paldies, Simona! Paldies, Elīna!), un cilvēkiem (?), kuri savus mājdzīvniekus ir izmetuši ārā vai kaķēnus atstājuši likteņa varā…

41. Viņi aug un mainās. Ir interesanti skatīties gan uz viņiem, gan kaķu bildēm draugu galerijās. Grūti gan foto noķert tos The Momentus un tādos brīžos labāk gribas skatīties uz viņiem, nevis ķert fotoaparātu. Vēl viņi liek cīnīties ar kārdinājumu paņemt vēl kaķus. Dažreiz šķiet, ka saprotu tantukus, kuriem ir pa 12 – 30 kaķiem.

Image

42. Viņi liek pasmaidīt, kad ierodamies mājās. Jo tagad tur sagaida arī viens strīpains un viens melns razbainieks. Kad viņi klēpī murrā, viss pārējais noresetojas. That’s all.

Follow

Get every new post delivered to your Inbox.

Join 29 other followers

%d bloggers like this: